Medu pērk tikai zāļu vietā, un bizness sarucis

Medus uzskatāms par mūsu senču pirmo saldumu. Tas ir brīnumlīdzeklis, kas palīdz pret saaukstēšanos, uzlabo imūnsistēmu, ir gards cukura aizvietotājs dzērienos un izmantojams ne vien desertos, bet arī kā piedeva jeb mērce sāļām uzkodām un gaļas marinādei. Kuru ziedu medu visvairāk izvēlas Kuldīgas novada iedzīvotāji? Vai bizness ir ienesīgs? Par to saruna ar bitenieku Pēteri Rutuli no Alsungas.

Viņš ar biškopību nodarbojas vairāk nekā 40 gadus. Savulaik to darījis arī tēvs: „Kā puišelim man medus ļoti garšoja, un domāju iet strādāt par biškopi. Tēvam bija pāris stropu kā agrāk visiem laukos. Ar biškopību sāku nodarboties, strādājot cehā Piltenē, kur bija 100 stropu, pēc tam Alsungas kolhozā. Vēlāk, kad tur viss izjuka, darbojos pats.”

Labāka raža dažādu ziedu medum
Kad ierodamies, medus sviedē tiek liktas kāres ar dažādu ziedu medu. Pašlaik saimniecībā ir 200 stropu, no kuriem sezonā varot iegūt septiņas astoņas tonnas. Ir viršu, rapša, griķu, liepu, meža, pļavas, dažādu ziedu medus, arī tāds, kas ir kopā ar bišu maizi no viršu ziedputekšņiem, kas ir biezāks, tumsnējāks un vitamīniem bagātāks. Tas tiek sviests no apakšējiem rāmjiem. Tiek pārdots šūnu medus. Agrāk vākti arī putekšņi, taču tas bijis laikietilpīgi, dārgi un grūti: „Ļoti liels degvielas patēriņš, jo katru dienu jābraukā,
jāuztaisa ap 200 pietupienu, lai kastīti no ziedputekšņiem iztīrītu. Viss pēc tam jātīra, jāžāvē, elektrības
izdevumi ir milzīgi, un arī bites tiek spīdzinātas.”
Visi nosauktie medus veidi ir šķidrie, taču tiek veidots arī krēmīgais – diezgan gaišs, kam cietā konsistence tiek panākta, nevis sildot, bet samaļot: „To vieglāk uzsmērēt uz maizes, pielikt pie tējas, kafijas, lai netek.” Labākā raža šovasar esot dažādu ziedu un izsvīduma jeb meža ziedu medum. No viršiem un liepām būšot mazāk: „Lai būtu viršu medus, visu vasaru vajag mitrumu, grāvjiem jābūt pilniem ar ūdeni, un tagad jau tam par vēlu. Vasaras sākums bija par sausu, lai raža ienāktos. Arī liepu medus būs pamaz – liela daļa ziedu jau nokaltuši, jo mitruma bijis par maz.”

Pircēji baidās par kreiso preci
P.Rutuļa medu varot iegādāties Kuldīgas, Alsungas un Ventspils tirgū, kur to pārdod dēls Edgars. Kuldīgā konkurence neesot liela un piedāvājums nav plašs. Pircēji izvēloties dažādus veidus, pašam garšojot visu ziedu medus. Biškopis tirgū sēdēt nevēlas un, ja būtu citi varianti, uz tirgu nemaz nevestu: „Negribu strīdēties un karot ar pircējiem. Izlasījuši internetā visādus brīnumus un man atstāsta, kādam medum jābūt. Ko tādiem var pateikt? Tāpēc saku, lai tik iet pirkt citur. Mūsdienās visi tik ļoti gudri! Domā, ka tik nepārdod kādu kreiso produkciju. Jautājumi dažreiz ir pilnīgi absurdi: cits vaicā, kāpēc medus tik
ciets, cits – kāpēc tik šķidrs, kāpēc tik balts un kāpēc tik tumšs… Vai tik kaut kas nav piejaukts klāt. Viena tante uzliek medu uz rokas un saka: tas līp, tas nav medus. Cits paskatās uz konsistenci un domā, ka tas ir vecs. Taču vecs medus vispār nevar būt! Tas var stāvēt ļoti ilgi, galvenais, lai mitrums netiek klāt, jo tad var palikt rūgts. Indīgs jau nebūs, tikai paliks ne visai garšīgs.”

