Kad viena roka nezina, ko otra dara

E-adrese – tava digitālā pastkastīte portālā Latvija.gov.lv – ir ērts, drošs un efektīvs veids, kā sazināties ar vairāk nekā 3100 valsts un pašvaldību iestādēm. Tā teikts aicinājumā mums katram to izveidot.

Man tur vēl nav savas e-adreses, un, jo vairāk uzzinu par tās pašreizējo darbību, jo mazāk vēlos, lai būtu. Saņemot no portāla kārtējo paziņojumu, ne vienam vien pirmā doma esot: „Kur esmu ticis pie soda, kuram radaram paskrējis garām?” Parasti gan izrādās, ka tā ir ziņa par vēlēšanām vai rēķins no pašvaldības. Bet visvairāk tracinot tas, ka portālā Latvija.gov.lv adresātam atnāk jauns e-adreses ziņojums, kurā teikts, ka… ir atnācis ziņojums, teiksim, no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un, lai pie tā piekļūtu, jāiet caur šī dienesta sistēmu. Sanāk, ka no ērta un vienkārša e-pasta esam pamanījušies iepērties trīspakāpju sistēmā! Lieks cilvēku darbs, programmatūras, nauda un laiks.

Jau sen par to skandināts, ka valsts pārvaldei jāsāk ar sabiedrību sarunāties normāli. Sen un pēdējā laikā jo aktīvi visos līmeņos runā, ka jāmazina birokrātija.

Nesen par to jautājām Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, kurš šo tēmu izgaismoja, jau tikko stājies amatā, bet nu katru pirmdienu piedalās birokrātijas mazināšanas darba grupas sēdēs. Piemēram, birokrātijas samazināšana būvniecībā solīta septembrī, bet pavasarī attiecīgie likumi līdz Saeimai vēl nav tikuši. Jau kādu laiku tiek prasīts precizēt būvnormatīvus, lai jaunajās, lielajās sabiedriskajās ēkās obligātas būtu arī patvertnes. Vēl tāda lieta kā mazā būvniecība, kas arī nobirokratizēta kā mūris. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis retoriski vaicā: varbūt var ļaut līdz kādam apjomam būvprojektu netaisīt, nu, piemēram, ja cilvēks grib uzcelt vai nojaukt šķūnīti. Arī tam, lai privātu būvi siltinātu, atļaujas un saskaņojumi, dokumentu kārtošana paņem ilgu laiku un no kopējiem izdevumiem proporcionāli nesamērīgas izmaksas.

Un kā ar datiem? Ja uzņēmums vai iedzīvotājs savus datus kādā valsts iestādē jau iesniedzis, būtu taču normāli, ka cita neprasa tos iesniegt vēlreiz.

Attiecībā uz e-adresi tiekot rosināts, ka iedzīvotāji līdzās tai varētu reģistrēt arī bankas konta numuru norēķiniem ar valsti. Tas palīdzētu atteikties no iesniegumiem, piem., par slimības pabalsta piešķiršanu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas atgūšanu u.tml., jo iestādei uzreiz būtu zināms, uz kādu kontu nauda automātiski pārskaitāma.

Bet, lai pašā valsts pārvaldē mazinātu birokrātiju, patērējamo laiku un naudu saziņai pa pastu, tiks veicināta e-adreses lietošana oficiālajai saziņai.

Tiekot apspriesta arī iespēja vienkāršāk VID nodot ziņas par veselības aprūpes un izglītības pakalpojumiem. Lai čeki vairs nebūtu jākrāj un manuāli jāpievieno elektroniskās deklarēšanas sistēmai, esot ideja, ka pēc pakalpojuma samaksas e-kvīts automātiski tiktu nosūtīta VID. Tāpat uzņēmēji rosina, lai Centrālā statistikas pārvalde neprasa tos pašus datus, kas VID jau iesniegti.

Visu birokrātijas mazināšanas plānu paredzēts valdībai prezentēt 22. aprīļa sēdē. Kas tālāk notiks?