Kuldīgas novada domes vēlēšanām pieteikti septiņu partiju saraksti un no 103 deputātu kandidātiem jāizvēlas 15, kuriem nākamos četrus gadus uzticēt mūsu kopīgo dzīvi darīt labāku. Šoreiz saruna ar sešiem pašu partiju izvēlētajiem pārstāvjiem. (Partija Suverēnā vara, apvienība „Jaunlatvieši” šo redakcijas piedāvājumu izteikties neizmantoja.)

Kurzemnieka rakstu sērijā Izpēti, izgaismo, risini stāstām par aktuālāko – pašvaldību vēlēšanām 7. jūnijā.

Kādēļ vēlēšanās piedalāties? Kurš jūs uzrunāja? Vai esat partijas biedrs?

Ivars Kristholds: Es gribu uz Kuldīgu atvest investīcijas, atvest rūpnīcu, kurā varētu strādāt vismaz 100 cilvēku. Darbs man saistīts ar eksportu un importu, strādāju ar augstākā līmeņa projektu vadītājiem no dažādām valstīm un rūpnīcām. Man šķiet, ka zinu, ko viņi domā un ko viņiem piedāvāt, tāpēc gribu mēģināt Kuldīgai piesaistīt investīcijas. Droši vien to darīšu jebkurā gadījumā, vienīgi tad, ja tikšu domē, man būs daudz spēcīgāks mandāts. Varēšu runāt ar augstāka līmeņa menedžeriem. Esmu Jaunās konservatīvās partijas biedrs. Mani neviens neuzrunāja kandidēt – tā bija manis paša motivācija. Partijā iestājos ar domu piedalīties vēlēšanās.

Artis Roberts: Esmu partijas Kuldīgas novadam biedrs un novada domes priekšsēdētājas vietnieks. Darbojos tāpēc, ka man svarīga dzīves vide, kurai es varu roku pielikt tā, lai dzīve kļūtu labāka ne tikai man, bet arī apkārtējiem.

Gatis Rozenfelds: Strādāju vairākos uzņēmumos. Pašlaik attīstu Kuldīgas maizes ceptuvi, arī viesnīcas un lauksaimniecību, cenšos, lai cilvēki ēstu labu pārtiku. Partijas biedrs neesmu. Esmu jau startējis Saeimas vēlēšanās. Redzu, kādā virzienā vēlos šo valsti un zemi virzīt, tādēļ pašvaldību vēlēšanām pieteicos pats.

Agnese Čīče: Esmu saistīta ar izglītību un kultūru – tās man svarīgas, bet arī citas jomas, jo man rūp un es vēlos uzņemties atbildību. Jau vidusskolā sapratu, ka man ir divas pasaules: kultūra, izglītība, mūzika un juridiskā puse. Mana izglītība saistīta arī ar juridiskām darbībām. Esmu Nacionālās apvienības biedre.

Ilze Bloka: Esmu Alsungas Mākslu pamatskolas direktore. Vēlos turēt rūpi par izglītību un kultūru. Esmu partijas biedre.

Jānis Uzulēns: Esmu uzņēmējs lauksaimniecībā, darbojos arī dažādās nevalstiskās organizācijās. Partijas biedrs neesmu – tas nav mūsu uzstādījums. Var nākt visi aktīvie cilvēki un novada labā darīt labas lietas. Mani uzaicināja Ēriks Pucens, lai nāku talkā un kandidēju. Dažādos jautājumos esam sadarbojušies un redzam, ka novadam ir iespēja attīstīties.

Nosauciet trīs prioritātes, kurām ievēlēšanas gadījumā uzreiz ķersieties klāt!

Jānis Uzulēns: Pirmā ir demogrāfijas veicināšana. Mums vajag vairāk bērnu – nākotnē nepietiek ar 200 bērniem gadā. Savā programmā esam ielikuši to, ka ar ilgtermiņa mehānismu jāatbalsta vecāki un piedzimšanas pabalstam jābūt lielākam. Otra lieta – ģimenēm trūkst mājokļu, tāpēc jāveicina to pieejamība. Trešā ir uzņēmējdarbības attīstīšana.

