Saule – cerība uz energoneatkarību

Rubrikā Cilvēks un drošība šajā publikācijā – par dažādi vērtētajiem saules paneļiem: kādi ieguvumi, kādas problēmas rodas un cik tuvā nākotnē tie varētu nodrošināt mūsu valsts enerģētisko neatkarību.

Vēl pirms gadiem pieciem neliela elektrības ražošana, izmantojot tādus atjaunīgos resursus kā saule, vējš un ūdens, Latvijā bija diezgan vāja, neraugoties uz straujo tehnoloģiju attīstību un valsts atbalstu. Krasu pavērsienu izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģijas krīze un straujš elektrības cenas kāpums. Divos gados iekavētais tika atgūts, un teju sprādzienveida izaugsme notikusi saules enerģijas izmantošanā.

TAS NOTEIKTS PLĀNĀ

Jūnijā Latvijai gala versijā jāiesniedz Eiropas Komisijai nacionālais enerģētikas un klimata plāns līdz 2030. gadam, kurā kā galvenie uzdevumi norādīti resursu efektivitātes uzlabojumi, pašpietiekamība un dažādība, neilgtspējīgu resursu patēriņa samazinājums un arvien straujāka pāreja uz atjaunīgajiem, kā arī inovācijas. Klimata un enerģētikas ministrijas dati rāda, ka pērnvasar saulainā laikā pie Sadales tīkla pieslēgtās mikroģenerācijas* jauda (arī tā, kas ražo pašpatēriņam) bija pietiekama, lai nodrošinātu to, kas tiek patērēts dienā. Ņemot vērā jauno pieslēgumu lielo skaitu un rezervēto jaudu, ar sauli varētu saražot vairāk, nekā valstī vajadzīgs.

DIENĀ SARAŽOTAIS JĀUZGLABĀ

Taču saule nespīd naktī un mazāk spīd ziemas dienās. Dienā saražoto tumšajam laikam var uzglabāt, bet par to jāmaksā. Līdz ar izmaiņām Elektroenerģijas tirgus likumā 1. maijā spēkā stājās grozījumi neto norēķinu sistēmā. Mikroģenerācijas klienti un arī lielākas jaudas pašražotāji (gan privātpersonas, gan uzņēmumi) turpmāk varēs pieteikties neto norēķinu sistēmai, kas ļaus saražoto uzkrāt eiro izteiksmē. Jauno sistēmu administrē elektrības tirgotāji, un, lai kļūtu par dalībnieku, ar izvēlēto tirgotāju jānoslēdz līgums. Šī norēķinu sistēma ir izdevīgāka, jo nav jākļūst par juridisku personu un nodokļu maksātāju, kā ir tad, ja pārdod pa tiešo kaut vai kaimiņam.

RAŽĪGS PIEAUGUMS

Šīgada pirmo saulaino mēnešu dati rāda ievērojamu ražīguma pieaugumu – martā saules paneļu saražotā un sadales sistēmā nodotā elektrība sasniegusi 22,5 gigavatstundas (GWh), kas ir lielākais mēnesī fiksētais daudzums. Turklāt faktiski saules elektrības ir vēl vairāk, jo saražotā, bet tūlīt pašpatēriņā izmantotā enerģija sadales sistēmā nenonāk un šie dati netiek fiksēti. Kopējais sadalei pieslēgto mikroģeneratoru skaits maija sākumā sasniedzis 22 200, un to ražošanas jauda – 187 megavatus (MW). Ap 95% gadījumu mikroģeneratorus ierīkojušas mājsaimniecības.

