Ar saplāksni spēj konkurēt pasaulē

„Lepojamies ar to, ka ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā un pat Eiropā esam vienīgie, kas ražo 100% bērza saplāksni,” saka uzņēmuma Stiga RM valdes loceklis un Kuldīgas saplākšņa rūpnīcas vadītājs VIESTURS KRĒVICS.

Starp 100 vērtīgākajiem

Stiga RM iekļauta Latvijas 100 vērtīgāko uzņēmumu sarakstā, un pirms pāris gadiem to vidū bijis padsmit kokrūpniecības pārstāvju. „Tagad aina nozarē ir visai bēdīga,” saka V.Krēvics. „Sarakstā palikuši seši kokapstrādes uzņēmumi, no kuriem tikai divi savas pozīcijas saglabāja vai uzlaboja, un viens no tiem esam mēs. Vienīgā iespēja noturēties ir visu laiku investēt modernās tehnoloģijās un ražot augstas pievienotās vērtības preces.”

Uzņēmums peļņu pastāvīgi investē. Pērn attīstībā ieguldīts 31 miljons eiro, un tas ir krietni vairāk nekā 2022. gadā, kad investīcijas bija 20,2 miljoni. „Tas ļauj mums pielāgoties tirgum – spējam ražot to, kas vajadzīgs. Investējam arī iekārtās, nepārtraukti atjaunojam autoparku gan loģistikai, gan mežizstrādei.”

Nauda atgriežas

Pašlaik saplākšņa cena iet uz leju, arī tirgus bremzējas, un to uzņēmums jūtot. „Saplāksni var izmantot dažādās vietās. Piemēram, augstās procentu likmes dēļ būvniecība iet uz leju un būvniecības saplāksnis bremzējas, savukārt citus saplākšņa veidus spējam pārdot, jo tiem pieprasījums saglabājas. Līdz ar to visu var izlīdzsvarot. Tā varam pasaules tirgos konkurēt, un tas ir ļoti būtiski. Mēs arī orientējamies uz to, ka pārdodam pasaulei, bet kā izejmateriālu izmantojam Latvijā augušus kokus. Nauda atgriežas mūsu ekonomikā, un mēs varam būvēt jaunas rūpnīcas.”

Šogad padarīts daudz

V.Krēvics uzskaita šogad Stigas RM padarīto: „Bērza saplākšņa rūpnīcā Kuldīgā esam investējuši jaunās iekārtās, bet rūpējamies arī par to, lai mēs būtu energoefektīvi. Šomēnes nodosim termoapstrādes baseinu pirmo kārtu un arī jauno katlumāju. Tā vērsta uz energoefektivitāti un nodrošinās videi draudzīgāku ražošanu. Tas, kas visiem citiem uzņēmumiem būs obligāts pēc pāris gadiem, mums jau būs izdarīts. Jaunais katls atbilst visām vides prasībām.” Darbs pie jaunās katlumājas rit mēnesi, un to jau kurinot: „Mūrus sildām, lai tie nesprēgātu, un tas ir ilgs, specifisks process. Nevar uzreiz iekurināt un ražot.”

Jaunu rūpnīcu Stiga RM būvē Tukumā, un tur lielie darbi jau pabeigti. Sākusies iekārtu iegāde un ierīkošana. Tukumā ir arī metālapstrādes rūpnīca. „Tas nav tāds virziens, kurā produkciju ražojam un eksportējam. Tur taisām iekārtas saskaņā ar ražotāju rasējumiem, piemēram, somu Rautes līnijām, un arī detaļas savām iekārtām. Kuldīgā vairāk nekā 80% līniju ir no somu ražotāja, kas ir pasaules līderis saplākšņa industrijā.” Kā piemēru V.Krēvics min autoindustriju un automašīnas Opel, Volkswagen, Mercedes. Saplākšņa gadījumā šis somu ražotājs ir tāds kā Mercedes: „Braucam ar pašu labāko, kas tirgū pieejams.”

Pāriet uz automātiku

Lai ražošana būtu efektīva, automatizācijas līmenis te ir ļoti augsts: „Agrāk kādu preču ražošanai vajadzēja divus trīs darbiniekus, tagad to var izdarīt viens.” Tiek domāts arī par mākslīgā intelekta izmantošanu. „Pagājušajā gadā bijām lielākajā kokapstrādes izstādē Ligna, kur piedalās visi lielākie iekārtu ražotāji pasaulē. Tur somu ražotājs Raute organizēja forumu. Mērķis bija iegūt informāciju, ko sagaidām no ražotāja, ko no mākslīgā intelekta, lai varētu to integrēt nākotnes projektos. Tā noteikti ir nākotne.”

Latvijā pirmais darījums

Lai ražošanā būtu neatkarīga, Stiga RM pērk mežus. „Pagājušogad no Skandināvijas fonda tos atpirkām par vairāk nekā četriem miljoniem eiro. Tas bija pirmais darījums, kurā Latvijas kapitāla uzņēmums atpērk mežus no kāda Skandināvijas vai Ziemeļvalstu fonda. Parasti ir otrādi – tie pērk mežus Latvijā. Mēs izzāģējam, bet pēc tam arī atjaunojam. Esam pilna cikla meža apsaimniekošanas uzņēmums,” skaidro V.Krēvics.

