Skursteņslauķi gaida kā svētkus

Šoreiz rakstu sērijā Cilvēks un drošība – par ugunsgrēku postījumiem Kuldīgā, īpaši vecpilsētā, un par to, kas jāzina, lai ēkas būtu ugunsdrošas, kāda pilsētā ir situācija un kādi ir biežākie ugunsnelaimes cēloņi.

Jādomā jau pirms būvēšanas

Ceļot jaunas dzīvojamās mājas, par ugunsdrošību jāgādā, tās projektējot. Skaidro Valentīns Buiķis, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes arhitektūras un būvniecības katedras ugunsdrošības kursu lektors:

– Ēkas tiek celtas no ļoti dažādiem materiāliem – koka, ķieģeļiem, betona, gāzbetona, guļbaļķiem, ir arī koka paneļu vai moduļu mājas un citas, tāpat atšķirīgi ir jumta materiāli, tāpēc ugunsdrošība katrā gadījumā atšķiras.

Katram būvētājam, pasūtītājam, īpašniekam būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē uguns risks, taču, lai to izdarītu, labāk meklēt speciālistus. Manuprāt, uguns risks privātajās mājās tiek izvērtēts pārāk maz. Pats nesen saskāros ar gadījumu, kad kāds cilvēks uzbūvēja māju un tikai tad zvanīja man, lai paskatos, vai viss kārtībā ar ugunsdrošību. Es aizbraucu un redzu, ka nav, saku – viena starpsiena jānojauc un jābūvē no cita materiāla, ja mājā grib lietot kamīnu. Kamēr māja vēl nav nodota ekspluatācijā, principā to vēl var mainīt, taču labāk par to padomāt jau tad, kad tiek zīmēts projekts. Liela uzmanība tam jāpievērš jau projektēšanas stadijā. Tad var pareizi iebūvēt materiālus, ieplānot apkures ierīces. Savukārt, ceļot garāžu, jāpadomā, lai, aizdegoties tur novietotai mašīnai, ugunsgrēks nevarētu pāriet arī uz māju.

Katra situācija ir citāda, taču visām mājām svarīgi ierīkot ugunsdrošības signalizāciju. Autonomi dūmu detektori – tas ir pats minimums. Tiem, kuriem ir apsardzes signalizācija, noteikti jābūt arī dūmu detektoram, kas sasaistīts ar apsardzes pulti. Ja māja lielāka, var ierīkot atsevišķu ugunsdrošības signalizāciju. Patlaban tas neizmaksā nemaz tik dārgi, it sevišķi, ja salīdzinām ar mājas kopējām izmaksām.

Katram, kurš nolēmis būvēt māju, būtu sev jāuzdod arī tāds jautājums: ar ko viņš dzēsīs, ja māja aizdegsies. Vai tuvumā ir dīķis, ūdens grāvis, kanāls, upe, ezers, lai ugunsdzēsējiem ir, kur paņemt ūdeni? Varbūt ir pilsētas ūdensvads ar hidrantiem, bet, ja nav, tad jāpadomā, kā ugunsdzēsēji vajadzības gadījumā varētu ugunsgrēku ātri likvidēt.

____________________________

Skursteņslauķi gaida kā svētkus

Ik gadu vairāk nekā 500 Latvijas mājokļos dūmvadā deg sodrēji, un tas var izraisīt un arī izraisa postošus ugunsgrēkus. Šādu risku var novērst, ja pirms apkures sezonas skursteņi tiek iztīrīti.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki iesaka to izdarīt līdz 1. novembrim, taču labāk to darīt jau laikus, jo arī šogad redzam, ka iekurt krāsni prasās jau oktobrī.

