Top guļbūves

Rendeniekam Ernestam Bušeram ir sava saimniecība Zāgkalni ar skaistu atpūtas vietu pie Usmas ezera. Viņa ģimene ilgu laiku darbojusies ar zirgiem – apmeklētāji tos var apskatīt, fotografēt, pabarot un arī doties izjādē. Bet kā pašnodarbinātais E.Bušers ceļ guļbūves. Tās tiek izgatavotas pēc individuāla pasūtījuma, bet var iegādāties gatavas. E.Bušers arī stāsta, kā klājas saimniecībā, kas pērn smagi cieta ugunsgrēkā.

Negaidītais sapņa piepildījums

„Guļbūvju lieta nāca diezgan interesanti. 90. gadu beigās vecākiem jau bija sapnis par guļbaļķu māju, pēc tam attīstījām tūrismu un joprojām domājām par guļbūvēm. Meklējām arī meistaru, kas to varētu paveikt.

Tad pilnīgi nejauši ceļi mani saveda kopā ar kādu gados vecu kungu no Sibīrijas, vārdā Nikolaju. Viņa ietekmē un mācībā uzcēlām saimniecībā pirmās mazās guļbūves mājiņas, un es pats no viņa iemācījos pamatzināšanas. Biju domājis par tām vairāk iemācīties arodskolā Ogrē, bet viņš teica, ka nevajagot, ka iemācīs man pats. Nu jau kungs ir aizgājis mūžībā. Cilvēks tai lietai piegāja ar sirdi un dvēseli, iedvesmas vadīts. Viņš Krievijā bija gājis arodskolā tieši guļbūvju specialitātē un šīs zināšanas vēlējās nodot kādam tālāk. Dzīvoja Usmas ezera pretējā krastā, un, runājoties ar cilvēkiem, viņu toreiz satiku un iepazinu. Un tad jau cilvēki ar laiku paši sāka interesēties, kur es šādas guļbūves dabūjot, un teikt, ka arī viņi tādas vēloties sev. Tā pa druskai sāku – izaugsme veidojās pati no sevis. Profesionālā līmenī guļbūves būvēju septiņus gadus.”

Arī dzīvojamās mājas

„Saņemu individuālus pasūtījumus – kāds atnāk ar savu projektu, kopā pārrunājam un būvējam. Savus projektus būvēju un pārdošanā lieku ļoti reti. Ēkas top no diviem mēnešiem līdz gadam. Būvējam gan no apaļiem baļķiem, gan apzāģētiem, kādi raksturīgi Kurzemei. Lielākais pasūtījums bija nesen – nupat uzcēlu dzīvojamo māju ar gandrīz 800 kvadrātmetriem. Tā bija īsta avantūra! Šī būve tapa gada laikā, bet ar lieliem pārtraukumiem. Strādāju tikai ar masīviem, resniem baļķiem. Izejmateriālus iegūstu no visas Latvijas, kā arī no Lietuvas. Tā ir liela problēma, jo mežu kļūst mazāk. Latvijā guļbūves taisa no priedēm un eglēm. Skujkoku labums ir izturība un ilgmūžība. Guļbūvei svarīgi, lai baļķi būtu zāģēti ar zāģi, nevis harvesteru, jo tas koksni sabojā un no tā paliek nospiedumi. Jābūt gludam, ar rokām zāģētam.”

Būvējam gan no apaļiem baļķiem, gan apzāģētiem, kādi raksturīgi Kurzemei.

Divu veidu skujkoku ēkas

„Ir divu veidu guļbūves. Vienas ir ar apzāģētiem sāniem, četrkantīgas un ar gludām sienām jeb tēstas, kādas sastopamas vairāk. Mūsdienās ar cirvjiem tās netēšam – izzāģējam ar zāģi, apstrādājam, slīpējam un, ja nepieciešams, ēvelējam. Otrs variants ir apaļās guļbūves no tādiem baļķiem, kādi tie ir, – ar visiem zariem un izliekumiem. Katrs baļķis tiek izmeklēts un grozīts, piemēram, mājas fasādes pusē ieliek kādu interesantāku ar dabas dotu izcilni. Viss ir roku darbs un taisīts ar mīlestību, sirdi un dvēseli. ”

Citiem atpūta no zirgiem

„Ar guļbūvēm pārsvarā strādāju pats. Pie manis gan palīgos bieži atbrauc dēls un krustdēls. Viņi man piepalīdz ar montāžu. Dēls Jānis Bušers ir sporta zirgu veterinārārsts, un krustdēls Mārtiņš Pilders nopietni nodarbojas ar jāšanas sportu. Viņiem palīdzība man ar baļķiem ir kā atpūta no zirgiem, tādēļ šo darbu abi dara ar lielāko prieku. Neesmu gan jutis, ka viņi ar to vēlētos nodarboties profesionāli.

Sporta zirgi nodoti bērniem un krustbērniem Rīgā. Tur tie tiek turēti un sporto. Paši ar zirgiem darbojamies mazāk – pavadājam apmeklētājus un ļaujam viņiem tos pamīlēt. Vēl ar tēvu kopš 90. gadiem, kopš izsniedza licences, nodarbojamies arī ar zvejniecību, bet tagad gan mazāk. Licences, protams, vēl pērkam, bet tik aktīvi kā kādreiz vairs to nedarām. Tas pārsvarā tādēļ, ka esmu kļuvis vairāk aizņemts ar guļbūvēm.”

Viss dzīvais ir dzīvs

„Pagājušā gada jūlijā Zāgkalnos bija ugunsgrēks – nodega klēts ar visu saimniecību un zirgu stallis. Priecājamies, ka viss dzīvais ir dzīvs, jo mantisko jau var atgūt. Atkopjamies ļoti labi, jo momentāni saņēmām cilvēku palīdzību, un tas bija ļoti pārsteidzoši. Ar paldies jau nevienam neatdarīsi.”