Mežu iegādē Stiga RM pērn ieguldījusi 13 miljonus eiro. Tagad tai pieder vairāk nekā 11 000 hektāru zemes, lielākā daļa ir meži.

Laikapstākļi darbu īpaši neietekmējot. „Strādājam visu gadu. Nesezona ir tajā laikā, kad ciet ir ceļi. Tā ir specifika, ko visi ņem vērā. Mūsu koklaukumā var redzēt, ka rudenim, kad sāksies lietus, sniegs, slapjdraņķis, ceļi būs ciet un mežā nevarēsim braukt, esam sagatavojušies. Laikus veidojam uzkrājumu. Tā ir ražošanas specifika – jāplāno. Mūsu bonuss ir meža izstrāde, un kā ražotājam tā dod efektivitāti.”

Iegulda arī izglītībā

Stiga RM atbalsta izglītību un zinātni. „Tehnoloģijām kokapstrādē attīstoties arvien vairāk, vajag zinošus speciālistus. Esam noslēguši sadarbības līgumu ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti un arī Ventspils tehnikumu – novembrī uzņēmumā būs 2. kursa praktikanti no tehnikuma. Kuldīgas rūpnīcā praktikantus iesaistām dažādos ražošanas procesos.

Īpašs notikums bija septembra sākumā, kad izveidojām stipendiju programmu un noslēdzām līgumu ar Rīgas Tehniskās universitātes studentu, kuldīdznieku Tomu Riekstiņu. Viņš mēnesī saņems 400 eiro stipendiju un pēc mācībām atgriezīsies darbā Kuldīgā. Toma tēvs Eduards Riekstiņš uzņēmumā strādā desmit gadus. Kad Toms mācījās Ventspils tehnikumā, nāca pie mums praksē, pēc tam vasarā palika strādāt. Uldis Kleinbergs, kas rūpnīcā ir galvenais elektriķis un automātiķis, puisī bija saskatījis perspektīvu, un Toms vēlāk bija gan praksē, gan darbā vasarā. Beigās jau bija tā izaudzis, ka cehā spēja iet maiņās kā dežūrelektriķis. Toms iestājās augstskolā un pēc pirmā kursa stāstīja, ko apgūst. Bijām sajūsmā, jo šādu speciālistu vēlamies redzēt savā uzņēmumā.”

Gandrīz visu eksportē

98% saražotā tiek eksportēts – Latvijā paliek tikai 2%. Par noietu gādā pārdošanas komanda, kas regulāri brauc pie klientiem visā pasaulē. „Tirgus ir mainīgs, tāpēc tālāko vietu, kur eksportējam, nevar tā viegli pateikt. Šobrīd varbūt topā ir Vācija, bet pēc brīža tā var būt Lielbritānija vai Amerika. Eksportēts ir arī uz Indonēziju un Vjetnamu, lai cik tas jocīgi neizklausītos. Vjetnamai blakus ir Ķīna – zināma ar lētu produkciju un materiālu. Tur ražo lētu saplāksni, arī Eiropas tirgus ar to pilns. Krievijas saplāksnis iet caur Ķīnu, jo Eiropā tas ir sankcionēts, tomēr tas atrod veidu, kā nokļūt tirgū Eiropā un to bojāt.”

Teju 300 darbaroku

Akciju sabiedrība Stiga RM apvieno sešus grupas uzņēmumus. Kā skaidro V.Krēvics: „Kopā ir ap 600 darbiniekiem, Kuldīgas rūpnīcā – 280 labi apmaksātu darbavietu. Pēc jaunā projekta un paplašināšanas darbavietas būs vēl. Kuldīgas novadā esam lielākais darba devējs un arī lielākais nodokļu maksātājs. Par to gadu no gada saņemam balvu. Ar to lepojamies un to stāstām saviem ārvalstu viesiem.”

Rūpnīca strādā septiņas dienas nedēļā, un darbs ir maiņās. Pie jaudīgākām iekārtām maiņas esot tikai darbdienās. Taču ir tādi ražošanas cikli, kuros darbam jānorit visu diennakti. Kuldīgas ražotnē ir 55 viesstrādnieki no Ukrainas un Uzbekistānas, bet skaits esot mainīgs. Brauc arī kvalificēti darbinieki, un šomēnes darbu sāks speciālists no Somijas.

Jāpiedāvā bonuss

Atrast darbiniekus, tostarp speciālistus, ne vienmēr esot viegli. „Uzņēmuma īpašnieks un valdes priekšsēdētājs (Andris Ramoliņš – red.) parasti saka: darbiniekiem vajag iedot burkānu jeb bonusu, piemēram, būvēsim tiem daudzdzīvokļu namu. Tas arī ir veids, kā piesaistīt. Tehnoloģijas prasa zinošus speciālistus. Tas, ka pērkam jaunas iekārtas, nenozīmē to, ka darbiniekus atlaidīsim. Uzņēmums kļūst arvien lielāks, un arī plāni tam ir lieli. Jaunās iekārtas dod iespēju augt un attīstīties, ražošanas kapacitāti palielināt, un citās pozīcijās izveidojas vajadzība.”