Ilze Bloka: Sasniedzamība – dzīvojam mobilitātes laikmetā, bet, dzīvojot nomalēs, pakalpojumi nav pieejami, un jādomā par infrastruktūru. Nākamā būtu vienlīdzība, un tas ir stāsts par to, kā sadalām līdzekļus. Trešā – uzņēmēji. Lai uzņēmējs gribētu darboties laukos, jābūt sakārtotiem ceļiem.

Agnese Čīče: Tā būs izglītība, domājot par to kā par vērtību. Svarīgi, lai tiktu atbalstīta kultūra. Lai lēmumi būtu apdomāti, lai nav tā, ka ķeram un grābjam tāpēc, ka tagad ir tāda iespēja. Lai investētie līdzekļi būtu pārdomāti.

Gatis Rozenfelds: Man tā būtu nekustamā īpašuma nodokļa samazināšana. Svarīgi, lai cilvēkam kaut kas piederētu, citādi par visu jāmaksā. Gribas, lai cilvēki jūtas šeit piederīgi. Svarīga ir arī patriotisma celšana bērnos. Jāsaglabā vērtības, lai cilvēki vēlētos atgriezties no ārzemēm.

Artis Roberts: Mūsu partijas uzstādījums – novadā ir svarīgs ikviens. Ir trīs pīlāri. Pirmais – uzņēmējdarbības attīstīšana. Aktīvā fāzē ir Zirņu un Rudzu ielas izbūve, un te būs darbs pie uzņēmēju piesaistes. Tāpat Austrumu parkā ir izbūvētas ielas un jāveicina uzņēmēju aktivitāte. Nākamais pīlārs ir ģimene un izglītība. Ģimenēm svarīgs mājoklis. Attīstīsim tos Vakara ielā, arī sadarbībā ar uzņēmējiem, visādos veidos veicināsim, lai šeit būtu interese būvēt mājokļus. Modernizēsim izglītības iestādes un rotaļu laukumus. Trešais pīlārs ir drošība. Turpināsim pašvaldības policiju stiprināt ar novērošanas kamerām, jauna auto iegādi. Arī civilajā aizsardzībā ir daudz darāmā.

Ivars Kristholds: Mana prioritāte ir investīciju piesaiste. Tam viss pakļauts: mājokļu attīstība, nekustamā īpašuma attīstītāji. Uzskatu, ka cilvēkiem vajag šeit atgriezties.

Vai esat izpētījuši Kuldīgas novada pašvaldības budžetu šim gadam? Kur saredzat iespēju ietaupīt?

Ivars Kristholds: Neesmu. Man nav resursu, lai to izanalizētu, jo tam būtu vajadzīga vesela komanda. Tāpēc man nav konkrēta solījuma; lai to darītu, jāsaprot, kur konkrētam mērķim dabūšu naudu. Šobrīd nezinu, kurus izdevumus var nogriezt, kurus palielināt. No informācijas publiskajā telpā patvertnēs ieguldām nepietiekami.

Artis Roberts: Rezerves slēpjas energoefektivitātes uzlabošanā – tur var ietaupīt. Soli pa solim to arī darām, bet vēl ir uzlabojamas lietas: apgaismojums skolās, dažādas komunālās saimniecības. Alsungā līdz rudenim notiek apkures pārņemšana, Kuldīgas siltumtīkli ieviesīs uzlabojumus. Ļoti ceram, ka tie spēs tarifu samazināt un atstās iespaidu arī uz pašvaldības budžetu. Skolās ir lieli siltuma rēķini un nevar naudu izlietot, piemēram, telpu remontam.

Gatis Rozenfelds: Neesmu skatījies. Noteikti pievērsīšu uzmanību pašvaldības resursiem, kā tie tiek pārdoti, cik liels no tiem ir ieguvums. Gudeniekos tā ir nafta, Rendā – kūdra. Pievērsīšu uzmanību tam, kas tiek pārdots par smieklīgu naudu.

