Kā parasti – tad redzēsim

Kuldīgas novada domes sēdi tiešraidē vēroju ar interesi divu jautājumu dēļ: budžeta apstiprināšanas un skolu tīkla reorganizācijas dēļ. Tie bija iekļauti darba kārtības beigu daļā, bet tika pārcelti uz sākumu, tērējot dažas minūtes laika, jo protokols prasa deputātu balsojumu par to. Labi, ka pašvaldības darbā var ieskatīties attālināti, citādi arī tā būtu laika tērēšana, jo domes sēdē var uzzināt maz. Vien to, kurš deputāts un ar kādu sejas izteiksmi ceļ roku par vai pret vai atturas jautājumā X vai Y. Vai dara to pārliecināti, vai arī vispirms paskatās uz pārējo nostāju.

Mums ir tikai 15 deputātu, un seši (tā sauktā opozīcija) balsojumā par budžetu atturējās. Bez emocijām. Piekrītu politologiem un sociologiem, kas šādu pozīciju vērtē kā nekādu. Protams, ir izņēmumi. Varbūt tāds bija arī pagājušās ceturtdienas sēdē, jo visi seši minēja savas atturēšanās iemeslus, tostarp neesot izpētīti visi skaitļi. Ja jau to nav varējuši visi deputāti, kā gan vienkāršs skatītājs lai top gudrs, cik labi vai slikti šogad dzīvosim? Vai gaismu izslēgs tikai laukos vai arī pilsētā? Kā būs ar apkuri un citām vajadzībām? Vai būs jāiztiek bez ballītēm, piemēram, ierastajiem Pilsētas svētkiem? Tādi sīki taupības pasākumi tika pārrunāti.

Neesot labi skatīties otra maciņā, bet šajā gadījumā tā ir mūsu nodokļu nauda. Gribētos skaidrāk zināt, kam atņems tos vairāk nekā 600 tūkstošus eiro, kuru dēļ svarīgs ir otrs lēmums – skolu reorganizācija. Līdz ar pagastu ļaužu sacelšanos līdz sēdei nonāca tikai Nīkrāces pamatskola, ko ar pārliecinošu balsu vairākumu tika nolemts slēgt. Kabiles, Ēdoles un Turlavas skolu pagaidām liks mierā. Līdz nākamajam mācību gadam visas klases diez vai piepildīs, kā tiek prasīts tamdēļ, lai valsts piešķirtu mērķdotāciju skolotājiem. Tātad tos tūkstošus vajadzēs no pašu budžeta.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa vairākās intervijās atzinusi, ka šogad daudzām pašvaldībām saplānot budžetu ir grūtības. Iemesli ir situācija ārpolitikā, energoresursu sadārdzinājums, minimālās algas pieaugums, tostarp pedagogiem, – tas pašvaldību izdevumus ievērojami palielinājis. Tajā pašā laikā iedzīvotāju skaits turpina samazināties un arī ienākumi nepalielinās. Tāpēc šogad būšot jāstrādā pie finanšu izlīdzināšanas modeļa. Patlaban situācija pašvaldībās esot atšķirīga, bet savu kādreiz vadīto novadu ministre neminēja ne pie sliktajiem, ne labajiem piemēriem. Tātad – dzīvosim, redzēsim?