Ar superpārtiku un domu par veselību

Arvien vairāk cilvēku sāk aizdomāties, kādu iespaidu atstājam uz vidi. Kuldīgas beziepakojuma veikals Kuule aicina gan samazināt atkritumu daudzumu, gan rūpēs par labsajūtu meklēt veselībai labvēlīgus produktus. Īpašniece Anita Kreicberga-Zušmane savu ceļu šeit sākusi kā kliente. Tagad viņa namiņā Liepājas ielā to veido kā vietu, kur ikdienā vai īpašās darbnīcās tikties līdzīgi domājošajiem.

Kā radās ideja par veikalu?

Veikals jau pastāvēja. Bija 2021. gads. Ar vīru bijām tikko precējušies – nu, kopā kaut kas jādara. Vienu dienu, manuprāt, septembrī, atvēru feisbuku, un tur iepriekšējais saimnieks Māris ielicis informāciju, ka uzņēmumu pārdod un gribētu, lai tas nonāk gādīgās rokās. Man nebija divu domu – ar vīru, šķiet, pat nepakonsultējos. Aizbraucu pie Māra, nepaprasīju ne to, cik maksā, ne kādus gada pārskatus vai kases žurnālus. Neko! Tikai pateicu: „Jā, es ņemu.” Tik vienkārši. (Smejas.) Pats sākums bija tiešām viegls – ar sajūtu, ka mani te kāds ievedis.

Mums ir zīmols Mārītes zālītes, ko jau sen domājām kaut kur izlikt, bet viena ārstniecības augu zīmola dēļ veselu veikalu neprasās atvērt. Šeit tas iederas, jo preču klāstu papildina. Pirmās grūtības sākās pēc pāris nedēļām, jo (pandēmijas dēļ – red.) iestājās lokdauns – viss aizvērās ciet. Tad gan domāju: „Ko es izdarīju…”

Kaut kā tikām galā. Man tas bija dziedinošs laiks, jo izstrādāju tādus zemapziņas blokus un programmas, ko nekā citādi nebūtu spējusi. Vide bija sūra. Šeit bija ļoti auksti, nebija radiatoru. Tik silti kā ledusskapī – astoņi, desmit grādi. Liela neizpratne, ko tālāk. Bet cilvēki bija ļoti atbalstoši, tāpēc pirmos divus gadus šo uztvēru kā projektu citiem, nevis kā biznesa projektu. Vēlāk pamainīju gan redzējumu, gan sortimentu. Pārstāju mēģināt iestaigāt cita cilvēka čības un sāku būt pati. Iesaistīju tos uzņēmējus, ar kuriem man bija rezonanse. Gandrīz pilnībā nomainījās klientu loks, taču tagad te ir viss, kas man patīk: kristāli, olīvas, produkti veselībai. Viss, kas labi smaržo, garšo un priecē acis.

Ko no produkcijas lietojat pati?

Te ir viss, ko lietoju vai esmu lietojusi pati un atzinusi par labu. Man mīļi ir Latvijas bioprodukti, kas te bijuši kopš pirmsākumiem. Pusotru gadu pēc veikala iegādes ieguvām bioveikala sertifikātu.

Taču viens īpašs pārtikas produkts ir olīvas. Tas ir pirmais, kas redzams, ienākot pa durvīm. Mums ir 15 veidu. Daži klienti līdz precēm tālāk nemaz netiek. Es esmu olīvu magnāts (smejas): mums ir tādas, kādu citur Latvijā nav nevienam. Grieķu un spāņu. Pirms tās nonāk veikalā, mēs testējam, dodam arī vietējiem ekspertiem izmēģināt.

Veikala dziļumā ir lietas skaistumam, piemēram, kristāli. Starp citu, vislielākie fani ir bērni un jaunieši, īpaši 1.–5. klases puiši. Krāj kabatas naudiņu un pērk lielos kristālus.

Kas pamudināja sortimentā iekļaut uztura bagātinātājus?

