Ar tēva lomu nav tik vienkārši

Uzrakstīt pārdomas par tēva lomu. Jā, bet tas tomēr ir tik sarežģīti! Īpaši 21. gadsimtā. Vieglāk padalīties atmiņās, jo augu tajā laikā, kad vairumam vienaudžu tēvi bija pavisam reāli. Viņi piedalījās bērnu audzināšanā, daudzi tētuki nāca uz vecāku sapulcēm skolā, puikām iemācīja vīru darbus un arī meitām palīdzēja putnu būri uztaisīt, kā to toreiz prasīja darbmācībā.

Mans paps manās atmiņās ir īpašs gadījums, ņemot vērā pirmajā Latvijas brīvvalstī iegūto izglītību, Sibīrijā izciesto sodu par darbību nacionālās pretošanās kustībā un nesadragāto dzīvesziņu padomju okupācijas gados. Par lomām diskutēts toreiz netika. Bija skaidrs, ka tēvs ir vīriešu kārtas cilvēks, ģimenes galva, apgādnieks un viens no stūrakmeņiem. „Vīri valda,” paps mēdza teikt. Bet mamma iesmēja: „Jā, jā, ģimenes galva, ko groza kakls.”

Tā toreiz saticīgi dzīvojām, ģimeni turēdami kā vērtību par spīti komunistiskās ideoloģijas dīvainībām. Mātes dienu toreiz Latvijā aizvietoja Starptautiskā sieviešu diena. Tēviem īpašs datums kalendārā nebija iezīmēts. Lai gan Bībele nebija goda vietā, 4. bauslis kaut kā tika ievērots: „Tev būs savu tēvu un māti godāt, lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes.” Starp citu, tēvs minēts vispirms. Baznīca skaidro: mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka savus vecākus un priekšstāvjus ne nicinām, nedz apkaitinām, bet tos godājam, tiem kalpojam un paklausām, tos mīlam un cienām.

Reiz šo tēmu pārrunāju ar kādu teologu. Tik daudziem bērniem tēva nav un arī ar tām mātēm ne vienmēr paveicies (skat. Uzturlīdzekļu garantiju fonda statistiku). Garīdznieks toreiz atbildēja, ka jautājums ir ļoti komplicēts un filozofisks. Turklāt svarīga esot ne tikai baušļa pirmā daļa, bet arī otrā. Vecāku loma nav jāsver vai jāmēra. Ir jāciena un jāgodā, jo tad piepildīsies Dieva apsolījums, ka mums klāsies labi. Ieskatījos jaunākos rakstos, ko piedāvā globālais tīmeklis. Tēva dienas aizsākumi sakņojas pagājušā gadsimta pirmajā pusē Amerikas Savienotajās Valstīs, un tās nolūks ir pievērst uzmanību tēva nozīmei bērnu audzināšanā. Pie mums tā oficiāli noteikta 2009. gadā, un sākumā sabiedrībā pat bijusi pretestība, tostarp no tiem, kam vīriešu kārtas tuvinieki bijuši vardarbīgi vai ģimeni pametuši, jo Tēva diena esot jānopelna. Laika gaitā laikam esam pieņēmuši šos svētkus septembra otrajā svētdienā, kad cenšamies saskatīt tos gādīgos tēvus, kuri par bērniem rūpējas un piedalās personības veidošanā.