Zobu arhitekte

„Tas ir māksliniecisks process. Kā draugs saka, esam zobu arhitekti. Mūs var salīdzināt arī ar juvelieriem vai tēlniekiem,” atklāj Kuldīgas zobārstniecības Anroja zobu tehniķe KATRĪNA SPECIUSA-GANNUSA, kura stāsta, kā šo profesiju atradusi un kāda ir viņas ikdiena.

2013. gadā Katrīna beigusi Rīgas 1. medicīnas koledžu un zobārstniecībā darbojas desmit gadus. Pēc skolas beigšanas strādājusi Ventspilī, bet Kuldīgā ir kopš 2021. gada, kad darbu Anrojā piedāvājusi zobārste Anete Paškova.

SPECIĀLISTUS ATRAST GRŪTI

Par profesijas izvēli Katrīna stāsta: „Pēc vidusskolas sāku studēt ekonomiku, taču ātri sapratu, ka tas mani tomēr neinteresē. Studijas pametu un atgriezos Kuldīgā, sāku strādāt zobārstniecībā par asistenti pie dakteres Palaces. Tad mani ievēroja daktere Līce un vaicāja, vai nevēlos izmācīties par zobu tehniķi. Nodomāju: „Kāpēc ne? Zobārstniecība mani interesē.” Nokārtoju iestājeksāmenus – atceros, ka zobu zīmēju un veidoju no plastilīna.”

Anrojā Katrīna bijusi vienīgā zobu tehniķe, bet šogad pievienojusies kolēģe Diāna Rudakova. Zobārsti pašlaik ir seši. „Vienu laiku darba bija ļoti daudz – sapratu, ka netieku galā, tāpēc tika pieņemta otra tehniķe. Taču atrast bija diezgan grūti.” Bet darāmā tāpat daudz: „Citreiz mājās esmu deviņos vakarā. No rīta saplānoju, kas jāizdara, skatos, kad pacientiem ir nākamā vizīte pie zobārsta, kad protēzēm jābūt gatavām. Taisu izņemamās, kronīšus, nakts kapes, kas vajadzīgas tad, ja cilvēks guļot griež augšējos zobus pret apakšējiem. Taisu visu, kas mutē mākslīgs.” (Smejas.)

CILVĒKIEM PIETRŪKST NAUDAS

Kad zobu tehniķa pakalpojumi ir vajadzīgi? „Gadījumi, kad cilvēks zaudē zobu, var būt dažādi: varbūt nav bijusi pienācīga higiēna, bieži tas notiek traumu un slimību gadījumā. Ir taisītas izņemamās protēzes, bet diezgan daudz darba arī ar implantiem.” Pēc zobu izraušanas pacienti bieži izvēlas protēzes nelikt – naudas dēļ. „Bet tas uzlabotu dzīves kvalitāti, pārtiku varētu labāk sakošļāt. Arī vienu zobu ir svarīgi aizvietot, jo uz tukšo vietu var sākt virzīties gan pretējais zobs, gan sānu zobi. Ar laiku var rasties sakodiena problēmas, zobi var sākt sāpēt. Latvijā pensionāriem sociālais dienests ar finansējumu palīdz, taču pilnībā neapmaksā. Igaunijā gan pensionāriem protēzes tiek finansētas.”

Tehniķim jābūt labai sadarbība ar zobārstu: „Es ar pacientiem netiekos – strādāju ar zobārstiem, tāpēc komunikācija ir svarīga. Somijā var izmācīties par klīnisko zobu tehniķi – tas ar pacientu var tikties pats un noņemt nospiedumu, lai gatavotu protēzes. Būtu labi, ja ko tādu ieviestu Latvijā, varbūt tas rindu pie zobārstiem mazinātu.

Mēs tagad darbu varam paveikt precīzāk, jo izmantojam arī zobu skeneri. Ja man kas nešķiet saprotams, palūdzu vēl vienu attēlu vai nospiedumu.” Katrīna sadarbojas arī ar citiem Kuldīgas un Saldus zobārstiem: „Jebkurš var ar mums noslēgt līgumu un kādu darbu pasūtīt.”

KĀ PROTĒZES TOP?

„Zobārsta iedoto zobu nospiedumu atlejam ģipsī. Dakteris arī pasaka, vai kronītis būs no cirkona vai kompozītmateriāla, varbūt no metāla, bet tas tagad notiek reti. Izņemamās protēzes var taisīt gan parastākas, gan estētiskas, bet tādas ir dārgākas. Kāds vēlas, lai zobs pie smaganas tiek iekrāsots, lai izskatās dabīgāk. Pēc tam pacients iet pie zobārsta protēzes pielaikot.”

Materiālu tehniķis noteikt nevar – to dara ārsts ar pacientu. „Kronīšiem visbiežāk izmanto cirkoniju, jo tas arī izskatās skaistāk un ir izturīgāks. Izņemamās protēzes pārsvarā ir no plastmasas. Lokveida protēzēm vēl ir metāla loki. Zobārsts mūs uz kabinetu aicina reti – tad, ja vajag mainīt protēzes krāsu.