Agnese Čīče: Par budžetu kārtīgi zina tie, kuri to sastādīja. Nacionālajai apvienībai tas nav pieņemams, un uzskatām, ka nav sadalīts korekti. Zinu, ka daudz atņemts kultūrai, precīzāk, Kuldīgas kultūras centram. Bija deputāti, kas balsoja pret šo budžetu.

Ilze Bloka: Godīgi atzīšos – neesmu pētījusi, jo nav resursu, lai to darītu. Esmu dzirdējusi, un arī mans viedoklis sakrīt ar to, cik liela daļa ieņēmumu paliek tai apdzīvotajai vietai, kur tiek iegūta, piemēram, kūdra. Suitu kultūrtelpa ir kā zīmols, un tas saņem pietiekamu atbalstu. Ir cerība un vēlējums, lai atbalsts nepazustu. Runājot par izglītību un to, kā budžetu sadala un pārdala, bija vilšanās. Šogad iestādes vadītājs pie budžeta aizstāvēšanas vispār netika uzaicināts – nav iespējas par savām prioritātēm pastāstīt.

Jānis Uzulēns: Esmu pētījis publiski pieejamo informāciju. Manā skatījumā reprezentācijas izdevumi ir krietni par augstu – tur varētu stipri ietaupīt. Jāizvērtē dažādi pasākumi, jo pašvaldība bieži vien aiziet par tālu. Tie būtu jārīko biedrībām, uzņēmējiem. Tur izdod lielus resursus, patērē daudz administratīvo resursu un laika, bet speciālistiem būtu jāstrādā tiešajā darbā. Varbūt mazāk jāveicina kultūras pasākumi tūrismam, jo ieguldītos līdzekļus vietējais no tā atpakaļ negūst. Esam piecus sešus gadus aktīvi ieguldījuši tūrismā, un šīs aktivitātes būtu jāpiebremzē. Nozare ir paaugusies, un tai jāsāk pelnīt pašai. Par maz ieguldīts izglītības modernizēšanā, tehnoloģijās. Jāiegulda bērnu apmācībā, lai viņi pārvaldītu elektroniku, programmēšanu. Liels trūkums ir tas, ka neiegulda pagastos. Mums ir projekts, ko vietējā kopiena grib jau desmit gadus – ierīkot apgaismojumu Turlavā, bet naudas vienmēr nepietiek. Alsungas centrā nav publiskās tualetes.

Jūsu piebilde citu kandidātu sacītajam.

Jānis Uzulēns: Jāizvērtē resursi, ko pašvaldība izīrē, un tas, vai ir darīts atbilstoši tirgum.

Ilze Bloka: Cik nepieciešama ir pastaigu taka (gar Ventu – red.), ko tagad būvē? Lielajiem projektiem uzturēšanas laiks ir pieci gadi. Tūrisma sezona ir īsa. Kāda ir atgriezeniskā saite, kāds ieguvums iedzīvotājiem?

Agnese Čīče: Ne vienmēr lielie vārdi (pasākumos – red.) ir tie svarīgākie. Mūsu pašu bērni un jaunieši var darboties ļoti kvalitatīvi, vajag tikai ļaut. Kad viņi uzstājas, skatīties nāk vecāki, draugi, tāpēc svarīgi, lai šādi pasākumi notiktu. Pārdzīvoju, ka Kuldīgā vairs nav koncertzāles Kļaviņš Piano, tas ir milzu zaudējums.

Gatis Rozenfelds: Vajadzētu mazināt birokrātisko slogu – tas uzņēmējiem būtu atbalsts.

