No lauka līdz galdam – ceļš uz nekaitīgu pārtiku

Kopš Latvija iestājusies Eiropas Savienībā (ES), īpaši aktuāls jautājums lauksaimniecībā ir kaitīgās vielas saturoši augu aizsardzības līdzekļi (AAL), ko zemnieki izmanto tam, lai ierobežotu kaitēkļus, nezāles un tā gūtu labāku ražu, kas dod lielāku peļņu. Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) par prioritāti izvirzīta bioloģiskā saimniekošana, taču māc bažas, ka tā nespēs pārtiku saražot pietiekami, tāpēc pesticīdu lietošanai izvirzīti arvien striktāki nosacījumi, lai pircēji saņemtu drošu produkciju.

______________________________

Rakstu sērijā Cilvēks un drošība šoreiz turpinām tēmu par pārtikas drošību, īpaši saistībā ar lauksaimniecībā lietotajiem augu aizsardzības līdzekļiem.

______________________________

Vēl daudz darāmā

Lauksaimniecība ir viena no ienesīgākajām nozarēm Latvijas ekonomikā, un salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm tā joprojām strādā ekoloģiski vistīrāk, uzsvērts Latvijas KLP stratēģijā līdz 2027. gadam. Izstrādājot plānu, analizēts, kā nozare spēj reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikai un veselībai, tostarp uz noteikumiem par nekaitīgu, uzturvielām bagātu un ilgtspējīgi ražotu produkciju. Dati un aptaujas rāda, ka līdz Eiropas zaļā kursa stratēģijai No lauka līdz galdam jeb bioloģiskās pārtikas tirgus izaugsmei mums darāmā vēl daudz. Jāstimulē gan drošas pārtikas piedāvājums, gan pieprasījums pēc tā, lai līdz 2030. gadam vismaz 25% lauksaimniecības zemju tiktu izmantoti dabai un cilvēkam nekaitīgi.

Pircējs neuzticas

Bioloģiski sertificēto platību ziņā (pēc procentiem no lauksaimniecības zemes) Latvija atrodas 6. vietā, vairāk nekā divas reizes pārsniedzot ES vidējos rādītājus, un citām valstīm tā var būt piemērs. Tajā pašā laikā bioloģiskās pārtikas apjoms gan pieaug, taču tās īpatsvars mūsu tirgū nav liels. Visvairāk (10%) ir augļi, ogas, dārzeņi un kartupeļu pārstrādes produkti, piens ir ap 2,5%, bet latviešu galdā iecienītā gaļa – tikai 1%.
Kā iemesls minēta zemā pirktspēja un tas, ka trūkst informācijas par bioloģiskās saimniekošanas metodēm un produktiem. Tiek arī apšaubīta ekoloģiskās sertifikācijas uzticamība. Aptaujā liela daļa patērētāju uzskata: bioloģiskā pārtika tāpat satur pesticīdu atliekvielas un ražošanā izmantoti ķīmiski līdzekļi.

Ierobežošanu atlika

Stratēģijā No lauka līdz galdam būtiska daļa ir pāreja uz ilgtspējīgu pārtikas apriti, samazinot ķīmisko AAL lietošanu un risku par 50%. Jau pirms vairākiem gadiem ierosināts pārskatīt šo līdzekļu ilgtspējīgas lietošanas direktīvu, stiprināt integrētās augu aizsardzības prasības, veicināt drošus veidus ražas aizsardzībai no kaitēkļiem un slimībām. Iniciatīva tika izstrādāta, bet pērn to aizēnoja Krievijas iebrukums Ukrainā, un citi drošības jautājumi Eiropai kļuva svarīgāki. Turklāt Latvija bija starp tām desmit valstīm, kas jūnijā ES pārtikas drošības komisārei iesniedza vēstuli, lai stingros pesticīdu ierobežojumus atliktu.

Pērk, bet pārmēru nesmidzina

Dati par AAL lietošanu ir dažādi vērtējami. Salīdzinājumā ar citām līdzīgas platības ES valstīm pie mums pesticīdi tiek smidzināti maz. Latviju apsteidz Dānija, tomēr Slovēnija, ar ko 2016. gadā AAL noietā bijām līdzīgās pozīcijās, lietošanu jūtami samazinājusi. Norvēģija pesticīdus notirgo pat divas reizes mazāk. Vienojošais valstīm, izņemot Latviju, ir tas, ka skaitļi katru gadu sarūk, nevis pieaug. Bet pie mums no 2011. līdz 2020. gadam pesticīdu tirgus pieaudzis gandrīz par 80%. Pērn korekcijas ieviesa Krievijas iebrukums Ukrainā un ekonomiskā krīze.

