Attieksme pret mājdzīvnieku var pateikt daudz

Katru mēnesi televīzijā un sociālajos medijos tiek ziņots par cietsirdību pret dzīvniekiem. Veidojot pētījumu par gadījumiem mūsu novadā un Kurzemē (lasāms 6.-7. lpp.), secinu: tie, kas ar to nesakaras paziņu lokā vai neko tādu nepieredz apkaimē, domā, ka pie mums tā nevarētu būt.

Dzīvnieku aizsardzības biedrībā Nika Skrundas pagastā ik mēnesi nonāk kāds pamests vai tāds, pret kuru cilvēki izturējušies cietsirdīgi, nenodrošinot pienācīgus dzīves apstākļus. Pārsteigumu raisa vienaldzība. Biedrības vadītāja Inese Laukšteine atklāj: īpašnieki nereti atrunājas, ka slimību vai pāridarījuma sekas nav pamanījuši. Arī vienaldzība ir pasīvā vardarbība! Daudzi pret dzīvnieku joprojām izturas kā pret lietu, nevis kā ģimenes locekli, paši nesaprot, ka dara tam pāri. Citi atkal sāpina ar pārlieku lielu mīlestību, dodot mājas tik daudziem, ka par visiem vairs nespēj parūpēties, dažreiz pārbaro vai nedod brīvību. Izrādās, šādu gadījumu ir vairāk, nekā ir zināms vai par tiem ziņots. Daudzi izvēlas pievērt acis uz to, kas blakus sētā, jo nevēlas problēmas, taču arī tā ir pasīva vardarbība. Protams, ielās intervējot cilvēkus, sastapām arī tādus, kuri, redzot, ka dzīvniekam tiek darīts pāri, būtu gatavi tos aizstāvēt jebkādiem spēkiem.

Pirms vairākiem gadiem vardarbību pret dzīvnieku pieredzēju paziņu lokā. Cilvēks ilgstoši turēja suni pie ķēdes tur, kur pats vairs nedzīvoja, vien ik pēc pāris dienām vai pat nedēļas atbraucot pabarot vai lūdzot, lai pieskata kaimiņi. Šādai rīcībai attaisnojuma nav.

I.Laukšteine stāsta, ka cilvēki dzīvniekus dažkārt pamet, pārvācoties uz jaunu dzīvesvietu. Uzskatu: ja kāds var šādu domu pieļaut, jau dzīvnieku paņemot, tad to nemaz nevajadzētu darīt. Manu paziņu lokā tādu cilvēku vairs nav, un attiecības ar tādiem es neuzturētu. Visi man pazīstamie pret saviem dzīvniekiem izturas ar cieņu, rūpēm, mīlestību, un tas atspoguļojas mīluļu uzvedībā. Iepazīstot cilvēkus, ir vērts pievērst uzmanību tam, kā viņi izturas pret savu dzīvnieku. Tas var atklāt daudz, sākot ar vērtību skalu un beidzot ar psiholoģisku traumu vai ikdienā apslēptu rakstura iezīmi.