Krāsu toņu skala ir no A1 līdz D4. Ja vajag tumšāku, cirkonija kronītim izfrēzējam karkasu, kam ar samitrinātu otiņu slāņos klājam virsū keramiku: kaut kur tumšāku, kaut kur zilgano, pie maliņām caurspīdīgu. Tad liekam zobiņu krāsnī cepties divas trīs reizes. Mums ir gan krāsns, gan frēzēšanas iekārta, arī dators, kurā karkasus modelē digitāli, lai tos var izfrēzēt.”

Katrīna labprātāk strādā ar cirkoniju un keramiku: „Ar šiem materiāliem zobs izskatās dabīgāk, dzīvāk. Cilvēki pārsvarā vēlas baltus zobus, bet man patīk taisīt ne pārāk baltus. Uztaisīt ko tumšu, neordināru – tādi izaicinājumi man patīk.”

MODE ARĪ MUTĒ

Vai pacienti izvēlas arī tādus implantus un kroņus, kas pieskaņoti pašu stilam? „Jauna, alternatīva stila meitene gribēja, lai viena zoba izņemamo protēzīti uztaisa zelta krāsā. Vecāki cilvēki ir prasījuši pilnu protēzi, kurā viens zobiņš ir zelta krāsā. Citi stilīgi pasūtījumi nav bijuši. (Smejas.) Bet esmu redzējusi kapes kā zobu rotas. Ir tādi tehniķi, kas tieši strādā ar šādiem pasūtī-
jumiem. Bet, ja kāds tādus vēlētos, arī mēs varētu būt radošas.” Zobu dimantiņus te neviens nav prasījis.

Bet Katrīna atceras citu smieklīgu atgadījumu Ventspilī: „Vīrietis atnes labot savas protēzes. Mēs sakām – divas stundas būs jāpagaida. Viņš atbild: tikmēr pastaigāšot ar sievas protēzēm.”

NO ĀRZEMJU TEHNIĶIEM NEATPALIEK

Zobārstniecība attīstoties strauji – regulāri rodas jauninājumi, citāda tehnika, tāpēc zobārsti un tehniķi apmeklē kursus gan Latvijā, gan ārzemēs: „Rīgā bija laba pasniedzēja no Lielbritānijas. Esmu braukusi uz Igauniju un Itāliju mācīties par keramikas implantiem. Jūrmalā darbojas ļoti laba zobu tehniķe Elīna Rubeze-Upīte, pie kuras mācījos. Jaunumi ir, taču uzreiz neieviešam. Pašlaik jaunums ir digitālā iekārta. Tāpat datorā varam modelēt kronīšus uz implantiem.

Attīstībai Latvijā ļoti labi turamies līdzi. Pagājušogad kursos Vācijā pasniedzējs no Amerikas mūs slavēja, ka esam ļoti labi tehniķi. Mēs Latvijā strādājam ļoti ātri: termiņi īsi, jādara daudz, jo speciālistu trūkst. Rinda pie zobārstiem ir gara. Tehniķa darbs ir ļoti precīzs, daudziem nepatīk arī lielā slodze, jo ne vienmēr var iet mājās 17.00. Taču man patīk tas, ka laiku varu organizēt pati: dienas vidū aiziet pie friziera un tad izdarīt atlikušo. Nav kā zobārstam, kuram uz vietas jābūt visu laiku.”

KLIENTU PRIEKU NEIERAUGA

Vaicāta par profesijas mīnusiem, Katrīna atzīst: „Pacienta reakciju parasti neredzam – vai viņš aiziet laimīgs vai ne. Atsauksmes dzirdu tikai no zobārsta, citreiz mums parāda kādu foto. Otrs – ir tādi kolēģi, kuri ar zināšanām negrib dalīties. Es esmu atvērta, palīdzu, ja vajag, bet bieži jau man nezvana – droši vien domā, ka nestāstīšu. Kursabiedrenēm pajautāju, kur kādu materiālu labāk izmantot, ar ko viņas strādā.”

Prasmi apgūt neesot grūti: „Man mācības ļoti patika, un jau tad secināju, ka šī būs mana lieta. Darbā dienas nav vienādas, jo katrs cilvēks ir citāds un katra zobi atšķiras. Gadu gaitā esmu apguvusi digitālās lietas, braucām pie kolēģiem uz Lietuvu. Darba devējs mums ļoti labs: ja vēlos doties uz kursiem, nāk pretī un par tiem samaksā.

Kolektīvā visi esam diezgan jauni un sadarbojamies labi. Ir mums arī kopīgi pasākumi: laivu braucieni ar ģimenēm, pārgājiens gar jūru, Anrojas desmit gadu balle, Ziemassvētki, dzimšanas dienas. Šogad priekšniecība pārsteidza ar meistarklasēm.” Brīvajā laikā Katrīna piedalās erudīcijas spēlēs, iet uz teātri, apmeklē Chris Noah, grupu Rīgas modes, Kautkaili un citus koncertus.