LIKUMS NEAPGRŪTINA

Kā norāda Sadales tīkla (ST) attīstības direktors Vīgants Radziņš, elektrības ražošanu analizējot pa stundām, redzams, ka ar sauli pilnībā var nodrošināt dienas vidu, savukārt vēja līkne ir izkliedēta visas diennakts laikā. Tomēr mikroģeneratoru zonā interese par vēju ir mazāka nekā par sauli, jo vēja elektrostacijām mehānikas dēļ vajadzīga apkalpošana un tās kalpo īsāku laiku. Turklāt no likumu viedokļa vēja staciju būvniecība ir daudz sarežģītāka, un sabiedrība bieži vien iebilst. Savukārt saules panelis vai to apkopojums Būvniecības likuma izpratnē nav uzskatāms par elektroenerģijas apgādes ēku vai inženierbūvi pat tad, ja zemē tiek stiprināts betonējot.

____________________

Tērēt nav jābaidās

Kuldīgas uzņēmuma AB Termo īpašnieks Artis Blāķis mūspusē ir viens no visvairāk pieredzējušajiem uzņēmējiem atjaunīgās enerģijas jomā, jo kā entuziasts sācis pirms vairāk nekā 20 gadiem, kad saules paneļi Latvijā vēl tikai parādījās.

Uzņēmums ražo alternatīvo elektroenerģiju un ar to apgādā, ierīko iekārtas, konsultē. Bez mikroģenerācijas (līdz 11,1 KWh) tam ir trīs saules elektrostacijas.

TAGAD UZ KATRA JUMTA

„Toreiz par lielu naudu iegādājos astoņus panelīšus, jo tad tā likās kosmiska tehnoloģija,” atceras A.Blāķis. „Pamazām cena nokritusi daudzreiz zemāka. Būtībā tagad ikviens var ierīkot saules paneli savam patēriņam, un gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām ir valsts atbalsts. Esmu tos salicis savai mājai, visiem šķūnīšiem, lādēju elektromobiļus, darbinu elektroierīces un par elektrību neko nemaksāju. Taču kā ražotājs peļņu negūstu, jo, kad saule spīd, cena uzreiz nokrīt.

Nezinu, kā klāsies tiem, kas būvē jaunos parkus. Kad sākās karš Ukrainā, cena uzskrēja debesīs, bet tagad atkal krietni nokritusi. Privātie var elektrību nodot kopējā tīklā pēc biržas cenas. Izskatās, ka tā kritīsies vēl, jo strauji nāk klāt jaunas ražotnes, bet patēriņš tik strauji nepieaug. Šaubos, vai tik drīz varēsim eksportēt. Gan Baltijā, gan tad, ja salīdzinām ar Skandināvijas ziemeļu daļu, esam visatpalikušākie ar vismazāko ražošanu un patēriņu. Mans uzskats: jo mazāk kāds tirgū iejaucas, jo ātrāk viss sakārtojas pats.”

TIRGUS UN PATĒRIŅŠ

Mazo patēriņu un tirgus nestabilitāti uzņēmējs uzskata par lielāko klupšanas akmeni šo resursu izmantošanā. Monopols pieder Sadales tīklam, kas nosaka spēles noteikumus. Ja cena ir nulle, bet saule spīd un enerģiju ražo, tā jāuzkrāj, lai varētu tērēt naktī un nebūtu jāsēž tumsā, jo tad atkal ir milzu kāpums. Modernas akumulācijas sistēmas nākotnē varētu būt glābiņš. Šur un tur jau tiek ierīkoti stabilizatori.

„Tagad elektrība maksā piecus centus, bet ziemā būs 15–20 centu, un kādam šī starpība būs jāsedz,” turpina A.Blāķis. „Mēs jau tagad redzam, ka reti kurai mājsaimniecībai saules paneļa nav. Vienkāršs aprēķins. Braucu ar elektroautomobili, un tas izmaksā 15 kilovatstundas uz 100 kilometriem. Brīdī, kad saule ražo un cena ir septiņi centi, uz Rīgu un atpakaļ varu atbraukt par diviem eiro. Salīdzinot ar degvielas izmaksām, tas ir nieks.”

