Piensaimnieki joprojām uz pulvera mucas

Piensaimniecība Latvijā aizvadītajā gadā piedzīvoja kritisku situāciju, jo atšķirībā no citām nozarēm, kuras energoresursu un izejvielu cenu kāpums tikai sāka ietekmēt, piena ražošanā krīze jau bija ieilgusi. Darbību pārtrauca divi ievērojami uzņēmumi: Kazdangas Elpa un Limbažu siers.

Pērn bija būtiskākais iepirkuma cenas kāpums, turpretī produkcijas cena nespēja nosegt pašizmaksu. Sagaidāms iepirkuma cenas kritums, bet preču tirdzniecībā tā būtiski nemainīsies.

Elpu neatguva

30. decembrī Kazdangā tika rīkota par maksātnespējīgu atzītās SIA Elpa īpašumu izsole. Rezultāti vēl nav publiskoti, taču ūtrupe liecina, ka šis piena pārstrādes uzņēmums bankrotējis. Šogad Elpa būtu svinējusi 30. jubileju. Taču kovida seku ietekmē uzņēmums strādāja ar zaudējumiem, pavasarī tos ievērojami palielināja energoresursu cena, bija pieaudzis nodokļu parāds, jo trūka atbalsta. Maijā ražošana pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Lai kā Elpas vadība centās uzņēmumam elpu atdot, nesagaidot valsts atbalstu, tas neizdevās. Parāds bija nepilni divi miljoni eiro, tostarp nodokļos Valsts ieņēmumu dienestam ap 170 000 eiro.
Kurzemes rajona tiesa bija ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesu, kas parādniekam grūtībās ļauj saistības nokārtot un darbu turpināt ar atbilstošu biznesa plānu. Taču kreditoru vairākums to neatbalstīja. Septembrī tiesa pasludināja Elpas maksātnespēju, norādot, ka kredītsaistību summa ievērojami pārsniedz aktīvu vērtību un nav līdzekļu, kā parādus nosegt. Maksātnespēju atzina arī uzņēmuma vadība.

Nodokļu dēļ
Elpas bijušais līdzīpašnieks un valdes priekšsēdis Gundars Sisenis skaidro, ka darbību nācās pārtraukt saistībā ar augošo energoresursu cenu un vajadzīgajām izejvielām. Sava negatīvā ietekme bijusi Krievijas karam Ukrainā, jo no Baltkrievijas, kur tie bija daudz lētāki, vairs nevarēja iegādāties palīgmateriālus. Arī kazdandznieki paaugstināja cenu produkcijai, un veikalos tā vairs nespēja konkurēt, turklāt bija mazinājusies pirktspēja.
Tomēr bankrota galvenais iemesls ir nodokļu parāds. Kazdangas produkcija bija iecienīta ne vien Kurzemē, bet arī citviet, bija eksports, pašvaldību iepirkumi skolām un ēdināšanas uzņēmumiem. Tāpēc arī nodokļu parādi pieļauti, jo uzņēmuma vadītājs uzskatīja, ka piegādes līgumi jāizpilda, cilvēkus no darba nedrīkst atlaist.

Nesaņēma palīdzību
,,Es jau toreiz teicu, ka saprātīgs saimnieks nekauj to vistu, kas dēj olas,” saka G.Sisenis. ,,Diemžēl palīdzību nesaņēmām tad, kad to vajadzēja visvairāk. Kāpumi un kritumi tirgus ekonomikā vienmēr bijuši un būs. Energokrīze skar visus: audzētājus, pārstrādātājus, tirgotājus un arī patērētājus. Grūtos brīžos vajadzīgs valsts atbalsts. Bet ierēdņi, arī Valsts ieņēmumu dienests, to kaut kā nesaprot. Ražotāji taču maksā nodokļus – dod ienākumus valsts budžetā. 30 gados nodokļos samaksājām vairāk nekā sešus miljonus. 30% no saražotā piegādājām ēdinātājiem pašvaldību bērnudārzos, skolās. Nezinu, ko līdz ar uzņēmuma maksātnespēju valsts ir ieguvusi. Vienīgi to, ka jāmaksā bezdarbnieku pabalsti.”

Šo biznesu pamet
Darbu Kazdangā zaudējuši vairāk nekā 30 cilvēku, viņi saņem bezdarbnieku pabalstu. Elpa bija vienīgais piena pārstrādes uzņēmums Dienvidkurzemē, un izejvielu tam piegādāja daudzi mūspuses zemnieki. No nozares prognozēm G.Sisenis atsakās paša bēdīgās pieredzes dēļ – viņš šajā biznesā vairs nedarbosies. Arī citās nozarēs valstij esot jādomā, kā uzņēmējus atbalstīt. Par spīti uzsaukumiem pirkt Latvijas produkciju iedzīvotāji tomēr pērk importu, kas joprojām ir lētāks.