Vai pieredzes stāsti darīs uzmanīgākus un vērīgākus

Šoreiz Kurzemnieks publikāciju sērijā Cilvēks un drošība uzmanības centrā – kas cilvēkiem būtu jāzina un jāievēro, lai netiktu apkrāpti sociālajos medijos. Iedzīvotāji saskārušies ar viltvāržiem tādās saziņas vietnēs kā feisbuks, instagrams, tiktoks un vatsaps. Kādas metodes visbiežāk tiek izmantotas un kā tās atpazīt, ko iesaka darīt Valsts policija, ko pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica autore Inga Spriņģe – par to šajā publikācijā. Tāpat arī četru cietušo cilvēku stāsti liks aizdomāties un būt uzmanīgākiem.

„Uzlaužot sociālā medija kontu, krāpnieki mēdz nomainīt cilvēka vārdu, kas būtu piemērotāks konkrētai tautībai. Piemēram, mēģinot latvieti apkrāpt no Āfrikā dzīvojoša cilvēka konta, tā vārds tiks nomainīts pret latviskāku, taču augšā IP adresē vienmēr paliks iepriekšējais, un tam jāpievērš uzmanība. To krāpnieki nomainīt nevar,”” saka I.Spriņģe. Viņa secina, ka sociālajos medijos dominē trīs krāpšanas veidi: „Viena ir tā sauktā romantiskā krāpniecība, otrs, ka mantas sola atdot bez maksas, trešā ir finanšu krāpniecība.”

Pērn no iedzīvotājiem visā Latvijā (ne tikai sociālajos medijos, bet arī internetā, telefonsarunās utt.) izkrāpti astoņarpus miljoni eiro, liecina Valsts policijas statistika.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts Kurzemnieks.

Lasiet vairāk 15. marta numurā!