JĀIZVĒRTĒ VAJADZĪBAS

„Man ir vairāki objekti un pieslēgumi. Laukos ir saimniecība, kur ir liels malkas šķūnis ar saules paneļiem uz jumta. Ražots tiek daudz, bet patēriņš tur mazs. Tāpēc pārpalikumu nododu, vienojoties par tādu cenu, kas pilnībā nosedz elektrības patēriņu un pārvades izdevumus pārējos objektos. Jārēķinās arī ar tīkla jaudu, jo saule spīd visiem vienlaikus un līnija var nepaņemt pretī. Tāpēc lielo parku būvniecība nenotiek strauji – ražošanas pieteikumu un rezervētā jauda ir daudz lielāka par iespējām.

Savukārt mājsaimniecībām savas vajadzības jāizvērtē. Vidēji tiek rēķināts, ka saules paneļu ierīkošana atmaksājas trijos līdz piecos gados. Ar lielu patēriņu tas notiek īsākā periodā, bet ar ūdens uzsildīšanu tējkannā ieguldīto var neatgūt arī desmit gados, lai gan saules paneļi vairs nav tik dārgi kā agrāk. Patēriņš tiek vērtēts arī valsts atbalsta pieteikumā. Tomēr kopumā virzība ir pareiza: izmantojot atbalstu, ļoti daudzi saules paneļus salika un nu jau tērēt vairs nebaidās.”

DABAI NEKAITĒ

Taujāts par ietekmi uz vidi, A.Blāķis uzskata, ka saules panelis ir pilnīgi nekaitīgs: rāmis ir no alumīnija, savienojumi veidoti ar kapara vadiem, arī stikls nododams pārstrādei, bet ražošanas aktīvā viela ir tīra smilts. „Nedomāju, ka vajadzētu stingrākus ierobežojumus, piemēram, neļaut lauksaimniecības zemē ierīkot nelielu saules elektrostaciju. Jāļauj īpašniekam izvēlēties, ko viņš grib savā zemē darīt. Tā ir priekšrocība, ka paneļus var viegli nomontēt, pārvietot, nodot pārstrādei vai pārdot citam un vietā iestādīt kultūraugus, ja grib nodarboties ar lauksaimniecību. Zeme nebūs saskādēta, jo pāļi ir no betona. Galvenais, ka saule ir zaļā enerģija. Visu gadu nespīd, tāpēc jāmāk paņemt tad, kad ir. Tā ir cerība, ka enerģijas jomā varam būt neatkarīgi un elektrības cena nebūs augsta.”

* Mikroģenerators ir elektrības ražošanas iekārta ar jaudu līdz 11,1 kW. Lielākas jaudas ražotāji tiek klasificēti kā elektrostacijas.

________________________________

VIEDOKĻI

Turpina uzņemt apgriezienus

Sandis Jansons, akciju sabiedrības Sadales tīkls valdes priekšsēdis:

– Rekordlielais saules elektroenerģijas apjoms tiek sasniegts gan pieaugošās ģenerācijas jaudas, gan īpaši saulainā pavasara ietekmē. Aprīlī Sadales tīkla infrastruktūrai pieslēgti gandrīz 2150 jaunu mikroģeneratoru (mājsaimniecību saules paneļu), un tas ir lielākais skaits vienā mēnesī. Iepriekš lielākā aktivitāte novērota 2022. gada augustā, kad tika pieslēgts gandrīz 1800.

To veicinājuši grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā – 30. aprīlī beidzās jaunu dalībnieku uzņemšana mikroģenerācijas neto uzskaites sistēmā, stājoties spēkā neto norēķinu sistēmai, kas bija viens no straujas attīstības nosacījumiem, jo tā sniedz iespēju saražoto un tūlīt nepatērēto uzkrāt virtuāli. Sistēmas dalībnieki to varēs izmantot līdz pat 2029. gada februārim. Jaunā sistēma darbosies nevis pēc principa virtuāls akumulators, bet gan virtuāls maciņš. Līdz ar to mikroģenerācija attīstību turpinās, balstoties tirgus principos. Lielam pieplūdumam, ko joprojām pozitīvi ietekmē valsts atbalsts saules paneļu ierīkošanai, bijām gatavi. Elektrības ražošanā saule turpina uzņemt apgriezienus, un, domājot par paneļiem, jāizvērtē pašpatēriņš un elektrības cenas prognoze.

