Maza kļūme maksāja pasaules bronzu

Septembrī Pasaules kausa izcīņā spēkavīriem Ķīnas pilsētā Tangšanā kuldīdznieks ANDRIS DILĀNS izcīnījis ceturto vietu – no trešās viņu šķīra vien punkts. Ķīnā sacentās vēl viens Kuldīgas kluba Rozental Team pārstāvis – Valentīns Klevinskis, un viņš ieguva sesto vietu. Galvenais tiesnesis bija kuldīdznieks Māris Rozentāls. Uzvarēja cits Latvijas pārstāvis – Didzis Zariņš.

Kādi bija iespaidi par sacensībām Ķīnā? Kā vērtē savu startu?

Tangšana no Pekinas atrodas 150–160 kilometrus, un pilsēta nav liela. Piedalījās 17 atlētu no astoņām valstīm, Ķīnu pārstāvēja astoņi spēkavīri. Māris bija sacensību tiesnesis, un viņa pienākums bija arī uzaicināt ārvalstu atlētus, pārsvarā no Eiropas valstīm.

Pirmajā dienā jāceļ dažāda smaguma hanteles, jāveļ riepa, jāvelk smagā automašīna, bija arī mašīnas vilkme no zemes. Otrajā dienā – 160 kilogramu smaga poda nešana un akmens celšana.

Laikapstākļi bija normāli – tie netraucēja, lai arī bija plus 28 vai 29 grādi. Otrajā dienā mazliet lija un šķita, ka ir pat vēsi. Vienīgais, kas mazliet ietekmēja, bija laika zona – sešu stundu starpība. Piemēram, sacensību sākums desmitos rītā ir tad, kad pie mums ir nakts.

Protams, gribējās startēt labāk. Ceturtā vieta ir tā pati sāpīgākā, jo trešajai biju ļoti tuvu. Sacensībās bija sešas disciplīnas, un tā sāpīgākā kļūda bija tieši pēdējā disciplīnā – ceļot akmeni, tas nedaudz sasvērās un izšļuka no rokām, dabūju celt otro reizi. Rezultātā viena sekunde maksāja trešo vietu. Tiesneši līdz pat pēdējai disciplīnai mums neteica, cik katram punktu, kurā vietā katrs ir. Pēc maniem aprēķiniem punktu skaits bija līdzīgs ar vienu citu atlētu, kurš pēdējā pārbaudījumā strādāja ļoti ātri. Es arī centos, un bija satraukums, tāpēc pieļāvu kļūdu. Esmu diezgan paškritisks – man nekad nav labi. Reizēs, kad uzvaru, sev saku, ka varu nostartēt vēl labāk.

No kļūdām jāmācās, jāturpina strādāt un pilnveidoties. Jāmācās tikt galā ar uztraukumu un atbildīgam startam saņemties. Vispār uz sacensībām braucu ar domu, ka būs labi tad, ja būšu vismaz viducī. Tāpēc ir prieks, ka viss izdevās tik veiksmīgi.

Vai Ķīnā spēkavīru sports ir populārs?

Viņiem spēka sporta veidi ir populāri, arī spēkavīru sports. Lielu pauzi iedeva kovids, un Ķīnā bija ļoti stingri ierobežojumi. Tagad tur mēģina visu atsākt.

Vai izdevās arī apskatīt apkārtni?

Ekskursijai bija atvēlēta viena diena pēc sacensībām. Bijām apskatīt Lielo Ķīnas mūri. Līdz augšai neuzkāpu – augstāk bija uzgājuši Māris un Didzis. Izstaigājām arī Pekinas centru.

Ēšana gan bija jutīgs jautājums (smejas). Gaidījām, ka būs viņu virtuve, bet ka tajā pašā laikā būs arī kas mums saprotams. Uzmanījāmies, jo pieveikts tāls ceļš, lai piedalītos Pasaules kausā. Vienā vakarā mūs aizveda vakariņās uz krodziņu. Varēja izvēlēties, ko lai pagatavo, un viss tapa galda vidū acu priekšā.

Vai tev šīs bija pirmās tik liela mēroga sacensības?

Nē, šogad biju arī Gruzijā. Tur sacensības bija smagas tieši svaru ziņā. Vēl esmu startējis Ukrainā, vairākas reizes Lietuvā, Igaunijā, protams, arī Latvijā.

Cik gadu esi spēkavīru sportā?

Lielā sezona man šī bija otrā. Pirms kovida nolēmu pamēģināt, sāku trenēties, piedalīties Latvijas posmos. Man spēka sports vienmēr ir paticis. Bija laiks, kad izmēģināju kikboksu un citus sporta veidus. Ilgu laiku trenējos spēka trīscīņā, taču palika par garlaicīgu.

Visaktīvāk kopā trenējamies mēs trīs, varbūt mums pievienosies Ričards Sotaks, ziemā plāno atgriezties Jānis Šleckus. Trenējamies četras reizes nedēļā. Kad paredzētas sacensības, treniņu ir mazāk.

Tu sāki trenēties pieaugušo kārtā. Vai bija viegli ielēkt apritē?

Teikšu tā: gan viegli, gan grūti. Grūti tādēļ, ka uzreiz jāstartē kopā ar profesionāļiem. Tas dod motivāciju, bet tajā pašā laikā saprotu, ka nevaru ar viņiem vēl sacensties. Tādu amatieru, kādi bija kādreiz, tagad nav. Agrāk šis sporta veids Latvijā bija daudz populārāks. Tagad notiek paaudžu maiņa.

Šis ir arī traumatisks sporta veids.

Tā ir – ar to atlētiem jārēķinās. Pagājušogad satraumēju celi, ieplēsu arī krūts muskuli.

Vai sezona beigusies?

Vēl gluži atpūta nav sākusies, jo rīt, 14. oktobrī, Talsos būs sezonas pēdējās sacensības – pasaules čempionāts. Būs iespaidīgs šovs, piedalīsies labākie atlēti no dažādām valstīm. Būs piecas nestandarta disciplīnas, piemēram, jāstumj estakāde ar mašīnu.

Vai kāda disciplīna tev padodas labāk?

Man vairāk patīk stafete uz ātrumu. Tās disciplīnas, kurās vairāk vajadzīga izturība, kurās jāskrien. Uz maksimālajiem svariem pašam svars vēl par mazu (smejas).

Un kāds tas ir?

Pērn savu varēju noturēt līdz 125 kilogramiem, šogad izdodas noturēt līdz 130.

Vai spēkavīram tāds ir pietiekams?

Labs svars manam augumam būtu 140–145 kilogrami.