Artis Roberts: Par tualetēm Alsungas centrā. Bija projekts, iepirkumā noskaidrojās, ka cena ir 60 000 eiro. Ar deputātiem diskutējām un nolēmām, ka pasākumos novietos pārvietojamās tualetes. Tas visiem bija pieņemami, jo nauda jāizlieto prātīgi. Par koncertzāli Kļaviņš Piano – sarežģīts jautājums. Pašvaldība, cik iespējams, to izmantoja nomājot. Stutēt uzņēmējdarbību nedrīkstam. Pasākumus katru gadu vērtējam. Bija izsludināta grantu programma lieliem pasākumiem, kur finansējums bija 70 tūkstoši eiro.

Ivars Kristholds: Man ne pārāk patīk tas, ka pilsētu virzām uz tūrisma pusi, jo es gribētu, lai cilvēkiem būtu, ko darīt, visus 12 mēnešus, nevis tikai trīs; lai uzņēmumi strādātu pilnu gadu. Tagad koncentrējamies uz tūrismu, bet esam pilsēta meža vidū – visur riņķī ir meži. Pirms 20, 30 gadiem bijām nevis tūrisma, bet gan ražošanas pilsēta. Gribētos kolēģus pabīdīt, lai vairāk radītu ražošanas iespējas, ne tikai lai visi dejotu, dziedātu un baudītu svētkus. Jāmēģina cilvēkus dabūt uz šejieni atpakaļ ar dažādiem labumiem un motivāciju. Piemēram, ģimenei ar diviem bērniem var piešķirt zemesgabalu ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem, piešķirt grantu mājas būvniecībai.

Pirms laika bija diskusijas par vairāku lauku skolu reorganizāciju un slēgšanu mazā skolēnu skaita dēļ. Pie tā būs jāatgriežas, jo demogrāfijas prognoze nav iepriecinoša. Kāds būs jūsu balsojums?

Jānis Uzulēns: Pilsētas skolās pirmajās klasēs vietas ir ierobežotas, tāpēc labi, ka ir pagastu skolas. Tagad remontē Skrundas pamatskolu, un mazo klašu bērni mācās Nīkrāces skolā, kuru likvidēja. Kas būs jādara ar skolu tīklu – jāveic specializācija. Vissvarīgākais ir attālums un laiks. Mēs nevaram kā Amerikā uzturēt mācību iestādi viena bērna dēļ.

Ilze Bloka: Tagad tādas veselīgas diskusijas, ko iesākt ar mazajām skolām, nav. Ēdolē varētu vienā ēkā būt pirmās trīs klases un pirmsskolas grupas. Tur ir lieliska sporta zāle, nesen izbūvēja rotaļu laukumu. Skaidrs, ka līdz vēlēšanām šī skola būs. Bet pēc tam? Katra skola cenšas darīt, ko var, un tā ir izmisīga cīņa par katru bērnu.

Agnese Čīče: Svarīgas ir preventīvas darbības – vispār izpētīt, saprast un izdomāt, nevis dusmoties. Kāds varbūt par šīm skolām iestājas hiperaktīvi, un tas ir labi. Citādi ir sajūta, ka viss izlemts. Mēs esam par lauku skolu saglabāšanu, bet maksimāli jāizvērtē, ne tikai jāskatās uz skaitļiem, jādomā, kas būs pēc gada vai diviem.

Gatis Rozenfelds: Tāpēc esmu šajā partijā, ka cilvēki tajā domā pozitīvi. Nedomā par to, ka palicis pēdējais cilvēks, un viss – jātaisa ciet. Dažreiz arī man dūša apskrienas, bet, aizejot uz (partijas – red.) sapulci, gūstu motivāciju, ka varu. Ja valstī nemainīs nodokļu sistēmu, nemazinās birokrātiju, būs pesimisms. Ja tomēr tas pamainīsies, cilvēki atgriezīsies. Bērniem skolas būs vajadzīgas. Es negribu redzēt to, ka viss ir pilns ar vēja parkiem, bet skolas slēgtas. Tāpēc esmu šeit un vēlos to mainīt.