Savukārt izaicinājums ir stagnējošais kopējais elektrības patēriņš. Valstī jāturpina elektrifikāciju veicināt, pakāpeniski līdzsvarojot ražošanas un patēriņa vajadzības un padarot efektīvāku elektrotīkla noslodzi.

Jāizvērtē visas intereses

Kaspars Rasa, Kuldīgas attīstības aģentūras vadītājas vietnieks:

– Saules stacijas pārsvarā ir privātā iniciatīva. Energoefektivitātes dēļ arī pašvaldība savos projektos atjaunīgās enerģijas komponentes iekļauj, bet apjoms nav liels. Kuldīgas novada ilgtspējīgās enerģētikas un klimata rīcības plānā iekļauts mērķis samazināt CO₂ emisiju un vienlaikus enerģētisko nabadzību. No telpiskās attīstības viedokļa, plānojot, kā izmantot atjaunīgos resursus, vēja un saules enerģētikai būtu jāattīstās tur, kur to pieļauj dabas un ainavas vērtību saglabāšana, kā arī jāizvērtē ietekme uz blīvi apbūvētām vietām.

Šobrīd teritorijas plānojumā saules paneļu izvietošana ir regulēta minimāli. Galvenokārt tā ierobežota vecpilsētā, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, kā arī saistībā ar vizuālo ietekmi uz kultūrvēsturiskiem pieminekļiem. Pēc Ekonomikas, kā arī Klimata un enerģētikas ministrijas norādēm saules stacijas likumos netiek traktētas kā būves, tikai kā iekārtas. Tas liekas nedaudz interesanti no ainaviskā viedokļa. Lielā platībā saules paneļi rada diezgan intensīvu iespaidu, bet nekādos apbūves lielumos un normās neiekļaujas. Pēc apbūves noteikumiem nav pamata ierobežot. Procesā ir ainavu kultūrvēsturiskā mantojuma un atjaunīgās enerģijas jaunais plānojums. Iespējams, ka tajā būs kāds regulējums. Tikmēr attīstība notiek ļoti strauji.

Par vecpilsētu ir diskutēts daudz, jo arī šajā zonā ir tie paši enerģētikas un klimata mērķi. Ņemot vērā ierobežojumus, risinājums varētu būt energokopiena, kas ģenerāciju veido ārpus vecpilsētas, bet ieguvēji būtu tās iedzīvotāji.

Noteikti neesam pret saules izmantošanu, tikai vēlams izvērtēt visas intereses, tai skaitā ietekmi uz citiem īpašumiem, uz ainavu. Ir jau precedenti, kad tiek būvēts liels saules paneļu lauks, bet kaimiņi par to nav informēti. Vēl ir jautājums, cik lietderīgi ir šim nolūkam izmantot lauksaimniecības zemi. No lauku attīstības viedokļa tādus objektus varbūt labāk izvietot degradētās teritorijās. Vienas atbildes nav – tiek diskutēts.

_______________________________

AKTUĀLAIS JAUTĀJUMS

Vai atbalstāt saules kā atjaunīgās enerģijas izmantošanu? Kādi ir jūsu novērojumi par saules paneļiem? Vai elektrības rēķinus tie spēj samazināt?

Arvīds Šefanovskis, sports skolotājs:

– Uzskatu, ka elektrības rēķins ar tiem būtiski krītas, taču pirms uzlikšanas noteikti jābūt zināšanām. Šodien jau visu informāciju var iegūt brīvi. Es esmu tikai un vienīgi par saules paneļiem, jo domāju, ka tie ir arī efektīvāki par vēja ģeneratoriem. No maniem paziņām neviens saules enerģiju neizmanto, bet zinu, ka sievas māsai ir. Viņa dzīvo Saldū un savu lēmumu ierīkot nav nožēlojusi.