Nopelnīt varot

Kāda rūpnīcā strādājošajiem ir vidējā alga? „Tas atkarīgs no iekārtas. Ir tādi strādnieki, kuriem ir darbs pie ražošanas iekārtām un kam bruto alga mēnesī ir divarpus tūkstošu eiro. Ir reizes, kad strādnieka alga pietuvojas speciālista algai. Nevēlētos izdalīt, cik pelna speciālists un cik strādnieks. Protams, ir tādas pozīcijas, kurās strādā mazkvalificēts darbaspēks, un šie cilvēki saņem atbalstoši tirgus līmenim. Kad izsludinām kādu vakanci, skatāmies, cik tāds darbinieks maksā tirgū. Es teiktu, ka mums darbinieki ir ļoti labi atalgoti. Neskatoties uz to, kadru mainība ir, jo notiek jau visādi, piemēram, kāds maina dzīvesvietu.”

Pilsētniekiem traucē nobirusī zeme

Iedzīvotāji ir sūdzējušies par piegružotām, dubļainām ielām. V.Krēvics atbild: „Meistaru ielā 3 esam sākuši jauna ceha būvniecību. Tas ir kārtējais investīciju projekts – būvējam ēku, kurā ražosim specifiskus produktus, un tas ļaus noieta tirgu paplašināt. Būs Kuldīgā atkal jaunas darbavietas, tāpēc jābūt mazliet pacietīgiem. Bez Kuldīgas komunālajiem pakalpojumiem ielas tīrām arī paši ar savu tehniku un par tīrīšanas grafiku jau vasarā informējām pašvaldību. Tīra arī būvnieks.”

Gada sākumā Stiga RM iegādājusies lauksaimniecības tehnikas uzņēmuma Silja līdzšinējās telpas. „Mums ir vienošanās, ka Silja te savu sezonu nostrādā un novembrī telpas atbrīvo. Mums ir apstiprināts tehniskais projekts – ēkas priekšējā daļa tiks pārbūvēta, un divos stāvos būs ofiss darbiniekiem. Varēs arī apskatīt preces, ko ražojam. Mehāniskās darbnīcas paliks – pielāgosim savai tehnikai,” attīstības ieceres atklāj V.Krēvics.

Stāsta strādnieki

Ar darbu ir apmierināti

Ir tehnisks progress un izaugsmes iespēja – tā īsi var raksturot Kuldīgas ražotnes strādnieku viedokli.

Lobīšanas iekārtas operators Aivis Pušmucāns par darbu saka: „Nav grūts, bet ir atbildīgs – jābūt ļoti uzmanīgam, lai viss būtu kārtībā. Jāspēj saprast, kā jādara, lai materiāls būtu pareizi un kvalitatīvi izstrādāts.” Viņš te strādā vairāk nekā septiņus gadus, kad lobmašīnas vēl bijušas vecākas: „Var redzēt progresu – visas iekārtas ir iegādātas jaunas, un tās ir ar automātiku.” Agrāk te strādājusi arī Aivja sieva.

Kuldīgas rūpnīcā ir nodarbinātas vairākas ģimenes: sievas un vīri, bērni un vecāki, brāļi un māsas. Līdzīgi ir Elvim Didžum, kuram šeit strādā arī divi brāļi un sieva. Elvis apgūst prasmi vadīt jaunu lobīšanas līniju, jo tā iekārta, kas ir viņa pārziņā, pašlaik atrodas remontā un brīvais laiks jāizmanto lietderīgi. Elvis saka: „Uzņēmumā strādāju divarpus gadus un esmu apmierināts. Darbā svarīgākais ir labi izstrādāt materiālu. Ja tā, tad darbs būs visiem.” Vadība esot pretimnākoša: vajadzības gadījumā maiņu varot samainīt.

Aleksandra Sproģe Stigā RM strādā septiņus gadus: „Ar darbu esmu apmierināta. Man ir bijusi izaugsmes iespēja. Sāku kā līmētāja pie vecajām iekārtām, bet aptuveni pirms diviem gadiem cehu modernizēja. Tagad darbā palīgs ir robots. Mācījos un pakāpos augstāk – esmu līmēšanas sektora vadītāja. Raugos, lai produkcija ir saražota un salīmēta kvalitatīvi.” Pirms darba šeit Aleksandra strādājusi ārzemēs: „Kad tur aizbraucu, biju pavisam jauna, koledžā mācījos biznesu un strādāju. 19 gadu vecumā atgriezos Latvijā, tomēr pēc neilga laika atkal devos uz ārzemēm un šoreiz izlēmu braukt uz siltākām zemēm – uz Maltu. Bet tad ļoti gribējās uz mājām, un atkal atgriezos. Sāku šeit strādāt un jūtos ļoti labi.”