Mūsu spirulīna, hlorella* un kviešu asni nav uztura bagātinātāji. Tā ir superpārtika – tā to sauc pārtikas nozarē. Tie ir produkti, piemēram, ar paaugstinātu olbaltumvielu, šķiedrvielu vai dzelzs daudzumu. Uztura bagātinātāji ir reģistrēti Pārtikas un veterinārajā dienestā, un tiem stingri skatās izcelsmi un citus aspektus. Bet arī mūsu piedāvājuma izcelsmei ir nozīme, jo tirgojam bioproduktus no sertificētām bioloģiskajām saimniecībām. Tur ir vesela komisija un papīru jūra – viss smalki uzraudzīts.

Man bijuši dažādi veselības pārbaudījumi, tāpēc esmu atklājusi tādus produktus, kam tiešām ticu, jo par efektivitāti esmu pārliecinājusies. Pirms diviem gadiem caur neveselību mans ceļš uz superpārtiku sākās ar kviešu asniem. Biju hroniskā stresā, nemitīgi turot sevi tonusā, un tam sekoja neizbēgamais atslābums. Līdzīgi kā bieži saslimstam atvaļinājumā, kad ķermenis pēc ilgstoša stresa beidzot atslābst. Man saasinājās ādas iekaisums. Lai gan par kviešu asniem zināju, pievērsos tiem nopietnāk. Var pacietīgi audzēt uz palodzes, taču tas ir tik laikietilpīgi, ka šķita nenopietni pat sākt. Tad uzzināju, ka var iegādāties pulveri. Sāku lietot un rezultātu jutu pilnīgi pa stundām. Pēc tam sāku pētīt, kas tas par brīnumu, kas notiek: zarnās tiek sadziedēts iekaisums, kas kādam parādās uz ādas, kādam citādi, piemēram, kā dzelzs neuzsūkšanās, galvassāpes vai hronisks nogurums.

Kā rīkoties, ja īpašu veselības problēmu nav, bet pavasarī kāds vēlas attīrīties?

Nav nopietnu problēmu, bet ir pavasaris – skan labi. (Smejas.) Nu, tā ir topa tēma – to veikalā jūtam. Pavasaris nāk ar sagurumu un sajūtu, ka veco gribas novilkt, kā saka, nokratīt putekļus, lai sāktos jauns cēliens. Bet nereti pietrūkst enerģijas. Kviešu asni enerģiju dod, jo palīdz šķiedrvielas.

Otra lieta, kam jāpievērš uzmanība, ir parazīti. Mums ir attīrošas tējas pulveris, kura sastāvdaļas vācam paši, žāvējam un liekam kopā. Tas attīra gan nieres, gan aknas, bet vislabāk iedarbojas uz organisma apakšīrniekiem. Kā var zināt, vai to vajag? Es teiktu, ka vismaz reizi gadā visiem nenāktu par ļaunu, taču pilnīgi noteikti tad, ja mājās ir dzīvnieki vai izteikti prasās saldumi. Saldu kārojas mazāk, ja dzer rūgtu tēju. Rūgtums organismā veido tādu vidi, kas apakšīrniekiem vairs nepatīk, tāpēc tie vēlas šīs viesmīlīgās telpas atstāt.

Ideālā superpārtikas recepte būtu no rīta siltā ūdenī izšķīdināt tējkaroti asnu pulvera un izdzert, pēc tam hlorellas vai spirulīnas tabletes, bet pirms gulētiešanas – attīrošās tējas pulveri, kas pa nakti visu labi saregulēs.

Cik ilgi kursa veidā to darīt?

Trīs mēnešus. Ja bērni regulāri slimo, jāsāk ar attīrīšanos, lai atjaunotu imunitāti. Arī jāgavē. Vienlaikus notiek izmaiņas domāšanā: kā mēs uztveram cilvēkus, notikumus un sevi.

Vai beziepakojuma konceptu kuldīdznieki atbalsta?

