„Ēdot picas, zaudējam svaru un jūtamies labi”

Kā tas iespējams, pastāstīt lūdzu Aivu Veinbergu un Sanitu Gobu. Abas ēd veselīgu uzturu ar zemu ogļhidrātu daudzumu bez pievienota cukura, daudz dzer ūdeni un ēd galvenokārt svaigus dārzeņus.

Lielākā daļa ir dārzā izaudzēti un nopērkami produkti, gaļu pērk no mājražotājiem, zemniekiem un medniekiem. Kad abas stāsta, ka ēd kruasānus, braunijus, picas, makaronus, rīsus un cepumus, esmu gatava pievienoties. Bet nebūs vis tik vienkārši, jo viņas lieto tikai speciālus produktus – bez ogļhidrātiem un cukura. Tie iegādāti internetveikalā Itālijā.

Kāpēc tāds uzturs?

Izmēģinātas vairākas diētas, īpaši jaunībā: olu diēta, tāda, kad katru dienu ēsti konkrēti produkti, un citas. Rezultāti svara zaudēšanā bijuši labi, bet pašsajūta nav mainījusies, un diētām atmests ar roku. Šis dzīvesveids sākts tāpēc, ka daudzi tagad ievēro diētas, un gribējies pamēģināt – ja nu kāds tauciņš pazūd. Bulciņas un citi kārumi pārvērtušies liekajos kilogramos, un, kad saprasts, ka jāmaina garderobe, nolemts: jārīkojas! Tā kā abām šķitis, ka cukurs un ogļhidrāti cilvēkus visvairāk padara slimus, izvēlēts šāds veids.

Aiva šādu uzturu lieto kopš janvāra, trīs mēnešus nav bijis pārliecības, ka šis ceļš ir pareizais, bet martā sapratusi, ka tas strādā, un sākusi noteikumus ievērot strikti. Zaudēti 17 kilogrami svara. Sanita tik nopietni nav pievērsusies, bet ir apņēmības pilna. Iesākto patraucējuši svētki viens pēc otra. Trīs mēnešos zaudēti desmit kilogrami, un svars atpakaļ nav nācis arī pagrēkojot.

Diētas – dārgas, negaršīgas, sarežģītas

Mīts vai patiesība? Lielu daļu produktu viņas pērk veikalos, tikai pēta, cik ogļhidrātu un cukura katrs satur. Ēd mazāk, jo ātrāk rodas sāts. Kad lietoti cukuroti ēdieni, roka tā vien stiepusies pēc kāda našķa, bet tagad Aiva iet pa veikalu un domā: „Kam tas viss vajadzīgs?” Iznāk ietaupīt. Pasūtītajiem produktiem bez ogļhidrātiem (makaroniem, rīsiem, picas pamatnēm, cepumiem utt.) mēnesī tērē līdz 100 eiro. Budžetā roba nav, un nav arī lielas piepūles, ēdienu gatavojot. Viņas to dara kā līdz šim, tikai daļu produktu aizstāj.

Kā ogļhidrātu patēriņu samazināt ar parastajiem produktiem? Ja cep kotletes, nelikt klāt maizi vai miltus. Zivis, gaļu, svaigos salātus – visu var ēst. Kabacis, apcepts kokoseļļā ar saldo krējumu un malto gaļu, – vai nav labs? Saldajā krējumā sautēta vista ar ziedkāpostiem un brokoļiem, siera salāti, olas dažādos veidos, biezpiens, siers – viss tiek lietots kā līdz šim.

Kā narkomāns alkst pēc devas

Aivai visgrūtāk bijis atteikties no termiski apstrādātiem kartupeļiem, bet drīz domāšana pamainījusies, un tagad tie vairs neprasās. Kamēr organisms pieradis, bijušas sajūtas kā narkomānam, kurš nav saņēmis devu. Bet pureklis drīz vien beidzies. Mājās ir viegli, jo arī otra pusīte lieto īpašos produktus. Sanitai grūtāk, jo vīrs diētā nav iesaistījies, tāpēc, ja uz galda atstāts našķis, roka pēc tā stiepjas. Ar parastajiem produktiem darbojas paķeršanas princips. Aiva gan tam tikusi pāri un varētu strādāt pat konditorejas cehā – tas nekārdinātu.

