Ēdolnieku kods

Nezinu daudz tādu pagastu kā Ēdole, kurā vietējā kopiena arvien par vai pret kaut ko iestājusies aktīvi. Vai tas vēl kopš viduslaikiem, kad mūsu zemi iekaroja vācu ordenis, Ēdole nonāca bīskapijas varā un kurši centās pret to sacelties, taču nesekmīgi. Vai no vēlākās baronu Bēru dzimtas valdīšanas, kad 360 gados i zemnieku nemieri piedzīvoti nežēlīgās valdnieku attieksmes dēļ, i asiņaini strīdi notikuši pašā kungu dinastijā.

Bet varbūt to taisnības cīņas gēnu iesēja jaunlatviešu kustības aizsācējs Krišjānis Valdemārs (starp citu, šogad viņam aprit 200). Tieši Ēdolē, strādādams par skrīveri, viņš dibināja Baltijas jūras izsmelšanas biedrību, pulcēdams zinātkārus jaunos latviešus, lai tie izrautos no gara un finansiālās nabadzības. Tas humoristiskais nosaukums, mērķis izsmelt jūru un apūdeņot Sahāras tuksnesi bija toreizējo valdnieku apmuļķošanai, jo vienkāršie lauku ļaudis jau citādi nedrīkstēja likumīgi pulcēties. No nesenās pagātnes atceros daudzos rakstus Kurzemniekā saistībā ar politiskajām cīņām vietvarā, tiesvedību par naudas izšķērdēšanu, cīņu par Ēdoles pili, skolas pastāvēšanu u.c.

Tagad dienaskārtībā ir vēja un saules parki. Tā nelielā vēsturiskā atkāpe tāpēc, lai saprastu, kāpēc tieši ēdolnieki tik sparīgi turas pretī par zaļu dēvētajai un dažādu iestāžu atbalstītajai atjaunīgajai enerģijai. Citur iedzīvotāji ir diezgan vienaldzīgi: ja arī aiziet uz sabiedrisko apspriešanu, kas parasti nolikta neizdevīgā laikā, tad daudz neiebilst. Viens ēdolnieku aktivitātes iemels ir skaidrs – plānoto vēja parku kartē nevienā citā pagastā nav tik daudz ieceru vienuviet, vairākas pat pārklājas. Saules parki nav iezīmēti, jo tie pēc likuma neskaitoties būves un tāpēc arī atļauja nevienam nav jāprasa. Pašvaldība no godprātīgākajiem var vien izlūgties, lai vismaz painformē, bet tuvējo māju saimniekam neesot nekādas daļas, kas notiks kaimiņos.

Šis ir tāds jautājums, kurā taisnība nav kaut kur pa vidu, bet gan ir abās pusēs. Pirms daudziem gadu simteņiem vāciešiem, poļiem vai zviedriem vajadzēja latvju zemi iekarot ar zobeniem, bet tagad igauņu, somu un citu ārvalstu investoriem durvis likumīgi ir vaļā – var droši nākt un sliet augšā 300 metru augstus vēja torņus, vienkāršā latvieša dzimtas mājām teju durvju priekšā dabisku pļavu noklāt ar neskaitāmām melnām saules baterijām. Tas nav pretlikumīgi, jo mērķis tak cēls: izvest no energonabadzības. Uz kāda rēķina? Daba un cilvēka tiesības ir tā otra puse, kam arī ir sava taisnība, ar Satversmi aizsargāta. Tikai nav pa vidu Temīdas svaru, kas patiesību samēra.