Būs darbs un izrāviens

„Mākoņains laiks ar saules stariem,” tā situāciju nozarē raksturo Latvijas Būvuzņēmēju apvienības (LBA) priekšsēdis Gints Miķelsons. Sarežģījumu jau netrūks arī turpmāk, tomēr pēc vairāku gadu pārbaudījumiem uzņēmumos atgriezusies cerība ne vien izdzīvot, bet arī nopelnīt un plānot attīstību.
Tāda atziņa skanēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Kurzemes biznesa klubā Kuldīgas Adatu fabrikā, kur analīzi par tendencēm būvniecībā uzklausīja ap 50 dalībnieku arī no saistīto nozaru uzņēmumiem.

„Turbulence bijusi pamatīga”

Ir izdzīvotas vairākas krīzes ar kovidu, Krievijas iebrukumu Ukrainā, piegādes ceļu maiņu, energoresursu un būvmateriālu cenu kāpumu un citiem aspektiem, secināja LBA vadītājs Gints Miķelsons.
Tāpat viņš norādīja uz kvalificētu darbinieku trūkumu, birokrātiju valsts un pašvaldību objektos, uz vajadzību procesu digitalizēt un Eiropas zaļā kursa prasībām, uz to, ka peļņa trīs gadus bijusi nulle un pieaug ēnu ekonomika. Satrauc tas, ka uzņēmumu stabilitāte ir uz robežas, taču ik gadu Latvijā ir tādas ēkas, ar kurām lepojamies, un tas būvniekus nozarē notur, sacīja G.Miķelsons.
„Dialogā ar valsts pārvaldi esam prasīgi. Valdības deklarācijas rīcības plānam līdz 2026. gadam mums bija 20 priekšlikumu, un vairums ir ņemts vērā. Pie galda ar ministrijām sēž 15 būvnieku organizācijas, un svarīgi ir nevis mest dzirksteles, bet dot ieteikumus.” Tiesa, LBA vadītājs norādīja uz nozares sašķeltību (kaimiņu valstīs ir viena jumta organizācija). Ekonomikas ministrijai kopā ar uzņēmējiem tagad jārada stratēģija līdz 2030. gadam. G.Miķelsona prognoze: šogad vēl būs neliels kritums, jo Eiropas fondu projektos ir pārrāvums un nauda līdz būvlaukumam ies vismaz gadu. Nākamais būšot labs – solīti trīs miljardi eiro, bet būs citas grūtības: kur pēc diviem trim gadiem ņemt līdz 10 000 speciālistu. Vēl svarīgi, vai uzlabosies kredītiestāžu pretimnākšana.
Latvijā aktīvi esot 5000 būvlaukumu ēkām un tikpat inženierbūvēm – tas vērtējams kā liels tirgus laukums, kurā 50% atrodas Rīgā un Pierīgā, bet Kurzemē, Vidzemē un citur – pa 10%. Tomēr Baltijā atpaliekam gan apgrozījuma, gan objektu ziņā. Latvijā uzņēmēju skaits diemžēl īpaši neaug.

______________________________

Vai ir tik slikti?

Latvijas Bankas (LB) ekonomistes Dainas Pelēces iezīmētā aina bija stipri drūma: „Nozare turpina braukt no kalniņa lejā. Politiķi saka – nauda būs, bet laikam neprotam to izmantot.” Tiesa, gan uzņēmēju, gan Ekonomikas ministrijas pārstāvji tik kritiskam vērtējumam nepiekrita.
Kā informēja D.Pelēce, būvniecības apjoms reāli nepieaug, jo visu noēd izmaksas, bet Lietuvā un Igaunijā pēc 2020. gada krituma tas augot. Viņa minēja arī gausu būvprojektu saskaņošanu, lēnu Eiropas fondu apguvi, privāto investīciju ilgo sasalumu un augstās banku procentu likmes. Turklāt cenu kāpuma ziņā Latvija pārsniedzot eirozonas vidējo rādītāju. Uz laba darbaspēka trūkumu norādot trešdaļa būvnieku, un te strādājošie ukraiņi kara dēļ vairumā atgriezušies dzimtenē.
Vēl D.Pelēce minēja Latvijas īpatnību – būvniecībā dominē valsts un pašvaldību pasūtījumi: „Jo vairāk Eiropas naudas, jo neelastīgāks process. Ja jāreaģē uz izmaiņām, privātajā sektorā tas notiek ātrāk, jo iesaistīto ir mazāk.” Igaunijā esot privāto objektu īpatsvars, un tas ļaujot attīstīties gan dzīvojamo, ražošanas un tirdzniecības ēku celtniecībai, gan nekustamā īpašuma tirgum. Savukārt pie mums šie darījumi samazinoties tāpat kā īpašumu cena un uzkrājumi mājokļa iegādei. LB ekonomiste bažījās, vai tad, kad Eiropas nauda atkal ienāks, nozare spēs to ņemt pretī.
Ekonomikas ministres padomnieks Andis Zariņš uzrunu sāka ar repliku uz D.Pelēces sacīto: „Iepriekš Latvijas Banka paredzēja būvniecības pārkaršanu. Tā nenotika. Jācer, ka arī šoreiz bēdīgā prognoze nebūs patiesa.” Valsts pārvalde varot regulēt pasūtījumu par Eiropas un valsts naudu, taču privātie ieguldījumi atkarīgi no banku lēmumiem. Taču viņš piekrita, ka naudas pieplūdums (2025.–2026. gadā) jāizlīdzina, lai nozare „spētu to nokopt”.
Ministrijas galvenie uzdevumi esot vienkāršot nekustamā īpašuma ceļu no ieceres līdz zemesgrāmatai, datu sistēmas sasaistot tā, lai cilvēkiem nav jāstaigā no vienas iestādes uz otru; radīt tipveida projektus sērijveida māju atjaunošanai; palīdzēt radīt zemo cenu mājokļus; siltināt ēkas un mainīt apsildes veidus. Būšot arī jauns daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanas likums, kas iemītniekiem ļaus vieglāk vienoties, kā ēkas uzturēt.