Nezinu, vai būšu objektīva. Iepriekšējais īpašnieks nostrādāja, manuprāt, tikai pusotru gadu. Tā bija modes lieta. Kad sāku es, šī mode jau bija apnikusi. Nācās diezgan piestrādāt, lai izglītotu, ka šeit var atnākt un kādu produktu nogaršot. Iesvērt tik, cik vajadzīgs, lai mājās nekrātos atlikumi, kas nostāvēs un beigās, visticamāk, tiks izmesti. Es negāju ar saukli Glābsim planētu!, jo tik plaši cilvēki nedomā. Viņi redz nelielus uzlabojumus savā ikdienā. Mans mērķis ir dot iespēju uzturu mazliet dažādot, izmēģināt ko jaunu. Pamanīju, ka lielākā problēma ir nevis pirktspēja, bet tas, ka nevar piebraukt tieši pie durvīm. Mums šeit apkārt ir trīs stāvvietas, bet daļai tas par tālu.

Vēl viena lieta: cilvēkiem ir neērti, ka viņus apkalpo. Daudzi grib bezpersoniski ko paņemt un iemest groziņā. Pašapkalpošanās kases – vispār ideāli! Taču ar tiem, kuriem personiskā pieeja patīk, mums raisās skaistas sarunas, abpusēji uzzinām ko jaunu, dalāmies ar receptēm un ieteikumiem. Labs kontakts izveidojas ar iebraucējiem. Katru nedēļu kāds pasaka: „Uztaisiet filiāli Talsos, Saldū vai Ventspilī!” Ventspilniekus gan lutinām – jau divus gadus reizi mēnesī uz divām dienām aizbraucam popup** veikala režīmā.

Vai pircēju paradumi mainās?

Jā. Vispirms sezonāli. Tūlīt visi sāks meklēt Mung jeb Ķīnas pupiņas, es jau zinu. Šodien pasūtīju. Tās ir brīnišķīgas – tāds vitamīnu avots! Ļoti piemērotas diedzēšanai.

Cik ir vietējo ražojumu?

Ko vien varam, ņemam vietējo, piemēram, Kurzemes biogriķus. Ja par kādu produktu jautā, sāku meklēt. Piemēram, par mačas pulveri: izpētu gan Latvijas, gan plašāku tirgu. Skatos, no kuras valsts var dabūt labāko. Spirulīna, man šķiet, labākā ir Ķīnas. Taisa arī latviešu meitenes, bet nejutu, ka Kuldīgas auditorija šo cenu varētu pacelt. Man svarīgi, ka cilvēks tomēr spēj to atļauties.

Vai pircējiem ir iegājies ņemt līdzi traukus, vai biežāk jādod no krājumiem?

Tiem, kuriem šeit nākt ir paradums, trauki vienmēr līdzi. Kad atveras durvis un dzirdu, ka maisiņš grab, zinu, ka nāk savējais. Traukus atnes arī klienti. Kādreiz paņem mūsējos, bet vēlāk trīsreiz vairāk burciņu atnes vietā. Tad var paņemt cits, kurš ir aizmirsis. Mēs te visi uz riņķi maināmies, un visiem no tā ir labums. Bet pieņemam tikai tīru taru. Uzlīmes nav jānokasa, bet jābūt tik tīriem traukiem, kuros pats gribētu likt produktus iekšā.

Ar kādām grūtībām jāsastopas?

Nebūs nekā interesanta. Piemēram, darbinieku jautājums: grūti atrast īstos. Tā, manuprāt, ir teju visiem uzņēmējiem. Katram sava specifika. Mūs vēl ietekmē laikapstākļi: sliktā laikā cilvēki negrib iet no mājām ārā.

Kādi būtu trīs ieteikumi tam, kurš nolēmis sākt dzīvot sev un videi draudzīgāk?

Pirmkārt, pievērst uzmanību domām par sevi, pārmērīgi sevi nekritizēt. Otrkārt, vienu divas reizes mēnesī gavēt. Tam piemērotas ir mēneša 11. un 26. diena. Gavēt var visādi: var atteikties no pārtikas vai kādām tās grupām, atteikties pavadīt laiku sociālajos tīklos. Treškārt, sākt pamanīt, kādus produktus tad lieku sevī iekšā. Vai dodu sev visu to labāko? Bieži vien tā nenotiek, un tad mums kāda slimība tiek dota kā dāvana, caur kuru, cerams, beidzot sākam vairāk sevī ieklausīties un par sevi rūpēties.

* Spirulīna, hlorella – kaltētas aļģes

** Pop-up (angļu val.) – īslaicīgs