Latvijā koksne ir viens no lielākajiem enerģijas avotiem. Jauns Eiropas Komisijas priekšlikums parādījās pērn – tas paredz pārtraukt tirgot malkas krāsnis, bet tā virzība ir apturēta. Kā norāda Klimata un enerģētikas ministrija, Latvija turpinās prasīt neierobežot koksnes izmantošanu apkurē, īpaši mājsaimniecībās.

Kurzemnieka publikāciju sērijā Cilvēks un drošība šoreiz stāstām par to, vai tiešām nedrīkstēs vairs kurināt ar malku un būs jāierobežo koksnes izmantošana.

Par šo tēmu diskusijā Kurzemnieka redakcijā piedalījās:

Kuldīgas siltumtīklu valdes priekšsēdis ERVĪNS ŠTEINBERGS, meža īpašnieku kooperatīva Mežsaimnieks valdes pārstāvis ANDRIS INSBERGS un Kuldīgas komunālo pakalpojumu vecpilsētas īpašumu apsaimniekotāja KRISTĪNE LIEPUKALNE.

Mājsaimniecībās granulu katli konkurē ar siltumsūkņiem. Abiem ekspluatācijas izmaksas ir līdzīgas. Lietotāja vienīgās rūpes: vai maciņā pietiek naudas, ko samaksāt par elektrību, saka ERVĪNS ŠTEINBERGS,

Bet ANDRIS INSBERGS skaidro, ka šķelda rodas no ciršanas atliekām, zarus un koku galotnes sakraujot kaudzē, izžāvējot un tad šķeldojot. Otrs veids ir sīkkoksne vai apaļkoki ar bojājumiem, ko vedam uz tām rūpnīcām, kas ražo granulas. Malka nav mežsaimniecības mērķis. Meža īpašnieks vēlas, lai izaug vērtīgi koki, taču jebkurā ražošanā ir arī blakusprodukti.”

Kuldīgas komunālie pakalpojumi vecpilsētā apsaimnieko 73 mājas, un 98% apkurē izmanto malku. Bet interese par centralizēto siltumapgādi ieaug, atzīst KRISTĪNE LIEPUKALNE.Un piebilst: “Pārejot uz jaunu apkuri, cilvēki joprojām saglabā krāsni vai kamīnu, jo tehnoloģijām vēl īsti neuzticas. Vecpilsētas iedzīvotāji nav tie turīgākie, mājas ir nolaistas, bet apsaimniekošanas uzkrājumi mazi. Modernizēt apkuri nav lielākā vajadzība, un ar malku tiks kurināts vēl ilgi.”

Lasiet vairāk rītdienas, 11. marta, numurā! 

#SIF_MAF2024

#cilvēksundrošība

#kurzemnieks