Artis Roberts: Esmu par to, ka skolai jābūt iespējami tuvu dzīvesvietai. Bieži mums liekas, ka vainīgie ir kaut kur citur. Es esmu beidzis Laidu pamatskolu. Ģimenē bijām seši bērni, arī klasesbiedriem bija vairāki brāļi vai māsas. Bet no manas klases to, kuri Laidos palikuši, ir gaužām maz. Jaunajam sasaukumam tas būs dienaskārtībā, jo bērnu skaits nepielūdzami samazinās.

Ivars Kristholds: Šī nav mana tēma. Nezinu, vai ir prātīgi turēt skolu, kurā skolotāju ir vairāk nekā bērnu.

Kāpēc maz cilvēku dzīvo laukos?

Ivars Kristholds: Ir tādi zemnieki, kuriem pieder 600–800 hektāru zemes. Viss pieder lielajiem. Citiem nav, ko iegādāties.

Artis Roberts: Demogrāfijas dēļ skaits sarūk. Apbūves zemesgabalus pašvaldība ir mēģinājusi dalīt. Bija doma, ka ģimenēm būs iespēja būvēt. Bet intereses nav. Tāpat ar dzīvokļiem: pilsētā trūkst, laukos ir brīvi.

Jānis Uzulēns: Pandēmijas laikā daudzi lauku īpašumus pirka, viensētas novadā tika izķertas diezgan ātri. Vairums strādā attālināti. Turlavā cilvēki dzīvo viensētā un programmē datorspēles priekš pasaules – iespējas ir. Kādēļ negrib dzīvot? Dzīves kvalitāte pilsētā ir labāka. Laukos nedod kredītu, labākas opcijas ir pilsētā. Lauku ceļi sistemātiski jāuztur labā kārtībā.

Ilze Bloka: Kolhozi nolikvidējās, palika daudzdzīvokļu mājas. Agrāk tādā dabūt dzīvokli bija katra sapnis. Cilvēki atgriežas tad, ja redz perspektīvu. Jābūt ceļam, jābūt pieejamam bērnudārzam, skolai. Redzam, ka Rīga kļūst tukša. Man negribētos domāt, ka Kuldīga tāda paliks. Varbūt jāpadomā par atbalstu jauniem cilvēkiem, lai viņiem būtu atspēriena punkts, jo īpašumu nopirkt uzreiz nevar.

Agnese Čīče: Es izvēlējos no Kuldīgas pārcelties uz lauku īpašumu. Cilvēki ir dažādi: vieni grib laukos dzīvot, citi negrib. Lai tur dzīvotu, jābūt iespējām, ko laukos darīt, kur bērnus vest, jānodrošina interešu izglītība.

Gatis Rozenfelds: Agrāk saimniecībā zirgs bija standarts, tagad – prestiža lieta. Agrāk laukos dzīvoja vairāk cilvēku, šodien arī tā ir prestiža lieta. Agrāk varēja strādāt mežā, bija gateris, turpat bija veikals, skola. Šodien tā visa gandrīz nav, tāpēc cilvēki pārceļas uz pilsētām, kur ir darbs.

Vai esat klātienē vai tiešsaistē vērojuši domes deputātu darbu sēdēs vai komitejās?

Ivars Kristholds: Esmu. Diskusijas nenotiek. Deputāti apmēram 90% gadījumu balso ar jā. Kāpēc visus šos jautājumus nevar salikt vienā paketē un nobalsot vienreiz?

Artis Roberts: Esmu skatījies. Ir interesanti redzēt, kā mainās pēc tam, kad ievēlē. Piemēram, ir deputāti, kuri pasaka – nav ar budžetu iepazinušies, jo nebija laika. Tad kāpēc tu vispār ej par deputātu? Man liekas, ka es iedziļinos un deputāta pienākumus pildu pēc labākās sirdsapziņas.

Gatis Rozenfelds: Neesmu iedziļinājies, bet esmu redzējis, kā tas notiek.