Džineta Podiņa, strādā valsts iestādē:

– Saules paneļi ir maniem kaimiņiem.

Par viņu pieredzi, cik tas izdevīgi, jautājusi neesmu. Es pašreiz uz tādu enerģiju pāriet negribētu. Papriekšu jāpapēta citu pieredze, jo šī lieta vēl ir pavisam jauna un, manuprāt, līdz galam nav izpētīta. Saules paneļu lauki un vēja ģeneratori daļēji bojā ainavu.

Mārtiņš Grīnfelds, kuldīdznieks:

– Sliktāk ar tiem nebūtu. Arī pats vēlētos pāriet uz saules enerģiju, jo tas, iespējams, samazinātu rēķinu. Pašlaik tas ir liels, jo arī apkure ir uz elektrību. Par to gan būtu vēl kārtīgi jāpadomā. Zinu, ka ir valsts atbalsts, taču esmu dzirdējis, ka, to paņemot, vēlāk var iekrist. Vispirms jāpaskatās, kā ies citiem, un, ja būs iespēja, tos varētu pirkt pats. Saules paneļus uzlicis kaimiņš. Neko sliktu nav teicis, un neviens jau arī neko tādu neteiks. Kamēr uz savas ādas neizbaudīs, nevarēs zināt. Saules paneļi uz laukiem – tam gan esmu pret. Uz māju jumtiem tie nevienam netraucē, taču, ja vairumā sāks likt uz apbūves zemes, pēc kā mēs UNESCO pilsētā izskatīsimies? Bet vispār tos var likt ārpus pilsētas.

Inga Trumsiņa, skolotāja:

– Domāju, ka saules enerģija noteikti ir efektīvāka par vēja enerģiju. Mums mājās saules paneļi uzlikti pirms gada, lika Enefit. Teikt varu tikai labu. Mums tas ir jaunums, taču siltajās zemēs dzīve bez tiem nemaz nav iedomājama. Ja jāsalīdzina ar vēja ģeneratoriem, tad saules paneļiem nav ne trokšņa, ne vibrācijas, arī investīcijas, domāju, ir mazākas. Saimniecībā tas ir ideāli, un, ja mums ir svarīgi domāt zaļi, tad šīs investīcijas atbalsta zaļo domāšanu, un arī elektrības rēķins ir būtiski mazāks. Par saules paneļu parkiem esmu par – cik tad ilgi ar to šķeldas katlumāju vilksim? Manuprāt, tie ainavu nebojā. Jāiet laikam līdzi!

Liene Kraule, kuldīdzniece:

– Kaimiņienei uz jumta ir saules paneļi, un, cik viņa stāsta, elektrības rēķins samazinās. Tā kā mums darbā ir elektroauto, apsvērām iespēju tos uzlikt, ja vien atrastu, kur izvietot. Ar tiem var lādēt auto, samazināt rēķinu, jo pašlaik elektrības rēķins ir tik augsts, ka elektroauto vairs nešķiet tik izdevīgs kā sākumā. Labi strādātu arī privātais vēja ģenerators, taču tas nav tik aktuāls kā saules paneļi, un par to informācijas ir mazāk.

Mārīte Ullase, vecmāmiņa no Kuldīgas:

– Mums mājās saules paneļi ir gadu. Uzlikām paši, bez valsts atbalsta. Kā izlēmām? To darīja daudzi paziņas, un likās, ka arī mums vajag pamēģināt. Par pieredzi vairāk pastāstītu vīrs. Es varu pateikt, ka labi ir tad, kad ārā spīd saule. Ziemā tā ir, kā ir, – tad tie neatmaksājas. Problēma tajā, ka šis panelis enerģiju neuzkrāj. Ja iegūt var ļoti daudz, tad jāmeklē varianti, kā izlietot, piemēram, iegādājoties elektroauto. Par saules paneļu laukiem domāju tikai to labāko, ja vien ir piemērota vieta un tas ir dabai draudzīgi.

____________________________________

#SIF_MAF2024