Kā labu piemēru Kuldīgā var minēt Upes ielas 1. namu, kur skursteņu tīrīšanu organizē apsaimniekotājs, bet iemītnieces ieviesušas tradīciju ik gadu skursteņslauķus sagaidīt, kopā ar viņiem iedzert kafiju un aprunāties, kā arī uztaisīt draudzīgu kopbildi. Šoruden meistari sagaidīti 20. septembra rītā. „Mēs skursteņslauķus tiešām gaidām. Parasti tie ierodas rudenī – septembra beigās vai oktobrī. Viņu sagaidīšana ir kā svētku diena. Un skursteņu tīrīšanu nekad neizlaižam, jo zinām, ka ugunsdrošībai tā ir ļoti svarīga. Tīrām reizi gadā, un, protams, mums ir dūmu detektori,” stāsta iemītniece Inese Afanasjeva.

Par Upes ielas 1. māju ik gadu gādājot skursteņslauķi Ints Celms un Edgars Krūmiņš. „Viņi ir atvērti un runātīgi, līdz ar to, reizi gadā satiekoties, sagaidām jau kā radiniekus, kurus diezgan labi pazīstam. Viņi patiešām strādā cītīgi un kārtīgi, pret darbu izturas apzinīgi,” saka I.Afanasjeva.

Ja šoruden kāds vēl nav paguvis savas mājas skursteni iztīrīt, tagad ir pēdējais brīdis.

____________________________

Ceturtdaļa ugunsgrēku – dzīvojamajās mājās

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika par ugunsgrēkiem dzīvojamajās mājās liecina, ka pēdējos gados Latvijā tas ir nemainīgs – ap 1900 gadā.

Pērn šajās ēkās notikusi ceturtā daļa no visām ugunsnelaimēm, un katra trīspadsmitā saistīta ar apkuri. Pavisam glābēji devušies uz 1784 tādiem ugunsgrēkiem: 1232 izcēlušies daudzdzīvokļu ēkās, 412 – individuālajās, 119 – dārza mājās, 21 – citās. Vairāk nekā pusē (55%) gadījumu degšanas platība nepārsniedza 1 m². Bet 65 ugunsgrēki pērn kādam bijuši letāli – tajos gājuši bojā 74 cilvēki, un tas ir mazākais līdz šim gadā reģistrētais skaits. Salīdzinājumā ar 2021. gadu skaits samazinājies par 27%. Vairāk nekā puse (53%) bijuši cilvēki virs 60 gadiem.

Ugunsdzēsēju novērojumi ļauj secināt, ka dzīvojamajā sektorā iemesls 61% gadījumu ir neuzmanīga rīcība ar uguni. Otrs biežākais ir nepareiza elektroierīču lietošana vai īssavienojums, kas izraisījis 21% ugunsgrēku, bet 13% – nepareiza vai bojātu apkures ierīču lietošana.

____________________________

Piesaista šķūnīši un dārza namiņi

Ugunsdrošības risks saistīts arī ar pamestām ēkām, kurās pajumti meklē cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas. Informē Ineta Meiere, Kuldīgas novada pašvaldības policijas priekšnieka vietniece:

– Ja mums ienākusi informācija, ka personas bez noteiktas dzīvesvietas iemājojušas pamestā šķūnītī vai citā ēkā, vienmēr šīs vietas pārbaudām. Ja tad, kad ierodamies, cilvēkus tur sastopam, tad no ēkām viņus izraidām, tiek noskaidrots, kāpēc viņi tur atradās, un meklēts risinājums. Var pēc palīdzības vērsties sociālajā dienestā. Ja ir nakts, var braukt uz Zilā krusta patversmi Kabiles pagastā, taču bieži vien cilvēki no tā atsakās.

Cilvēki mēdz mitināties malkas šķūnīšos, kā nesen Skrundas pusē, arī daudzdzīvokļu ēku bēniņos, pamestās dārza mājiņās un citās vietās. Apmetušies dārza būdiņās, viņi kurina ugunskuru un sildās, un, ja apkārt ir sausa pērnā zāle, tad, izceļoties ugunsgrēkam, tas var izplesties plašāk un apdraudēt arī citas ēkas tuvumā. Protams, tādos gadījumos tie, kuri bieži vien ir alkohola reibumā, apdraud arī sevi, un lielākais risks ir nosmakt dūmos.

