„Vēl 30 kāpnes līdz pensijai jāuztaisa”

Skrundas uzņēmums Vijandri koka kāpnes, logus un durvis pēc pasūtījuma izgatavo jau kopš 90. gadiem. Dibinātājs, galdnieks Andris Brigzna uzsver, ka tas ir ģimenes uzņēmums: tajā vēl darbojas dēls Atis un sieva Vija, bet attīstībā iesaistījies arī dēls Toms un meita Anete.

Vijandri taisa durvis mājām, dzīvokļiem, pirtīm, saimniecības ēkām, arī istabām. Kāpnes ir taisnas, bet ar 90 un 180 grādu pagriezienu, arī ar laukumu pagriezienā. Te top gan veco laiku, gan pakešu logi.

Kurzemniekam A.Brigzna vispirms rāda vecās telpas pilsētā, ko viņš nomā no Skrundas pārvaldes un kur notiek ražojumu montāža un krāsošana. Mērķis esot ar visām iekārtām pārcelties uz savām mājām Vijandros, kur viņš dzīvo trešo gadu. Sieva Vija Brigzna stāsta, ka viņa krāso un slīpē – dara, ko var. Bieži gan nākoties pieskatīt mazbērnus.

MŪŽA PROFESIJA

Ar kokmateriāliem A.Brigzna iepazinies darbmācības stundā 5. klasē: „Kad pienāca 8. klase, bija jāizdomā, vai iešu vidusskolā vai mācīšos profesiju. Biju slinks uz mācīšanos un Olaines profesionāli tehniskajā skolā izgāju šoferu kursu, lai iegūtu tiesības un zinātu mašīnu uzbūvi. Tas bija vērtīgi. Pēc tam divus gadus dienēju armijā, 1983. gadā devos mājās, 1984. gadā iepazinu Viju un aprecējāmies. Šogad nosvinējām 40 gadu kāzu jubileju.

Tolaik strādāju Cieceres galdniecībā, kas ražoja logus un durvis. Gadu nostrādāju, un pēc tam Skrundas dīķu zivsaimniecība meklēja galdnieku. Tur gan strādāju, gan konsultēju. Mazā, aukstā šķūnī strādāju ar vienu ēveli. Pēc tam man piešķīra Līvānu tipa māju, un viss nokārtojās: bija gan māja, gan darbnīca. Dīķos strādāju līdz 1991. gadam. Piedalījos janvāra barikādēs. Pēc tam Vijandros dabūju zemi. No dīķiem gāju prom, jo varēju sākt kaut ko pats. No meža dabūju koksni, pārdevu, lai tiktu pie darbgaldiem, kas man tagad ir. 90. gadu beigās mums Skrundā piederēja kiosks, kurā pieņēmām pasūtījumus. Sākumā izgatavoju logus un durvis, darbojos viens, bet pēc tam algoju četrus cilvēkus līdz 2008. gadam.

Kamēr bija algoti darbinieki, tepat auga dēli, un viņiem darbnīcas tāpat kā man ir otrās mājas. Protams, ja Atis nepieliktu savas zelta rokas un enerģiju, es savos gados to vairs neizdarītu. Mums labi saskan – viņa spēks un mans prāts, ja tā var teikt. Tā kā visiem trim bērniem otrajai pusītei ir mājas, nolēmām Līvānu māju pārdot, lai tiktu uz savu zemi Vijandros – šai skaistajā vietā, par kuru sapņojām kopš 1991. gada. Šeit esam trešo gadu. Par pārdotās mājas naudu tikām pie elektrības, transformatora, dziļurbuma, ūdens un visādiem sīkumiem. Jūtamies laimīgi. 2008. gadā no zemnieku saimniecības pārorganizējāmies uz SIA. Pēdējos gados kāpnes bez Ata neesmu uzstādījis. Mēs ar Viju izgatavojam, bet pie uzstādīšanas Atis ir galvenais – es tik padodu instrumentus.”

PLASTMASAS ĒRA

„Galvenokārt izgatavojam kāpnes. Logiem un durvīm pasūtījumu tik daudz nav, jo ir plastmasas logu ēra, bet ar durvīm jau piebāzti veikali. Kāpnes taisīt ir izdevīgāk. Pirmās uztaisīju ap 2004. gadu. Bērnības draugs pasūtīja taisnā tipa, un es ar katrām kāpnēm vairāk iemācījos. Tagad tas liekas vienkārši un pašsaprotami. Sākumā paredzētajā telpā mērīju un uz lielas lapas rasēju attiecībā 1:10. Ir knifi, kas rasējumā jāuzliek. Darbojos pēc klienta vēlmēm: kādu dizainu izvēlēties, lakot vai krāsot. Pagājušogad uzražoju desmit kāpnes.”

PAŠLAIK VESEĻOJAS

„Būt uzņēmējam ir grūti tad, kad nav pasūtījumu un jāmaksā nodokļi. Ir tādi starpposmi, kad darba nav. Nervi iet pa gaisu, bet neko nevar izdarīt. Pirms diviem mēnešiem sabeidzu arī muguru. Bija ilgi jāgaida, līdz tiku pie ķirurga, vēl vajadzēja magnētisko rezonansi, kas atkal jāgaida, un beigās teica, ka ķirurģiski neiejauksies – jāārstējas ar zālēm. Tagad nēsāju speciālu jostu, un kļūst labāk. Dēls piepalīdz vairāk – jaunus pasūtījumus pagaidām nepieņemu. Vēl 30 kāpnes līdz pensijai jāuztaisa.” (Smejas.)

KLIENTI NO TĀLIENES

„Skrundā privāto klientu nav daudz – varu izskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Pasūtījumus esmu pieņēmis no visas Kurzemes un Rīgas apkārtnes: ir bijuši Ventspilī, Liepājā, Rīgā, Bauskā, Saulkrastos, Salacgrīvā. Bija klienti arī Zviedrijā un Norvēģijā. Taisīju kāpnes desmit guļbūvēm, kuras Liepājas uzņēmējs būvēja Dobelē un pēc tam sūtīja uz Norvēģiju. Skrundā sadarbojos arī ar pašvaldību – taisīju dažādus niekus, kaut ko remontēju estrādē, kultūras namā un bibliotēkā, taisīju durvis, vārtus. Rendā nesen atjaunotajā bērnudārzā uztaisīju trepes. Dēls Atis vēl taisa dārza mēbeles. Vēlos uzņēmējdarbību attīstīt arī citā virzienā. Galvenais ir izārstēt muguru un izvākties no nomātajām telpām.”