Iepirkties gudri

Galvenais ieguvums ir tas, ka abas uztur labu veselību, jūtas lieliski, arī zudušie kilogrami priecē. Dzirdēts, ka cukurs vajadzīgs enerģijai. Bet viņām ir tieši pretēji: pēc cukura nelietošanas enerģija radusies, labāk strādā prāts, vairāk var izdarīt un nav smaguma sajūtas pēc ēšanas. Pietiek ar to cukuru, kas ir dārzeņos, ogās un citur – papildus nevajag.

Iepērkoties viņas vairāk domā un lasa produktu aprakstu. Arī tad, ja ražotājs norādījis, ka cukurs nav pievienots vai tā ir ļoti maz, palasot tomēr redzams, ka ir daudz. Cilvēki domā: ja jau prece ir veikalā, tātad pārbaudīta, droša, laba. Bet tā nav – jāskatās, ko ēdam. Citādāk iznāk, ka cukuru uzēdam un arī uzdzeram. Viņas iesaka iepirkties gudri, lai ēdiens veselību uzlabotu, nevis tai kaitētu.

Uzturam nav jābūt vēl vienam stresam

Intervālā ēšana, atslodzes dienas, tievēšana pēc Mēness fāzēm, Dikāna, Vidusjūras, keto, griķu, pretiekaisuma un fleksitāriešu diēta… Veidu, kā cīnīties ar liekajiem kilogramiem, kļūst arvien vairāk, un, ja jāizvēlas, vai doties pie profesionāļa vai izmēģināt jaunāko, varbūt pat mazliet drastisko izaicinājumu, kas sola ātru rezultātu, nav šaubu, ka uzvaras laurus plūks diētas. Taču uztura speciāliste Žaklīna Kupča atgādina: ja gribam ilgi dzīvot veselīgi, speciālista konsultācija ir vislabākais. Uzturs ir veselības pamats.

Kāpēc paši par to neaizdomājamies un diēta šķiet ātrākais risinājums?

– Jāattīsta kritiskā domāšana, jālasa uzticami avoti. Internets ir pārpildīts ar uztura mītiem, brīnuma diētām un dezinformāciju. Dati rāda, ka sešiem no desmit Latvijas iedzīvotājiem ir liekais svars, un arī tas izgaismo veselības pratības trūkumu. Tā pamatā ir ne tikai individuāli uztura paradumi, bet arī ekonomiski faktori, iesakņojušās tradīcijas un pārtikas industrijas metodes, piemēram, lētu sastāvdaļu izmantošana ēdienu receptēs, jo tās stimulē tūlītēju apmierinājumu. Tāpat viltīgas mārketinga stratēģijas, kas balstās uz cilvēka tieksmi pēc baudas.

Joprojām ēdam pārāk daudz sarkanās un pārstrādātās gaļas, rafinētus miltu izstrādājumus, dzeram saldinātus dzērienus, tāpēc cilvēki diētu uztver kā brīnumlīdzekli ar ātru rezultātu, bet tas nebūs ilgam laikam.

Vai pašas diētas nav viens no liekā svara iemesliem, jo ar tām sabojā vielmaiņu?

– Jā, jo jebkura, kas sola ātru svara zudumu, izslēdz kādus produktus, to grupas vai rekomendē lietot ēdienu aizstājējus, nebūs ilgtermiņa risinājums un veselībai pat var kaitēt. Bieži tas rada vitamīnu un minerālvielu deficītu, enerģijas trūkumu un ietekmē vielmaiņu. Uzturam nav jābūt vēl vienam stresam.

Kad cilvēki saprot, ka tomēr jāiet pie uztura speciālista?

– Tad, kad jau ir problēmas: sliktas asins analīzes, lieks svars, zaudēta muskuļu masa, hroniskas kaites vai demence… Bet daudz ko var novērst laikus, un uzturs ir viens no preventīvajiem aspektiem.