Grūti celt cenu, ja prioritāte ir desa un kartupeļi
Agrāk liela daļa saražotā sūtīta uz Vāciju, taču, kopš sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, Vācija vairs neņemot pretī: „Ar eksportu darbojas Raivis Sadovskis. No Vācijas viņš ved šurp medus sīrupu. Tur cilvēku tik daudz, ka vietējie nevar spēt tik daudz saražot.
Mums tagad iet grūti. 200 litru stāv pagrabā – nav, kas pērk. Līdz ar karu Ukrainā man medus tirgus gandrīz apstājies. Nu, tik, cik ienāk no tirgū pārdotā, bet daudzi uz tirgu nemaz neiet. Aizbrauc uz lielveikalu un visu sapērk. Varam izpārdot nelielu daļu no saražotā. Tirgū pārdodam medu, bišu maizi, arī vaska sveces, ko taisa sieva Natālija. Kad gāja uz eksportu, bija labi – kaut ko nopelnīt varēja. Varēju arī atļauties nopirkt kādu tehniku. Tagad šķiet, ka profesionālā biškopība valstī vispār izjuks, paliks vien amatieri.” Vācijā bijis pieprasīts rapša medus, taču Latvijā daudzi to brāķējot. Šeit arī griķu medus nepatīkot, jo neesot patīkama smarža: „Saka, ka ož pēc slapja suņa. Gaume jau ir dažāda – citi nekādu smaku nejūt. Garša ir laba, taču tas nav tīrs griķu medus; ja būtu, krāsa būtu pilnīgi melna.”
Vaicāts, vai cena tirgū cēlusies, viņš teic: „Tur tā lieta, ka medus latvietim nav prioritāte, tāpēc ļoti pacelt nevaram. Nebūs, kas pirks! Tas, ko pirks par jebkādu cenu, ir gaļa, desas, kartupeļi un maize. Medus latviešiem jau psiholoģiski iegājušās kā zāles – pērk tad, ja ir saaukstējušies. Bet medus ir tāds pats pārtikas produkts kā citi. Desu jebkurš ir gatavs nopirkt par desmit eiro un apēst dienas laikā, taču medus burciņa par septiņiem eiro, kas pietiktu veselam mēnesim, esot par dārgu.”

Līdz galam bioloģisks nevar būt
Sieva Natālija svētdienās Alsungas tirgū pārdodot vaska sveces. Tās vairāk pērkot tumšajos mēnešos uz Ziemassvētkiem, Jauno gadu. Vasarā daudz pircēju neesot. Lai rastu papildu ienākumus, tiek rīkotas sveču liešanas darbnīcas. Sveces top, kausējot vasku un lejot silikona formiņās. Bet par medus ievākšanu P.Rutulis stāsta: „Pavisam vienkārši runājot, bites to sanes, un mēs tās aplaupām. Noņemam kāres, kad pilnas. Vispirms šūnas atvāko ar īpašu dakšiņu, atdalot vasku, tad kāres liek medus sviedē, kur iekārta tās griež uz abām pusēm. Izsviestais medus izlīst ārā. To apstrādā un safasē.” Nekādas ķimikālijas netiek izmantotas, jo neesot vajadzības: „Par selekciju kolhoza laikos neviens īpaši nerūpējās, tad bites bija ļoti agresīvas – koda kā trakas. Tagad bišu mātes audzējam tepat – šogad būs ap 50. Manā selekcijā ir tikai Bakfāstas bites. Tās ir tik mierīgas, ka nevajag nemaz apdullināt. Neizmantoju pat sejassargu, eju mājas drēbēs. Gadās, ka kāda bite sapārojusies ar niknāku tranu, taču tas ir reti, un parasti kādas divas saimes pa visu baru ir nedaudz niknākas. Arī spietot šī suga tik daudz nedodas, jo tai ir, ko darīt. Šovasar nospietoja vien kādas desmit. Agresīvās bites ir bezšķirnes, un tās mēs šai pusē saucam par suitu raibajām. Vairāk lidinās pa kokiem – īsti nemaz nestrādā, medu nenes. No nosacītām ķimikālijām izmantoju tikai skudru skābi bišu ārstēšanai. Taču par to, vai mans medus ir bioloģisks, es pateikt nemāku un domāju, ka neviens savu saimniecību nevar nosaukt par bioloģisku, nezinot, no kuriem laukiem bites ziedputekšņus atnes. Rādiuss, kurā tās lido, šeit ir gandrīz 100 kilometru – viss Alsungas un Gudenieku pagasts. Mūsdienās visi lauki tiek migloti – iegūt biomedu nav nemaz iespējams! Tad jābūt vismaz pieciem sešiem kilometriem nost no dravas, lai apkārtnē nav neviena miglota lauka. Kur tādas vietas Latvijā ir? Manuprāt, nav.”

__________________________

Interesanti fakti par medu

• Tajā ir ap 100 cilvēkam nepieciešamu vielu.
• Dienas deva pieaugušajiem ir 50–100 g, bērniem ne vairāk kā 30–50 g.
• Medus pārvēršanos cietā masā tautā dēvē par sacukurošanos, taču biškopji šo dabīgo procesu sauc par kristalizāciju. Jo vairāk glikozes ir bišu ievāktajā ziedu nektārā, jo ātrāk medus kristalizējas. Tas neietekmē kvalitāti, uzturvērtību vai ķīmisko sastāvu – tikai norāda, ka medus ir 100% dabīgs.
• Unikālās īpašības nezaudē pat trīs gadus un ilgāk.
• Bišu maizē ir ne tikai vērtīgas baktērijas (īpaši bifidobaktērijas un citas), bet arī vērtīgi raugi un sēnītes. Tai ir antibakteriāla, pretvēža, pretiekaisuma un citotoksiska (kavē ļaundabīgu šūnu attīstību)
  iedarbība, tā ir barojoša, aizsargā sirdi, aknas un samazina anēmiju (mazasinību), paaugstinot asinīs hemoglobīna līmeni.
• Medu izmanto arī kosmētikā kā līdzekli, kas dezinficē un baro ādu.