Jaukā nedēļas nogale Matkulē

Jūlijā pirmo reizi apmeklēju Matkules ciemu Tukuma novadā. Todien notika svētki ar plašu koncertprogrammu, tirdziņiem un citām nodarbēm. Man tur patika, jo Matkule liekas citādāka nekā citi mazie ciemati, visticamāk, tur dzīvojošo cilvēku dēļ.

Draugu iespaidots, piektdien Matkuli apmeklēju otro reizi. Šoreiz kultūras namā notika kolhoznieku balle, kurai bija radoši jāsagatavojas – jāģērbjas atbilstoša stila tērpos. Uzstājās grupa Vectēva papirosi – diezgan jauni puiši. Es par tādu nebiju dzirdējis, bet spēlēja diezgan atraktīvi.

Tā kā pats neesmu padomju laikos dzimis, nemāku spriest, kādi varēja būt kolhoza laiki, bet draugi, kuri ar vēsturi draudzējas vairāk, palīdzēja man ar atbilstošu tērpu. Iepriekš apmeklējām lietoto apģērbu veikalu un drēbes dabūjām. Man mugurā bija gaišbrūna velveta žakete, balts krekls un melnas, buktētas bikses. No šīs visas pieredzes radās jautājums: cik pareizi ir kolhoza laikus romantizēt. Padomju laiki nav tie labākie, ko Latvijai atcerēties. Pēc balles apmeklējuma gan izskatījās, ka cilvēki, kas paši to piedzīvojuši, nemaz nejūtas slikti un aizvainoti, jo darbojās aktīvi.

Balle izdevās mierīga un jauka – grupa spēlēja labi, cilvēki azartiski dejoja. Bija arī jauks fotostūrītis, kas izdekorēts ar salmiem un ziediem. Vēlos uzteikt Matkules kultūras nama vadītāju Jāni Leo Druviņu par to, cik jaukas nodarbes un spēles publikai bija sarīkotas. Vienu no spēlēm varu minēt: apmeklētājiem pa pāriem kopā sasietas kāju potītes, uz grīdas izbērti kartupeļi, un tie jāsalasa. Uzvar tie, kuri salasa visvairāk. Balvā – kabacis.

Arī nākamā diena Matkulē bija brīnišķīga – apmeklēju mājas kafejnīcu zemnieku saimniecībā Lejaskroķi. Saimniece Maija Zilberta bija ļoti laipna un viesus uzņēma sirsnīgi. Saimniecībā ir plaši un skaisti, tā specializējas trušu audzēšanā, tāpēc trušu tur ir ļoti daudz, varēja tos arī paturēt rokās. Saimniecībā vēl ir pundurcūkas, kazas, āži un zosis. Mājas kafejnīcā varēja ēst ļoti garšīgu frikadeļu zupu un truša gaļu ar dārzeņiem.

Pēc šīs pieredzes varu apgalvot, ka Matkules ciemu apmeklēšu vēl. Jau interesējos par nākamajiem pasākumiem. Prieks, ka ir tāda vieta, kurā ir tik daudz jauku, atsaucīgu un laipnu cilvēku.