______________________________

ATZIŅAS NO DISKUSIJAS

„Birokrātijā iesprūduši”

Aivars Bundzens, Saldus novada uzņēmuma AGB serviss valdes priekšsēdis:
– Mēs jau ceram, taču redzam, ka peļņa bijusi nulle. Publiskie iepirkumi ir birokrātiski rati. Konsultanti, noteikumi… Ja ir Eiropas nauda, ar CFLA* cīnās gan pasūtītājs, gan izpildītājs, un uzņēmums nevis pelna un attīstās, bet domā: „Varbūt nopelnīsim.” Līgums vairs nav divu personu vienošanās, bet pasūtītāja ultimāts, un mazie un vidējie uzņēmumi, kam būtu jāattīstās, no spēles tiek izslēgti.
Šogad Latvijā atvērti kādi 30 katlumāju projekti, bet kur resursi, lai tos izdarītu? Riskējam – ņemam naudu bankā un attīstām nevis savu uzņēmumu, bet banku. Mēs ražojam katlumājas, bet esam ievilkti būvniecībā, kur uzlikti tādi kritēriji, ka tas, kurš Liepājā uzcēlis Lielo dzintaru, nevar kvalificēties, lai mūsu iekārtai virsū uzceltu māju. Bet apdrošināšanas portfelis vairākiem gadiem pieaug tā, ka ceturtajā gadā man kapos jāieķīlā sievasmāte ar visu pieminekli…

* Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Zinoša un spējīga, tikai jāsaprot riski

Olga Feldmane, Ekonomikas ministrijas būvniecības politikas departamenta direktore:
– Sākoties kovidam, tiklīdz parādījās iezīmes, ka būvniecība varētu kristies, mēneša laikā valsts ieguldīja 500 miljonus, un 2020. gadu pabeidzām tādā pašā līmenī kā 2019. Nozare trijos gados izgājusi cauri ellei, bet izdarījusi to fantastiski! Tā ir kompetenta, kvalificēta un spējīga, tikai jāsaprot riski. Un ir svarīgi saprast, vai problēmas ir noteikumos vai to ieviešanā. Būvniecības process ir vienkāršots līdz pēdējam. Tas, ko saucat par būvniecību, bieži ir kas cits – īpašuma attīstība. Redzam, ka regulējums ir, bet iestādes vai uzņēmumi to slikti izpilda. Lai to novērstu, liksim klāt konkrētus atbildīgos un termiņu, un tāds dokuments ies uz Ministru kabinetu.

Ar 3D modeļiem

Jānis Kreics, Būvniecības industrijas digitalizācijas asociācijas pārstāvis:
– Kovids bija grūdiens digitalizācijai. Radīt trīs dimensiju ēku modeļus nebūs viegli, bet tie palīdz vizualizēt to, kas jārada dabā. Jo vairāk modeļu, jo visiem vieglāk. Un, ja tiem būs arī juridisks statuss, tos varēs izmantot ekspertīzēs. Bet atbildība jāsadala, lai jaunumu ieviešana nav pārlikta tikai uz uzņēmējiem.

Labs standarts būtu progress

Gints Miķelsons, LBA vadītājs:
– Īpaši publiskajos objektos projektiem ir zema kvalitāte, jo tie iepirkti par zemāko cenu, tāpēc ir svarīgi radīt būvprojekta standartu, kurā kopā salikta arhitektūra, būvkonstrukcijas un inženiertīkli. Ja to pārnestu uz BIM* vidi, tas būtu progress. Standarti jādiferencē pēc objektu lieluma, un tikai tad, kad rīki būs pieejami visiem, var izvirzīt prasību un sacensties godīgi. Uzņēmumi grib darbu plānot divus trīs gadus, tāpēc nozares apjoma prognozēšana jāuzlabo. Publiskās naudas pārvaldes modelī jāatrod vidusceļš starp centralizāciju un decentralizāciju. Bet arī pašiem uzņēmējiem jāiesaistās, jo skatīties no malas jau ir ērti.

* Būves informācijas modelēšana: visi iesaistītie rada digitālu būvi jeb 3D modeli, pēc kura tā tiek uzcelta

______________________________

KLAUSĪTĀJI

Informētība ir svarīga

Jānis Kalniņš, Kuldīgas SIA Novasafs valdes priekšsēdis (zīmola Spicie jumti pārstāvis):
– Diskusija bija ražena. Nozares dinamikai jāseko līdzi. Svarīgākais, ko sadzirdēju: būvniekiem jāstrādā pie produktivitātes, tad grūtos brīžus vieglāk pārvarēt. Sasāpējušais jāpārrunā, jo tad Ekonomikas ministrijai vieglāk to risināt.

Gaisā sajust vēsmas

Jurģis Kalniņš, kuldīdznieks, Spico jumtu un Rietumu būvvadības līdzīpašnieks, divu zaļā kursa jaunuzņēmumu īpašnieks:
– Situācija būvniecībā arī uz priekšu ir diezgan neskaidra. Dzirdēt iesaistītos ir interesanti – saprast riskus un iespējas. Ir labi arī pie kafijas tases satikt profesionāļus, sajust, kādas vēsmas gaidāmas pirms oficiālajiem paziņojumiem. Tā es varu būt priekšā laikam.