Mēs, uztura speciālisti, esam ārstniecības personas. Četrus gadus specializējamies uztura ietekmē uz organismu, strādājam ar zinātnē balstītu pieeju un palīdzam uzlabot ēšanas paradumus, novērst slimības un atbalstām ārstēšanu. Bet neesam ne ārsti vai dietologi, ne arī uztura treneri, nutriciologi vai influenceri ar kursu sertifikātu no interneta. Jāuzticas speciālistiem, nevis dezinformācijai internetā.

Nav jādomā sarežģīti – ir jāēd vienkārši un veselīgi. Dzīvojam Baltijas valstīs, un jādomā, kā vairāk ēst vietējo. Dārzeņi, pākšaugi, graudi, pilngraudu produkti, meža ogas – superīgi produkti. Un jādomā par mērenību, nevis ierobežošanu.

Visvienkāršāk ir izmantot veselīga šķīvja principu: puse šķīvja ir dārzeņi, augļi, ogas – jo sezonālāk un krāsaināk, jo labāk; ceturtā daļa šķīvja ir graudaugi, vislabāk pilngraudi, piemēram, kartupeļi ar mizu, kas ir izcils šķiedrvielu avots, griķi, kvinoja, rudzu maize; atlikusī ceturtdaļa ir labas olbaltumvielas: zivis, pākšaugi, olas, liesa gaļa, piena produkti. Atceramies arī par labajiem taukiem, kā olīveļļu, riekstiem, avokado, taukainajām zivīm. Latvijas superprodukti ir arī fermentētie – neaizmirstam par kefīru, skābētiem kāpostiem, bezpiedevu jogurtu.

Uzturu uzlabot nav sarežģīti, jo jāsāk ar mazām, bet reālām izmaiņām. Pamēģinām jaunu dārzeni, kādus graudaugus vai ieplānojam zivis reizi nedēļā. Cukurota našķa vietā apēdam augli vai riekstus. Dzeram ūdeni, nevis saldinātus dzērienus. Veselīgs uzturs nav dārgs, ja izmanto sezonālus un vietējos produktus. Tā atbalstām Latvijas ekonomiku un mazinām ekoloģisko nospiedumu, par ko runā zinātniskajā literatūrā. Jāierobežo sarkanā gaļa, uzturs vairāk jābūvē uz augu produktiem. Taču nav tā, ka tagad ēdīsim tikai zaļus salātus. Ziemeļvalstu uzturs kaut kādā mērā atgādina izslavēto Vidusjūras diētu: vietējie sezonālie produkti, mazāk cukura un pārstrādātas pārtikas.

Vai konsultācija pie speciālista ir viena reize, vai kopā jāstrādā ilgi?

– Atkarībā no veselības stāvokļa, dzīves ritma un mērķiem, jo tas prasa paša iesaisti un atbildību. Tā ir paša veselība. Jāatrod savs speciālists, kuram var uzticēties, jo uzturs ir arī tāda intīma lieta. Sākam ar konsultāciju, kurā iedziļināmies ikdienas režīmā un paradumos, veselības vēsturē, sociāli ekonomiskajā stāvoklī, asins analīzēs, tad pakāpeniski noliekam mērķus, ko ikdienā var integrēt mēneša griezumā, tālāk pusgadā, gadā. Viena konsultācija, iespējams, sakārtos izpratni par pamata lietām, bet bez paša iesaistes rezultāts nebūs tik pārliecinošs. Visam jānotiek pakāpeniski, lai tas veidotos par paradumu un veselībā atstātu paliekošu nospiedumu, radītu labāku rezultātu.

Uzturam nav jābūt stresam – tam jānāk dabīgi, un par to jādomā kā par vienu no labas dzīves stūrakmeņiem. Tas iet roku rokā ar kustībām, labu miegu un stresa mazināšanu. Jābūt gataviem pārmaiņām, arī diskomfortam, lai uzlabotu veselību. Vienkārši jāsāk. Ja arī nepatīk un kāds nemāk gatavot ēst, vienkārši sāc! Bez darīšanas nekas nemainīsies.

#SIF_MAF2025 | #veselībatuvplānā