Grib izveidot Latvijas valriekstu zīmolu

Rendas pagasta Bukmeķos darbojas Latvijā lielākais aukstumizturīgo valriekstu šķirņu dārzs – SIA Westlake Baltijas klimatā izmēģina dažādas šķirnes. Aukstumizturīgo valriekstu stādi nāk no Moldovas. Tie ir noturīgi pret skarbākiem laika apstākļiem, piemēram, salnām. Eduards Ostrobrods, kuram uzņēmējdarbībā ir starptautiska pieredze, vēlas ar zināšanām dalīties un valriekstu audzēšanu attīstīt Latvijas mērogā. Viņš arī raksta grāmatu un ir gatavs šos kokus dāvināt.

Kā nonāca šeit
Bukmeķu saimnieks un uzņēmuma Westlake īpašnieks E.Ostrobrods stāsta: „Esmu dzimis Padomju Savienībā tagadējā Sanktpēterburgā. Tā kā mani vecāki ir ebreji, viņi pārcēlās uz Izraēlu. Pats tur dzīvoju kopš 1990. gada. Man un tēvam bija uzņēmums Ķīnā, Krievijā un Izraēlā. Iepriekš mums bija vasaras māja Igaunijā, Sāremā salā. Tur mežu nav daudz, tāpēc māju pārdevām un nopirkām zemes gabalu šeit, jo vēlējāmies vasaras māju mežā. Vispirms uzcēlām vasaras māju, izrakām lielāku dīķi.
Kad sākās kovids, mamma un tēvs no Izraēlas pārvācās uz šejieni. Te turpinu tēva iesākto – viņš diemžēl nesen aizgāja mūžībā. Šeit ir 100 hektāru liela teritorija, un 7,7 hektāros sastādīti valrieksti.”

Izpētīja vēsturi
E.Ostrobrods turpina: „Tēvam patika agrokultūra, tāpēc kovida laikā viņš te pārvācās un domāja, ko darīt. Izdomāja, ka audzēs aukstumizturīgos valriekstus. Parasti valrieksti labi aug siltās zemēs. Viņš Ēdolē nopirka divus parasto valriekstu stādus un iestādīja – šiem kokiem ir 12 gadu. Pēc septiņiem gadiem tēvs pamanīja, ka koki ir pilni ar valriekstiem, un bija pārsteigts.
Kad viņš saprata, ka šeit aug savvaļas valrieksti, tad secināja ka vēlas kulturālos valriekstus – tādus, kas dotu daudz augļu katru gadu. Viņš atklāja, ka laikos, kad Padomju Savienību vadīja Staļins, viņam ļoti garšojuši valrieksti, kas ir gruzīnu nacionālais koks. Viņš pieprasījis, lai tos sastāda visā Padomju Savienībā. Problēma tāda, ka daudzviet klimats tiem nebija piemērots. Moldovā universitāte nodarbojās ar valriekstu selekciju. Staļins vēlējies, lai tur izveido sala izturīgas šķirnes. Viņi pie tā strādājuši 30 gadus un beigās izveidojuši jaunas, kulturālas, aukstumizturīgas šķirnes. Tēvs no Moldovas šos stādus iegādājās un 2021. gadā iestādīja pirmo plantāciju. Nākamajā gadā atveda citu šķirni un jaunu plantāciju iestādīja citur. Lielai daļai valriekstu tagad ir gan otrais, gan trešais gads. Tā kā transportēt no Moldovas ir dārgi, viņš stādus iepirka vairumā. Esam pārdevuši jau tūkstoš stādu. Tagad saņemu pasūtījumus rudenim un nākamā gada pavasarim.”

Aukstumizturīgo noslēpums
„Var stādīt divos veidos,” stāsta E.Ostrobrods. „Viens ir zemē stādīt plikas saknes. To var darīt tikai pavasarī un rudenī, kad kokiem nav lapu. Otrs variants ir tāds, ka pats šīs saknes iestādu plastmasas maisos ar zemi un gaidu, kamēr izaug lapas. Tad var izstādīt arī vasarā. Problēma tāda, ka tos grūtāk transportēt un jāuzmanās, ka nesabojā lapas. Tiem jābrauc pakaļ. Galvenais ir valriekstus nestādīt ziemā. Aukstumizturīgajām šķirnēm liela priekšrocība ir tāda: ja uznāk salna, kā šovasar notika 7. jūnijā, lapas nosalst, bet jaunas izaug vietā. Mēs ievedam visas aukstumizturīgās šķirnes, kādas varam dabūt.
Mans lielais plāns ir tālākā nākotnē valriekstus iepirkt no tiem, kas no manis pirka stādus. Tā mēs izveidotu latviešu valriekstu brendu un tos pārdotu citām ziemeļvalstīm, piemēram, Norvēģijai, Somijai un Zviedrijai. Lai valrieksts ziemā izdzīvotu, vasarā tam jāuzņem daudz vitamīnu. Tam vairāk jāpiepūlas, un tā tas kļūst saldāks, garšīgāks un veselīgāks. Tas arī padara šo produktu dārgāku, jo ir grūtāk to iegūt.”

Piepildīt tēva sapni
„Visvairāk pircēji ir apkārtējie zemnieki, kuriem ir vieta valriekstus iestādīt, bet principā ir no visas Latvijas. Ielieku sociālajos tīklos reklāmu, ka sākusies sezona, un tad cilvēki ar mani sazinās. Kad atbrauc, es izskaidroju, kā iestādīt un kopt. Ticu, ka Latvija būs valriekstu ražošanas valsts. Es to daru nevis naudas, bet mana tēva piemiņas un idejas dēļ. Tas ir mans sapnis, un ļoti ceru, ka tas piepildīsies, jo šis bija tēva sapnis.
Es šeit rīkoju arī seminārus un aicinu gan zinātniekus, gan citus ekspertus, lai tie, kas vēlas šos valriekstus stādīt, var bez maksas iemācīties to darīt pareizi. Es nevēlos, lai šis koks kāda cilvēka mājas pagalmā nomirst, – vēlos dot visu, ko zinu, lai to nepieļautu. Pašlaik arī rakstu grāmatu par valriekstu stādīšanu – tā tiks iztulkota latviski, un digitālu kopiju varēs iegūt bez maksas. Kuldīgai un Rendai es vēlos valriekstu kokus arī dāvināt, lai tie izplatās.”