Agnese Čīče: Esmu vērojusi tiešsaistē, jo man svarīgi, kas notiek novadā un tajās jomās, kas mani interesē. Reizēm ir iespaids, ka sēdēs tiek nobalsots virspusēji, neiedziļinoties. Ceru, ka kandidātiem ir potenciāls, ka viņi uzņemsies atbildību un būs patriotiski, lai mums novadā viss būtu labi.

Ilze Bloka: Esmu skatījusies atkārtojumā par tiem jautājumiem, kas attiecas uz izglītību. Reizēm balsojums nav vienbalsīgs.

Jānis Uzulēns: Vairākas domes sēdes esmu skatījies attālināti. Tā ir laba lieta, ka iedzīvotāji var sekot līdzi. Jautājums, vai tiešām jāpiedalās visiem institūciju darbiniekiem un jātērē savs laiks. Tas ir diezgan liels resurss. Esmu arī pret izbraukuma sēdēm.

______________________

AKTUĀLAIS JAUTĀJUMS

Vai pašvaldību vēlēšanās 7. jūnijā piedalīsieties? Vai ar deputātu kandidātiem esat iepazinušies? Kādiem jābūt ievēlētajiem?

Linda Vanaga, ārste rezidente:

– Gan jau jā, bet vēl neesmu interesējusies. Sarakstus izskatu tieši pirms vēlēšanām. Galvenie kritēriji, pēc kuriem vērtēju, ir izglītība un padarītie darbi. Arī rakstura iezīmes svarīgas, bet par tām simtprocentīgi zināt nevar, ja pats cilvēku nepazīsti. Man svarīgi, lai deputāti arī iestātos par to jomu, kurā darbojos pati, – par medicīnu. Svarīga ir pieejamība pie speciālistiem un izmeklējumiem, arī zāļu kompensācija, kopumā pacienta labbūtība.

Ilona no Kuldīgas:

– Vēl domāju, par ko balsot. Plus mīnus jau zinu, kas ir tie, kuri kandidē. Sarakstu izvēlos pēc kandidātu darbiem. Ja cilvēks kaut ko dara, tad par saviem vārdiem un padarīto arī atbild. Galvenais: ja kāds programmā ir ko uzņēmies, lai to arī pilda. Labai izglītībai jābūt pašai par sevi, ja jau kandidē! Tur vispār nav komentāru.

Ņina Puškundze, kuldīdzniece:

– Protams, balsot iešu! Tagad tādi laiki, ka jāiet. Bet esmu balsojusi visu mūžu. Par sarakstiem gan vēl neko nezinu. Tos izskatu tad, kad saliek pastkastē. Ievēlētajiem būtu jābūt tādiem, kas var ko panākt: izdarīgiem, aktīviem.

Dzintra Kārkliņa, kuldīdzniece:

– Jā, droši vien iešu, bet kandidātus vēl nezinu. Balsojusi esmu katrās pašvaldību vēlēšanās. Sarakstus izskatu tad, kad tam noskaņojos. Deputātiem jābūt ar pieredzi un godīgiem. Strādāju skolā. Man svarīgas sociālās garantijas.

Jānis Akermanis no Valtaiķiem:

– Noteikti došos. Balsot gājis esmu vienmēr. Skatos sarakstus kopīgi, izvērtējot visus kandidātus. Izvēlos to, kurā ir kaut cik zināmi cilvēki. Noteikti jābūt labai izglītībai, tāpat skatos, ko līdz šim paveikuši.

Pēteris Bite, kuldīdznieks:

– Nekad jau nevar zināt, kādi īsti būs tie, kurus ievēlēsim. To redz tikai pēc vēlēšanām. Pirms tam apmēram izskatu kandidātu darbus un nedarbus. Protams, arī izglītība jāskatās. Citu kritēriju, pēc kuriem vērtēt, man nav. Paši jau ar viņiem netiekamies, tāpēc par raksturu nevar neko spriest.

______________________________

#SIF_MAF2025

#izpēti_izgaismo_risini

#kurzemnieks