Florbols – nodarbe, kas kļuva par darbu

Toms Grinkevičs ar florbolu nodarbojas 13 gadus, Kuldīgas vārdu ir aizstāvējis jauniešu komandās un turpina to darīt arī valsts 1. līgā. Pēc trenera Aināra Juškēviča ieteikuma pirms pāris gadiem viņš sācis audzināt šī sporta veida jauno paaudzi.

TRENIŅU IZLAIST – TĀDAS OPCIJAS NAV

„Man bērnībā ļoti patika hokejs, tomēr Kuldīgā iespēju ar to nodarboties nebija. 11 gadu vecumā pēc drauga aicinājuma atnācu uz florbola treniņu ar nūju, ko nopirku veikalā Domo par diviem latiem,” Toms stāsta, kā aizsākās aizraušanās. Jau pirmajā reizē pieredzētais paticis, un viņš sācis ar to nodarboties. Toms uzsver: bez trenera Ivo Solomahina, šī sporta veida pamatlicēja Kuldīgā, tas nebūtu iespējams. Viņa pieeja bijusi disciplinējoša, stingra. Doma, ka treniņā var neierasties, pat nav iešāvusies prātā.

Jaunatnes čempionātos Toms spēlējis ar vecākiem komandas biedriem – nav pieticis vienaudžu, lai izveidotu atsevišķu komandu. Latvijas 1. līgas čempionātā Kuldīgas vienībā vēl joprojām ir daži, kurus viņš pazīst kopš tā laika: Rūdolfs Ķīvītis, Elans Andrejs Vēvers.

APGŪST KĀ PROFESIJU

Vidusskolas gaitas T.Grinkevičs sācis ar domu, ka trīs gados izdomās, kādā virzienā vēlas doties. Bet tas nav izdevies, un viens gads pavadīts celtniecībā. Kad 2021./2022. gada sezonā 1. līgas Kuldīgas komandu trenējis bijušais Latvijas izlases spēlētājs Ainārs Juškēvičs, saskatot Tomā potenciālu, viņš devis ideju kļūt par treneri. Tā, audzinot jauniešus un vadot pieaugušo komandas treniņus, lēnām sācis praktizēt. Latvijas Universitātē T.Grinkevičs attālināti apgūst sporta trenera profesiju.

VAJADZĪGA BIĻETE UZ VIRSLĪGU

Tā kā Kuldīga 1. līgā katru sezonu cīnās par medaļām, pēc Toma domām, viss iet pareizajā virzienā. „Bet mūsu galvenā vājība ir treniņu apmeklējums. Visai komandai iznāk satikties tikai piektdienās, jo liela daļa Kuldīgā bieži neuzturas. Trešdienās ierodas vien tie, kas dzīvo tepat. Tas, manuprāt, ir galvenais šķērslis mūsu tikšanai Latvijas virslīgā,” stāsta florbolists.

Pēdējos četros gados Kuldīga bijusi medaļu pozīcijās, tomēr uzvarēt un līdz ar to nopelnīt biļeti uz virslīgu nav izdevies. Viņš domā, ka pieredze augstākajā līmenī varētu būt ļoti vērtīga pat tad, ja tur izdotos noturēties tikai uz sezonu. Vēl T.Grinkevičs kopā ar komandas biedriem sasniegumus guvis 2020. gadā turnīrā Latvian Open, kurā izcīnīta pirmā vieta. Atmiņā nākot arī vasaras turnīri Čehijā un Ukrainā.

GŪTI IESPAIDI ĀRVALSTĪS

Ik pa laikam Toms interesējas par florbolu pasaules mērogā. Vēl nesen apmeklējis Zviedrijas virslīgas vīriešu un sieviešu superfinālu. „Bija interesanti paskatīties, kā spēlē vienā no florbola lielvalstīm. Fascinēja arī sieviešu līmenis – taktiskajā ziņā viņas mūsu komandu pilnīgi noteikti pārspētu. Nebiju gaidījis tik fizisku, agresīvu cīņu par bumbiņu pie laukuma bortiem, kā to mēdz redzēt vīriešu florbolā. Līmenis ir augsts,” iespaidos dalās T.Grinkevičs. Par florbola attīstību Latvijā viņš pārsvarā ir pozitīvās domās – progress ir, tomēr lēns. Tādu spēlētāju, kas dodas spēlēt Zviedrijā, Somijā, Čehijā, Šveicē, netrūkst, un tas esot labs rādītājs. Ar tur iekrātās pieredzes bagāžu šie florbolisti palīdz Latvijas izlasei pasaules čempionātos gūt augstākus panākumus.

NEAPNĪK

Lai gan brīžiem Tomam liekas, ka florbola ir mazliet par daudz, jo nepietiek laika citām lietām, domu no tā atteikties viņš nav apsvēris. Nesen kopā ar treneri Ingusu Gaili savus U10 grupas audzēkņus aizvedis uz turnīru Tallinā. Aizvadītas spēles pret somu, igauņu un latviešu komandu: „Bet, kad viņi sasniegs U12 vecuma grupu un noteikumi kļūs nopietnāki – kā pieaugušo florbolā, tad būs vēl interesantāk.”