Pārbauda otrreiz, lai slimību atklātu laikus

Līdz 28. februārim uz atkārtotu pārbaudi Kuldīgā, Pilsētas laukumā 4 (pagrabstāvā), aicināti tie iedzīvotāji, kuri piedalījās pētījuma GISTAR pirmajā kārtā 2016. gadā. Toreiz tajā iesaistījās 679 cilvēki.

Tas ir kuņģa un zarnu trakta audzēju novēršanas pētījums, kas agrīni atklāj atrofisku gastrītu, resnās un taisnās zarnas bojājumus. Šo Eiropā unikālo pētījumu, kas notiek tikai Latvijā un mūsu medicīnā ir viens no ilgākajiem un visaptverošākajiem, rīko Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts profesora, gastroenterologa Mārča Lejas vadībā.

Salīdzinās ar iepriekšējiem

Iesaistītajiem tiek ņemtas asins analīzes, kurās nosaka dažādus parametrus, kas saistīti ar iekaisumiem un vielmaiņu. Analīzes notiks arī tajos paraugos, kas paņemti iepriekšējā reizē, un rezultāti tiks salīdzināti. Ar īpašu elptestu tiek noteikta baktērijas H.pylori (helikobaktērijas) klātbūtne – tā konstatēta 149 dalībniekiem. Daļa saņēma ārstēšanas kursu. Tagad elptests būs atkārtots, lai noteiktu, vai baktērija izskausta, jo H.pylori uzskata par vienu no kuņģa vēža izraisītājām. Visiem tika piedāvāts fēču imūnķīmiskais tests, un tiem, kam tas bija pozitīvs, ieteikta kolonoskopija jeb resnās zarnas izmeklēšana. Arī šoreiz jāatbild uz jautājumiem par dzīvesveidu, ēšanas paradumiem un citiem veselību ietekmējošiem faktoriem.

Aicina arī jaunus cilvēkus

Profesors M.Leja: „Pētījumu, kas notiek Kuldīgā, var dalīt divās daļās. Viena attiecas uz pusmūža cilvēkiem, un tas ir GISTAR, bet cits pētījums attiecas uz cilvēkiem 30–34 gadu vecumā. Jaunu cilvēku līdzdalība ir diezgan zema, un tas var būt saistīts ar neinformētību un nepietiekamām zināšanām. Slovēnijā līdzīgos pētījumos tiek izvērstas milzīgas reklāmas kampaņas, bet mēs to apzināti nedarām – vēlamies redzēt, cik cilvēku iesaistīsies, cik piekritīs ārstēšanai, lai datus izmantotu tālākai analīzei. Jauni cilvēki uz šo pārbaudi tiek aicināti pirmoreiz, un tāda programma ieviesta arī citur Eiropā.”

Lai kļūtu par ierastu praksi

M.Leja turpina: „Diagnostikas metodes un ārstēšana šim vēža veidam nav jauna, un tas ir efektīvākais, kas pieejams. Jaunas ir Eiropas Savienības rekomendācijas, ka skrīninga programmas ieteicamas vismaz tajās valstīs, kur saslimstība ar šo vēzi ir liela. Latvijā tā ir Eiropā visaugstākā.

Projektā tiek izmēģināts veids, kā pārbaudes ieviest ikdienas praksē ne tikai Kuldīgā, bet visā Latvijā. Lai tas notiktu, vajadzīga organizācija valsts līmenī. Tā nav tikai ģimenes ārstu iesaiste, tas ir arī jautājums par finansējumu. Jau tagad skaidrs, ka šis veids, kā kuņģa un zarnu vēzi atklāt agrīni, izmaksu ziņā ir ļoti efektīvs, jo dārgus izmeklējumus neprasa. Metodes izmaksu ektivitāti vēl pētīs Nīderlandes speciālisti. Tas ne tikai Latvijai, bet visai Eiropai parādīs, kāds būtu labākais prevencijas veids.”