Kuldes muiža – ēka ar jaunu elpu

Kuldīgā, Mucenieku ielā 15, atdzimusi 1891. gadā celta ēka – nu tā pazīstama kā Kuldes muiža. Tagadējais nosaukums ir pašu radīts, taču nama pagātne tiek pētīta. Ēku atjaunojusi žurnāla Deko bijusī galvenā redaktore, Mārupes atpūtas vietas un zirgu staļļa Zirgzandales saimniece Sandra Zaiceva, kura izveidojusi apartamentu namu ar pieciem dzīvokļiem un pasākumu telpu. Par interjera iekārtojumu dizainere saņēmusi augstu nozares novērtējumu.

Ceļš līdz tam ir vienlaikus personisks un citus iedvesmojošs – tas ir stāsts par vilkmi uz Kuldīgu, jaunu dzīves posmu, par spēju sapni pārvērst realitātē. Pērn pavasarī pārbūve pabeigta un namā varēja palikt pirmie viesi. Šogad biedrības Building Design and Construction Council (Latvijas Būvnieku padome) rīkotajā forumā-konkursā Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā kategorijā Sieviete dizainere Sandra ieguvusi diplomu par nozīmīgiem sasniegumiem, iekārtojot nama interjeru.

Viņa stāsta: „Nevaru atrast pārbaudāmu informāciju par šo māju – man ir stāstīti divi stāsti. Viens tāds, ka šis bijis blakus esošās spirta rūpnīcas priekšstrādnieka ģimenes nams, kura daļu viņš izīrējis. Bet šogad Mājas kafejnīcu dienās kāda kundze man teica: viņas brālis sacījis, ka šī ir muiža. Gribas tikt līdz saknēm – uztveru māju kā dzīvu būtni.”

Kuldīga kā kinopilsēta

Kuldīga Sandrai ir īpaša vieta, kurā viņa atgriezusies atkal un atkal: „Mana saistība ar to ir sirds vilkme uz šejieni. Es kā latvietis parastais reizi vai divas gadā braucu uz Kuldīgu tūristiņā. Man ļoti patīk mazpilsētas – pati jūtos kā lauku cilvēks, lai gan esmu dzimusi un dzīves lielāko daļu nodzīvojusi Rīgā. Tad pārvācos uz Mārupi, un vieta, kurā dzīvoju, ir kā lauku viensēta. Man ir 14 hektāru zemes un 15 zirgu, tāpēc sevi uztveru kā laucinieci. Tiem, kuri nenāk no metropoles, rakstura īpašības ir daudz foršākas: viņi prot iedziļināties, tik ļoti neskrien. Kuldīga manās izjūtās ir kā kinopilsēta – vieta, kur tikko beigusies filmēšana. Viss ir skaists, bet ne kā konfektes skaistums – tas ir īsts, nobružāts, ar dzīves nospiedumiem. Sajūta kā Itālijas vai Portugāles mazpilsētā.”

Zirgi – sirdslieta

S.Zaiceva bijusi žurnāla Deko galvenā redaktore no pirmsākumiem līdz brīdim, kad šo darbu ar zirgu uzturēšanu vairs nav varējusi apvienot. „2000. gadā Mārupē zirgam nopirku pirmo māju, jo tur apkārt bija zeme. Iepriekš īrēju stalli. Gribēju rūpēties pati un būt kopā. Vajadzēja nopirkt arī zirgam kompanjonu – tad jau bija divi. Tad nevilšus sākās bizness: sāku draugiem piedāvāt ar otru zirgu jāt ar mani kopā. Strauji kļuvu populāra tādā vidē, kurā cilvēki gribēja nākt pie zirgiem. Protams, Pierīgā zirgi bija, bet tie, kas piedāvāja izjādes, bija zirdzinieki – viņi nevarēja tam, kurš atnācis jāt pirmoreiz, informāciju nodot tā, lai saprot. Tā kā esmu žurnāliste un interesējos par cilvēka un zirga sadarbības psiholoģiju, tas bija piegājiens, kāda Latvijā vēl nebija.

Interese auga, parādījās vairāk zirgu, un nepietika vietas, kur ganīt. Nopirku lielo māju ar zemi – tur bija liels, vecs stallis. Darbdienās strādāju izdevniecībā, brīvdienās – ar zirgu klientiem. Spēju šādā režīmā nostrādāt astoņus gadus un sapratu, ka vairs nevaru. 2008. gads nebija pateicīgs laiks, jo sākās krīze. Visi pie darbavietām turējās, bet es jutu, ka vairs nevaru. Ar izdevniecību vienojāmies, ka eju prom. Piestrādāju arī kā interjera dizainere. Tagad daudziem zirgiem ir 25 gadi – cilvēkam tie ir kā 75. Sākas vecuma vainas. Viņi laimīgi ganās zaļā pļavā, jo jājam maz. Vēl ir daži jaunāki, ar kuriem ļaujam strādāt.”

Māja, kas uzrunāja pati

Vairākus gadus Sandra Kuldīgā meklējusi mājiņu, kur paslēpties no ikdienas rūpēm Mārupē, līdz 2022. gada janvāra vakarā pamanījusi sludinājumu. „Es šo māju jau redzēju, kad braukāju uz Kuldīgu. Mašīnu liku Šaurās ielas stāvvietā un ieraudzīju aiz tā, ka esmu kā lauku cilvēks. Nodomāju: „Tāda ķiršos ieaugusi, ar milzīgu, skaistu ozolu – cik forša!” Gribēju pa taciņu caur ābelēm ieiet dārzā, bet uz lievenīša vienmēr sēdēja saulesbrāļi. Mana izjūta par arhitektūras skaistāko formu ir tieši šī – izstiepts taisnstūris. Nav skaistākas formas kā latviešu rijai. Sapratu, ka no zirgu padarīšanām un problēmām gribu aizbraukt prom un ka tā būtu Kuldīga, jo man te patīk. Trīs gadus meklēju vecpilsētā mazu māju. Pirms trim gadiem, tikko bija sācies jauns gads, ielienu portālā un neticu savām acīm: māju, kurai vienmēr staigāju garām, pārdod! Bija pusdesmit vakarā, metu kaunu pie malas, zvanīju pārdevējam, uzņēmējam Kasparam Bergmanim un teicu, ka pērku. Nākamajā rītā atbraucu, bet neko nevarēju redzēt, jo māja pilna ar īrniekiem, kas nebija priecīgi, ka to pārdos. Redzēju vienu brīvu dzīvokli, kurā bija blaktis un smirdēja. Man bija noteikums, lai pārdevējs tiek galā ar īrniekiem. Mocījāmies pusgadu.

Galu galā Kaspara uzņēmums Linde būve varēja nākt strādāt – gribēju tādus būvniekus, kas pazīst drēbi, kas ar vecpilsētas ēku pārbūvi ir strādājuši. Kad sāka ņemt nost jumtu, atklājās, ka visas sijas nopuvušas. Es gan nenožēloju, ka māju nopirku, bet, kad tā bija tādā paskatā, uz šejieni nebraucu. Būvnieki Oskars Ziemelis un Artis Pūris strādā vienkārši unikāli. Pārbūves arhitekts ir Guntis Grabovskis, ļoti sens draugs. Uzaicināju un ieliku rāmītī – arhitekti ir mākslinieki, kuri negrib sēdēt rāmjos, bet Kuldīgas vecpilsētas noteikumi uzliek nopietnas grūtības. Taču visi strādāja ātri.”

Radošais gēns no mammas

Kuldes muižas interjeru Sandra veidojusi pati – dizainu viņa nav mācījusies, bet skatījums esot iedzimts: „Redzu, kas ar ko saiet kopā. Paldies mammai – viņa savulaik labi gleznojusi. Domāju, ka radošais gēns nāk no viņas.” Ēkas arhitektūrā un noskaņā Sandra saskatījusi muižas konceptu. „Vienmēr esmu gribējusi darboties senā ēkā. Trīs mēnešos iekārtoju ar skaistām lietām, kas pa gadu desmitiem iekrājušās un Mārupes lauku mājā nederēja. Daudz kas jau bija, daudz kas jau mainījies un mainīsies vēl.

Kad šeit varēja palikt pa nakti, saaicināju draudzenes, un mums bija prāta vētra – domājām nosaukumu. Mana ideja bija Putnudārzs, bet tāds jau ir pilsētas rajons. Pēc dažādiem variantiem viena draudzene uz lapiņas uzrakstīja Kulde, un tas uzreiz šķita īstais. Esmu par šo nosaukumu laimīga: to var skaidrot kā ‘Kuldīga un es’, bet latgaliešiem ir vārds kulda kā ‘kabata’. Tas der visādi.”

Svarīga personiskā pieeja

Kuldes muiža darbojas kā apartamentu ēka ar pieciem dzīvokļiem un kopīgu telpu, ko nomāt pasākumiem. Īpašniecei svarīga personiska pieeja: „Es negribu šo māju likt bukingā*. Man patīk ar cilvēkiem aprunāties, saprast, kas viņi ir. Tā nav vieta vecpuišu ballītēm.” Te jau notikušas kāzas, dzimšanas dienas un nelieli pasākumi. Sandra īpaši lepojas ar ozolu pagalmā, zem kura notikušas laulības. Ir arī sadarbība ar festivālu Teātris ir visur Kuldīgā: koncerts muižā bijis jau pagājušogad, un rīt 17.00 te muzicēs ģitārists Mārcis Auziņš. Muiža bija arī atvērta Mājas kafejnīcu dienās.

* Naktsmītņu iznomāšanas vietne Booking