Saistībā ar ugunsdrošību mēdzam saņemt arī sūdzības par aizkrautiem daudzdzīvokļu māju bēniņiem, koridoriem un citām koplietošanas telpām. Tad vēršamies pie iedzīvotājiem un apsaimniekotāja, mēģinām to novērst. Nosakām termiņu, līdz kuram telpas no mantām jāatbrīvo. Ja mums neizdodas problēmu novērst, tad informāciju, ka ir pārkāpti ugunsdrošības noteikumi, nododam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kam šādos gadījumos pilnvaras ir plašākas.

____________________________

Biežāk deg mājas, kas vecākas par 40 gadiem

Sandra Vējiņa, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore:

– Joprojām daudzi uzskata, ka drošība nav primāra. Tas redzams gan situācijā ar dūmu detektoriem mājokļos, gan izsaukumos, kas saistīti ar apkuri, ar nepareizu ierīču lietošanu. Cilvēki nezina, kā pareizi tās kurināt, un tad parādās sadūmojums un citas pazīmes. Cilvēki lieto, bet pat nezina, ko ražotājs instrukcijā noteicis. Ļoti bieži tiek ekspluatētas bojātas ierīces, kas daudzus gadu desmitus nav pārbaudītas. Vēl svarīgi saprast, ka ugunsgrēki bieži notiek tādos mājokļos, kas būvēti pirms vairāk nekā 40 gadiem. Elektroinstalācija ir tā pati, kas tajā laikā, kad ēka būvēta. Bet padomāsim paši, kādas elektroierīces mūsu mājās bija pirms 40 gadiem, cik daudz to ir šodien un cik tās jaudīgas!

Vismaz trešo daļu ugunsgrēku var novērst tad, ja tiek ievērotas ugunsdrošības prasības, bet pārējo novēršanai vajadzīga uzmanīga un pareiza rīcība smēķējot, lietojot atklātu liesmu, gatavojot ēdienu vai iededzot sveces. Ieguldījums dzīvojamās mājas ugunsdrošībā vienlaikus ar ieradumu maiņu atmaksājas, jo traģiskus ugunsgrēkus novērš. Aicinām ikvienu par savām apkures ierīcēm parūpēties, jo tās ir pamats katras ģimenes pamatvajadzībām: siltumam un drošībai. Citādi tas var radīt lielu apdraudējumu.

____________________________

Lielākie ugunsgrēki Kuldīgas vēsturē

• 1615. un 1669. gadā bijuši lieli ugunsgrēki, kuros līdzās citām ēkām degusi arī Sv. Katrīnas luterāņu baznīca.

1615. gadā tai nodega abi torņi, izkusa zvani, bet baznīcas telpu izdevās no liesmām paglābt, un tā palika neskarta. Dievnams dedzis arī 1669. gadā.

• 1906. gadā dega vairākas ēkas Policijas, Kaļķu un Baznīcas ielas apkaimē.

• 1909. gadā dega Kuldīgas tūka fabrika (Dzirnavu ielā 18), gāja bojā lielākā daļa ēku, mašīnu un izejvielu, neskartu atstājot vien krāsotavu. Starpkaru periodā fabrika piedzīvoja vairākus ugunsgrēkus – 1924. un 1929. gadā izdega vilnas žāvētava.

• 1918. gada Vasarsvētkos izcēlies tāds ugunsgrēks, kurā pēc nostāstiem degusi trešdaļa pilsētas. Iemesls nav zināms, taču ar karadarbību tas nebija saistīts, kaut arī bija vēl 1. pasaules kara laiks.

• Daudzas reizes degusi kokapstrādes rūpnīca Vulkāns, kas sākotnēji bija sērkociņu fabrika, vēlāk – kokmateriālu ražotne. 1936. gada nogalē ugunsgrēks finiera kaltētavā bija viens no postošākajiem uzņēmuma vēsturē. Gāja bojā arī materiālu sagatavošanas telpa, galdniecība un citas nodaļas līdz ar visām mašīnām. Neskarta palika tikai spēkstacija, spiestuve, remontdarbnīca un zāģētava Ventas krastā. Pēdējais ugunsgrēks 2000. gada 29. februāra naktī pielika šai ražotnei punktu – milzu ugunsnelaime to izpostīja, un tā vairs netika atjaunota.

