„Tagad svarīgi sakārtot to, kas ir”

Laidu pagasta Sermītes Sprīdīšos saimnieko Juris Kūma ar ģimeni – sievu Elīnu un dēliem: deviņgadīgo Markusu un piecgadīgo Tomu. 2015. gadā saimniecību dēlam nodevuši vecāki Līga un Visvaldis Kūmas.

Tēvs tagad vairāk ņemoties ar bitēm – no lielās lauksaimniecības pagājis malā, kaut sezonā, protams, varot palīdzēt, savukārt mamma ar dokumentāciju vēl piepalīdzot, bet sieva pamazām vadību pārņemot.

Juris piecu bērnu ģimenē ir vienīgais dēls un jau kopš bērnības esot tēvam gājis palīgos. Viņš atceras: „Man bija 12 gadu, kad tēvs pirmo traktoru nopirka. Tas toreiz šķita kosmoss, un braukt gribēšana bija liela! No 13 gadiem pats sāku braukt ar arklu, bet manam mazajam kājas vēl par īsu.” Māsas ar lauksaimniecību savu dzīvi nav saistījušas – katra izvēlējusies citu ceļu. Juris Jelgavā toreizējā Lauksaimniecības akadēmijā izstudējis agronomiju ar specializāciju uzņēmējdarbībā.

Šo gadu laikā zemes daudzums pieaudzis. Sējplatība ir pāri 1000 hektāriem, vēl ir meži, dīķi. Daļa zemes ir nomā, jo esot aizgājis tas vilciens, lai visu sapirktu īpašumā. Šaipusē zeme piederot arī Raņķu vācietim, bet nedaudz, un esot draudzīgi. „Audzējam ziemas kviešus un rapsi, vasaras kviešus un miežus. Ar pupām un zirņiem ir diezgan liela platība. To vajag arī augsnes uzlabošanai, un ar veselo saprātu jādomā visu laiku līdzi: ja kvieši pēc kviešiem, tad raža krīt.”

Kā daudzviet Kurzemē daudz darba un izdevumu ar zemes kaļķošanu, „jo tas ir pamatu pamats – ja to neizdara, visi pārējie ieguldījumi neatmaksājas”. Labību pamatā nododot kooperatīvam Latraps, Juris pats ir tā biedrs, bet esot arī citi uzpircēji.

Tehnikas pirkšanai izmantoti Eiropas fondi, un Juris saka: „Diezgan veiksmīgi un laikus cauri Ministru kabineta noteikumiem esmu izgājis un atradis ailītes, kas man der. Pēdējie četri arī ir Eiropas projekti – gan šī ēka, gan kalte, gan tehnikas lielākā daļa.” Kalte uzcelta 2020. gadā, un daļu vēl tēvs paspējis uzbūvēt. Pirmais apstiprinātais projekts drīz pēc saimniecības pārņemšanas bijusi tehnikas angāra renovācija. Juris stāsta, ka agrāk lielajā angārā bijusi milzu skatuve, augšā projektori, rādīts kino, bijušas ģērbtuves, pat krogs vienā galā. Tagad tur stāv moderna lauksaimniecības tehnika. Paši nodrošinot visu ražošanas ciklu: „Strādājam pieci cilvēki, cenšamies tikt galā. Tagad svarīgi sakārtot to, kas ir, nevis domāt par paplašināšanos.”

Vecāki Sermītē bijuši ienācēji, bet Elīna un Juris abi ir no Laidiem – vietējie. Jautāti par sabiedrisko dzīvi pagastā, viņi teic, ka vasarā jau laika neesot, bet nesezonā mierīgāk, tad paliek meža, meliorācijas darbi. Draugi dzīvojot Pierīgā un Liepājā, braucot viens pie otra ciemos.

Ar lopkopību nenodarbojoties tāpēc, ka „vecāki tam vienreiz izgāja cauri”. Sākumā laiki bijuši smagāki, nav gājis tik gludi. Bijis laiks, kad mamma strādājusi veterinārajā klīnikā Skrundā un ar to pat stutējusi saimniecību. Bet tagad Kūmas jūtas stabili, un vecāki var būt apmierināti. Juris saka: „Būtu žēl noskatīties, ja nebūtu. Ar tādu pašu cerību raugos uz saviem jaunajiem razbainiekiem. Interese ir – jānotur.”