Trešdiena, 25. marts
Vārda dienas: Māra,  Mārīte,  Marita,  Mare,  Ģedimins

Kuldīgas Nikers izcīna Latvijas kausu

Raksta autors: Intas Jansones teksts un foto

07:33 - 25.03.2026

Nikers
Cīņā par Latvijas kausu telpu futbolā satikušies Kuldīgas Nikera (oranžās formās) un Nīcas/OtankiMill spēlētāji. Fināla papildlaikā uzvaru izrāva kuldīdznieki

„Jūtos tā, ka esam izdarījuši ko labu. Spēlētāji sasniedza rezultātu, un treneris nekādi nevar būt neapmierināts. Tā arī turpināsim,” pēc Kuldīgas telpu futbola komandas Nikers uzvaras Latvijas kausa izcīņā svētdienas vakarā lepni sacīja galvenais treneris Vitālijs Voskāns. Par turnīra vērtīgāko spēlētāju atzīts Rihards Ponomarjovs. Klātienē cīņu vēroja vairāk nekā 730 līdzjutēju.

Pērn finālā spēkojās galvaspilsētas grandi, toties šosezon telpu futbola svētki piederēja Kurzemei, un galvenā spēle starp komandām Nikers un Nīca/ OtankiMill izvērtās ļoti spraiga. Jau nepilnās desmit minūtēs Nikera uzbrucējs Ronalds Leja komandu divreiz izvirzīja vadībā. Nīca turējās pretī un spēja rezultātu izlīdzināt – 2:2. Līdz pamatlaika beigām (pa 20 minūtēm puslaikā) vārti vairs netika gūti, un bija vajadzīgs papildlaiks (2×5 minūtes). Te sevi teicami parādīja spēlētājs Tonijs Moldovāns, kura precīzais raidījums vārtos nodrošināja Nikera uzvaru.

Cīņā par 3. vietu Salaspils FA ar 5:3 pieveica Daugavpili FS, un uzvarētāju labā trīs vārtus guva Tomass Kontrims.

Sestdien notika pusfināli, un tos klātienē skatījās ap 600 līdzjutēju. Nīca/ OtankiMill ar 6:4 uzveica pērnā gada bronzas medaļniekus Daugavpils FS. Uzvarētājiem divreiz izcēlās Mārcis Červoņikovs. Savukārt Nikers ar 4:1 pārspēja Salaspili FA. Lai arī salaspilieši vadībā izvirzījās pirmie, laukuma saimnieki atbildēja ar četriem precīziem sitieniem: vārtus guva Rinalds Kalnciems, Ihors Jevtuševskis, Krists Krūmiņš un T.Moldovāns.

2024. gadā Nikers gan Latvijas kausa izcīņā, gan valsts virslīgas čempionātā ieguva bronzas godalgu.

LĪDZJUTĒJI NEĻAUJ ATSLĀBT

Mājinieki neslēpa – emocijas sit augstu vilni, un savu skatītāju priekšā atbildība ir liela. Rihards Ponomarjovs uzsvēra: „Šodien spēle bija pavisam citāda, saspringtāka. Vakar parādījām: esam laba komanda un gatava pierādīt, ka varam uzvarēt. Latvijas kauss mums ļoti kārojās! Ar citu domu uz finālu nemaz nedrīkst iet. Bez līdzjutējiem mums tādu panākumu nebūtu – viņu atbalsts dod spēku un emocijas, un tas sportā ir izšķiroši.”

Līdzīgās domās bija komandas biedri Ralfs Timbers un Tonijs Moldovāns, kuri norādīja uz agrāko konkurenci: „Šodien bija spraigi, jo ar pretiniekiem mums ir sava vēsture. Mūsu pluss ir tas, ka nevis spēlējām viņu spēli, bet turējāmies pie sava stila. Runājot par pusfinālu, palīdzēja tieši skatītāji – pretinieki nogura agrāk, un mēs to prasmīgi izmantojām.”

„PILNAS TRIBĪNES IR MANA ALGA”

Kamēr spēlētāji fokusējas uz bumbu, Nikera vadītājs un viens no turnīra rīkotājiem Zigmunds Dvarons rūpējas par to, lai viss ritētu kā pēc pulksteņa. Ar savu komandu viņš lepojas: „Mēs jau esam, kā smejam, tādi profesionālie amatieri – no trenera asistenta līdz spēlētājiem katrs savu darbu zina. Mana lielākā alga, ko naudā nevar novērtēt, ir pilnās tribīnes. Ja komanda piecus gadus no vietas zaudētu, fanu nebūtu, tāpēc laba organizēšana iet roku rokā ar labu spēli.”

Par konkurenci Z.Dvarons saka: „Šogad bija unikāla iespēja, jo Rīgas grandi kausa izcīņā nestartēja un bija skaidrs, ka kausa ieguvējs būs cits. Mēs, tas nākamais četrinieks aiz grandiem, esam ļoti līdzīga līmeņa komandas – katra var uzvarēt katru. Panākumu atslēga ir darbs. Grūti iesaistīt strādājošus pieaugušos, tāpēc mūsu sastāvā arvien vairāk parādās jaunieši, kuri ir gatavi treniņus apmeklēt regulāri un mācīties izspēles.”

SIRDSLIETA UN SAVĒJO ATBALSTS

Spēļu pārtraukumi nav iedomājami bez enerģiskām karsējmeiteņu dejām un akrobātiskiem trikiem, taču aiz smaidiem stāv smags darbs un milzīga atbildība. Viņu vidū ir arī Ance Šleckus, Samanta Rolova un Sanija Stendere. Ance stāsta: „Tā ir mūsu sirdslieta. Mums dejot ļoti patīk, turklāt ir lieliska komanda, ko varam atbalstīt.” Samanta uzsver, ka būt karsējmeitenei nozīmē būt daļai no komandas.

Lai gan skatītāji redz tikai dažas minūtes ilgu priekšnesumu, gatavošanās prasa milzīgu pacietību un laiku. Meitenes atklāj, ka darbs pie horeogrāfijas neapstājas ne brīdi, un par panākumiem ir gandarītas. Vairāk nekā desmit dalībnieču akrobātiku un deju soļus apgūst pie horeogrāfes Sindijas Sabīnes Pogas, kura dejojot ar meitenēm kopā. Sanija: „Piedalāmies arī sacensībās. Cenšamies izcīnīt Grand Prix, bet visbiežāk iegūstam 1. vietu.” Lai gan meitenes apgalvo, ka starp viņām konkurences nav, ne katra spēj izturēt augsto tempu. Ance: „Dažas nevar pavilkt treniņgrafiku un tik ātri iemācīties horeogrāfiju, tad apdomājas, vai vispār to vēlas.”

KAS TĀLĀK?

Telpu futbolistiem pēc Latvijas kausa izcīņas atelpai laika nebūs. Jau 28. martā Kuldīgā sāksies čempionāta ceturtdaļfināla spēļu sērija pret klubu Salaspils, un atbildes mačs būs 4. aprīlī. Jāizcīna divas uzvaras, lai tiktu tālāk. Ja sērijā būs 1:1, izšķirošā spēle atkal notiks Kuldīgā.

Atbildēt