• Viesnīcas Metropole ēka degusi vairākas reizes. Pēdējoreiz 1997. gadā, kad tā izdega pilnībā. Pēc tam no pašvaldības to iegādājās uzņēmējs Valentīns Kokalis un 2004.–2006. gadā atjaunoja agrākajā izskatā.

• 2004. gadā lielā ugunsgrēkā dega deviņas ēkas Smilšu, Liepājas un Putnu ielas rajonā.

Avoti: Kuldīgas novada muzejs, Periodika.lv, Kuldīga.lv

____________________________

AKTUĀLAIS JAUTĀJUMS

Kā rūpējaties par ugunsdrošību savās mājās? Kas ir lielākais apdraudējums, no kā ugunsgrēks var izcelties?

Armands Frīdbergs, kuldīdznieks:

– Tagad māja nav īsti ugunsdroša, jo dzīvoju vecā ēkā, dūmu detektoru tur ierīkot ir diezgan problemātiski – tā vēl nav, taču tuvākajā laikā to izdarīšu. Lielākais apdraudējums droši vien ir vecā plīts, taču to cenšamies regulāri tīrīt, jo zinu, ka ilgu laiku netīrīta var būt bīstama.

Kristīne Krūmiņa, kuldīdzniece:

– Man ir privātmāja, un tur viss ir kārtībā un droši – ir jauni dūmu detektori kurtuvē, virtuvē, koridorā, otrajā stāvā, savukārt verandā stāv ugunsdzēšamais aparāts. Visas elektroierīces mājās ir jaunas – tur neredzu lielu risku, ka kaut kas varētu aizdegties. Ugunsnedrošas situācijas nekad nav gadījušās – izejot no mājas, visas elektroierīces vienmēr tiek izslēgtas, jo par to katru reizi piedomāju.

Jānis, mežstrādnieks:

– Dzīvoju jaunajā mājā, man ir uzlikts dūmu detektors, tā ka viss ir kārtībā. Uguns apdraudējumu nekas nevar radīt. Izejot no mājas, ieslēgtas elektroierīces neatstāju, telefona lādētāju pēc uzlādes vienmēr izrauju no kontaktligzdas.

Anete Edele, kuldīdzniece:

– Šķiet, ka ir gana droši – mums ir dūmu detektors. Dzīvoju dzīvoklī. Izejot no mājas, visi cenšamies atcerēties izmantotās elektroierīces izslēgt. Tās gan ir diezgan jaunas, un risks, ka tas varētu būt iemesls, kāpēc izceltos ugunsgrēks, ir pavisam neliels. Bet bieži kontaktligzdās paliek telefona lādētāji – tos aizmirst izraut bērni, citreiz arī es. Nekad tajā brīdī neaizdomājos, ka tas varētu būt bīstami, taču laikam jau pēc telefona uzlādes tos vajadzētu izraut, jo risks pastāv. Ierīces ar bojātiem vadiem nekad neesam lietojuši, un nekad nav arī gadījies kādu vadu saplēst – esam saudzīgi.

Monta Candere, Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma audzēkne:

– Mājās ir droši: ir dūmu detektors; ģimenei izejot no mājas, elektroierīces nekad ieslēgtas neesam atstājuši. Sveces neizmantojam un saplīsušus vadus vai ierīces tūlīt izmetam. Telefona lādētāju no kontaktligzdas vienmēr izspraužu. Nezinu, vai mājās ir ugunsdzēšamais aparāts, taču, manuprāt, mums uguns apdraudējumu nekas nerada.

Ilze Lude, pensionāre:

– Ir dūmu detektors, un ar to arī mājokli pasargājam. Nekas tāds, kas varētu radīt apdraudējumu, man nemaz nenāk prātā. Neviena elektroierīce nekad nav saplīsusi. Izejot no mājas, protams, vienmēr paskatos, vai visas ierīces izslēgtas un viss ir droši.

____________________________

____________________________

#SIF_MAF2023

#kurzemnieks

____________________________