Vai Eiropa atkal nesapratīs?

Lemjot trešo reizi, Saeimai otrajā un galīgajā lasījumā tomēr izdevās pieņemt deputātu pretrunīgi vērtētos un tajā pašā laikā globāli nozīmīgos grozījumus likumā Par piesārņojumu. Tie paredz pārņemt Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības attiecībā uz emisijas kvotu tirdzniecību ēku, transporta un citos sektoros. Iepriekš diezgan steidzamais likumprojekts parlamenta spēles laukumā kā bumba spārdīts vairākkārt, skatītājiem nesaprotot, cik komandu īsti ir un uz kādiem vārtiem tiek tēmēts. Kā ne reizi vien tas atkal atgādināja ierastās (lasi: bērnišķīgās) politiķu spēlītes, proti, ja viena partija saka tā, otrai noteikti jāiebilst, bet trešajai un ceturtajai jāpauž vēl pavisam cits viedoklis. Iepriekšējās divas nedēļas parlaments par likumprojektiem nelēma vispār, jo koalīcija nespēja savākt kvorumu un Saeimas priekšsēdei nācās sēdes slēgt.

Visbeidzot par gaisa tīrību atbildīgās Klimata un enerģētikas ministrijas galva Kaspars Melnis ievilka elpu un spēra laukā: grozījumi jāpieņem, citādi Eiropa nedos naudu. Tā vietā būs jāmaksā soda miljoni, budžetā tādu nav, jādomā par drošību utt. Galu galā no direktīvas ieviešanas tas neatbrīvos. Lūk, nauda atkal ir galvenā, bet piesārņojuma samazināšana – tikai pakārtota.

Esmu ES direktīvas pamatnostādnes lasījusi, bet tajās nav precīzi pateikts, kā tieši katrai valstij jāizpilda kopējais cēlais mērķis – līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti. Turklāt Latvija tam jau piekritusi. Eiropa var iedot špikeri, kā samazināt emisijas kvotas, taču situācija transportā, rūpniecībā un citās vidi piesārņojošās jomās katrā valstī atšķiras.

Deputāts Andris Kulbergs kā vienu no iebildumiem minēja to, ka ekonomikā nekāda uzrāviena nebūšot, katrā ziņā ne transportā, jo ieviest direktīvu nozīmētu no 770 tūkstošiem transportlīdzekļu 282 tūkstošiem izslēgt dzinēju. Nezinu, pēc kādas formulas šie aprēķini tapuši, bet gan jau biedrības Auto asociācija prezidents zināja, ko runā.

No šāda aspekta raugoties, varbūt tiešām tos zaļos mērķus iesaldēt, līdz tiksim uz zaļa zara labklājībā. Jo cietēji jau būs nevis turīgie ļaudis, kuri var izvēlēties, ar ko braukt, bet gan lauku iedzīvotāji, kuriem citu iespēju nav. Bet varbūt konkrēto skaitļu piesaukšana ir tikai populistisks gājiens, apelējot pie tautas vajadzībām, jo Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem.