Kas tas – Asaka pasaka „Putraimos”?

Nu jau ne tikai snēpelnieki, bet arī gardēži no tālākām vietām zina, kas patiesībā slēpjas aiz šī sociālajos medijos cirkulējošā kalambūra. Asaka pasaka ir suši namiņš, ko profesionālais pavārs Raimonds Herbsts pēc atgriešanās dzimtajā pusē uzcēlis pasakainā vietā starp zivju dīķiem savu vecāku īpašumā Putraimi.

DĀNIJĀ PALICIS ILGĀK

Pēc Kandavas tehnikuma pabeigšanas Raimonds septiņus gadus pastrādājis dažādos Rīgas ēdināšanas uzņēmumos. Tad Latvijā iestājās krīze, un, kā jau daudzi tautieši, arī viņš devies labākas dzīves meklējumos ārvalstīs. Izvēlējies Dāniju. Tāpat kā citi domājis: pastrādās kādu gadu, finansiālā situācija stabilizēsies, un tad varēs braukt mājās. Taču neviļus emigrācijā pagājuši vairāk nekā desmit gadu. Tomēr Raimonds nenožēlo to laiku, jo apgūta laba profesionālā pieredze. Turklāt Dānija ir skaista zeme, attīstīta valsts – šķitis, ka tur cilvēki ir laimīgi. Tomēr viņš jūtas piederīgs Latvijai un laukos jūtas labāk nekā pilsētā.

ŠEIT IR BRĪVĪBA

„Ideja radās Dānijā, jo Kopenhāgenā nejauši dabūju darbu suši restorānā,” stāsta snēpelnieks. „Jau prombraucot zināju, ka Latvijā noteikti atgriezīšos un izveidošu pats savu ēdināšanas uzņēmumu. Konkrēti par suši gan nebiju aizdomājies, bet dāņu restorānā man ļoti iepatikās pats process. Sapratu, ka tas būs mans uzņēmējdarbības virziens. Pārējais bija laika un vietas jautājums. Sākumā domāju par Kuldīgu. Bet, atbraucot atvaļinājumā no Dānijas uz šejieni, iešāvās prātā, ka pie dabas ir ideāla vieta. Pilsētā nevari būt neatkarīgs: telpas jānomā, kāds vienmēr dīda te no vienas, te otras puses, nevar izvērsties. Bet šeit ir brīvība – varu darboties, kā esmu iecerējis.”

NO SENIEM LAIKIEM

Putraimi ir sens dzimtas īpašums, ko Raimonda vecāki mantojumā no iepriekšējām paaudzēm ieguvuši pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Pirmajā brīvvalstī saimniecība bijusi turīga, bet līdz ar kolektivizāciju sadrumstalota un aizlaista. Pagājuši daudzi gadi, līdz apkārtne sakopta. Raimonda vecāki tagad ir pensijā un nedaudz darbojas tūrismā: mammas pārziņā ir viesu māja, bet tēvs dīķos audzē zivis tūristu makšķernieku priekam. Dēla iecerēm ierādīts zemes gabaliņš starp dīķiem netālu no mājas.

NEVAJADZĒJA REKLAMĒT

Sarunas sākumā Raimonds puspajokam ideju nosauc par negudru, bet vēlāk atklājas, ka izvēlētais virziens bijis pareizs. Kopš pagājušā gada augusta, kad suši māja (Raimonds norāda: māja, nevis bārs, restorāns vai kafejnīca) vērusi durvis, viesu nav trūcis. Taču apmeklējums jārezervē. Kad pieminu pozitīvās atsauksmes sociālajos medijos, pavārs atzīstas, ka pats tos tikpat kā neizmanto. Arī ar reklāmu nenodarbojas: „Sākumā šīs domas gandrīz radīja galvassāpes, jo tā man sveša joma. Norādes uz ceļa arī nevar tā vienkārši izlikt – viss jāsaskaņo, bet birokrātiskie procesi ļoti sarežģīti. Kaut kā tā reklāma pati ar cilvēkiem aizgāja tālāk.”

ARĪ LATVIEŠIEM GARŠO

Pieprasījums esot liels, īpaši vasarā. Tā kā Raimonds strādā viens, dažkārt nācies atteikt, kad zvanīts pēdējā brīdī un jau pieteicies liels viesu skaits vai suši pasūtīti uz mājām. Ļaudis brauc no Kuldīgas un citiem novadiem, līdz šim tālākie viesi bijuši no Preiļiem. „Suši nav sens latviešu ēdiens, bet mūsdienās ir ļoti iecienīts. Meža vidū tāds ēdināšanas uzņēmums iederas. Tā ir iespēja izbraukt ārpus pilsētas ar draugiem, ģimeni. No ēdieniem piedāvāju tikai suši. Ja ar to nepietiek un gribas vēl ko vai desertu, to paši var paņemt līdzi.”

DAĻA NO ROMANTIKAS

Nosaukums neesot bijis jāgudro. Vārds asaka atausis atmiņā kopš Raimonda pusaudža gadiem, kad ģimene dzīvojusi Kurmāles pagastā. Tēvs tad strādājis par zivkopi toreizējā padomju saimniecībā – viņa pārziņā bijis Vilgāles ezers, pie kura gleznainā ainavā atradusies būdiņa jeb lapenīte. Tur pulcējušies vietējie makšķernieki un atpūtnieki, kas iesaukuši šo vietu par Asaciņu. Raimonds dažkārt gājis tēvam darba gaitās līdzi. Atcerējies to, kad būvējis suši māju romantiskajā ainavā starp zivju dīķiem Snēpelē. Savukārt pasaku klāt pielikuši apmeklētāji, teikdami: „Te gan ir pasakaina vieta!”