______________________________

Vairs nav vieglprātīgi

„Desmit gados, kopš organizējam mācības tiem, kuri vēlas iegūt apliecību, domāšana jūtami mainījusies,” secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas biroja vadītāja Daiga Mellere.
Attieksme pret AAL kļūstot arvien atbildīgāka: „Iespējams, tāpēc, ka līdzekļi kļuvuši ievērojami dārgāki. Tomēr svarīga arī izpratne par ietekmi uz dabu un veselību. Kādreiz attieksme bija vieglprātīgāka – netika domāts, ka, uzlejot lielāku devu, lielāks būs nevis labums, bet ļaunums. Mācībās stāstām, ka augs tāpat kā cilvēks ir dzīvs, – neviens taču zāles nedzers vairāk, nekā dakteris izrakstījis.”
Arī D.Mellere uzsver integrētās audzēšanas nozīmi ceļā uz saudzīgu saimniekošanu un veselīgu pārtiku. Agrāk zemkopji pakļāvušies kopējām tendencēm: ja kaimiņš brauc lauku miglot, tad arī pārējie. Tagad plāno katrs, regulāri pārbauda laukus, kas tiem vajadzīgs. Tāpat uzmanība pievērsta darba drošībai, strādājot ar šiem līdzekļiem. Lietotāji sapratuši, ka paviršība var kaitēt paša veselībai. Uz katra AAL precīzi norādīts, cik, kā un kad jālieto.
„Izglītotāki kļūst gan pārtikas audzētāji, gan pircēji – diez vai šodien kāds atļaujas vakarā uz gurķiem uzsmidzināt indi un nākamajā rītā vest uz tirgu. Tomēr izglītošana jāturpina. Cilvēki vēlas bioloģiski audzētas un vienlaikus laba izskata preces: tārpainu ābolu nepērk, meklē to smuko un spīdīgo. Taču tādu izaudzēšanai visbiežāk izmantoti papildlīdzekļi.
Daudz runāts, cik svarīgi pirkt vietējo produkciju: tāpēc, lai atbalstītu zemniekus, un tāpēc, ka pie mums ķīmija netiek lietota tik daudz kā ārzemēs. Diemžēl runas neiet kopā ar darbiem. Bioloģiskā pašmāju produkcija joprojām ir dārgāka. Ja pircējs arī spēj novērtēt to tīro gurķi vai ābolu, vairāk tas izvēlas importēto preci, kas ir lētāka. Bioloģiski saimniekojot, nevar sasniegt tik lielu ražu kā intensīvajā lauksaimniecībā. Pietrūkst valsts atbalsta, kas cenu plaisu izlīdzinātu. Turklāt ir diezgan liels birokrātiskais slogs – daudz saimniecību neko kaitīgu nelieto, bet formalitāšu dēļ nereģistrējas. Tāpēc bioloģisko skaits būtiski nepalielinās – vairāk cilvēki pievēršas integrētajai audzēšanai.”

______________________________

Strikti kontrolē

Augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanu uzrauga Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), cenšoties novērst risku cilvēku veselībai, videi un lauksaimnieciskajai produkcijai.
Ik gadu notiek vidēji 1800 pārbaužu, kontrolēti integrētās augu aizsardzības pamatelementi, kaitīgie organismi laukos, un pēc tam zemkopis izlemj, vai papildlīdzekļi vajadzīgi. Maksimālo normu pārkāpumi nav atklāti, un paraugu analīzes liecina, ka AAL atliekvielu ziņā Latvijas produkcija ir viena no tīrākajām ap Baltijas jūru un arī ES. Notirgoto pesticīdu pieaugums pēdējos gados izskaidrojams ar to, ka pie mums palielinās aramzemes platība, bet citur tā samazinās un tik daudz līdzekļu nav vajadzīgi. Kā zelta vidusceļš starp konvencionālo un bioloģisko saimniekošanu ir pārtikas integrētā audzēšana, kas pie mums arvien populārāka kļūst valsts atbalsta dēļ.

Jālieto pareizi

VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vadītāja Līga Eizenberga skaidro, ka AAL satur vielas ar dažādu darbību. Herbicīdi iedarbojas uz nezālēm, insekticīdi – uz kukaiņiem un ērcēm, fungicīdi – uz sēņu izraisītām slimībām. Tās nav tikai ķīmiskas vielas. Latvijā reģistrēti arī mikrobioloģiski, dzīvo organismu kolonijas saturoši līdzekļi, kā arī tādi, kurus atļauts lietot bioloģiskajās saimniecībās.
Uz visiem ķīmiskajiem līdzekļiem attiecas prasība nelietot tuvāk par desmit metriem no ūdensteces vai ūdenstilpnes – tas norādīts uz katra iepakojuma. Reģistrēto līdzekļu sarakstā ir tādi, kuriem attiecībā pret vidi ierobežojums ir lielāks. Tos nedrīkst lietot tuvāk par 15–50 m no ūdenstilpnēm atkarībā no apstrādājamās kultūras. Ir noteikumi attiecībā uz blakus kultūrām, arī uz putniem, posmkājiem un citiem organismiem.

Atšķirīgas klases

AAL ir trīs reģistrācijas klases, un visus Latvijā atļautos nevar iegādāties un lietot katrs, kas nolēmis kaut ko audzēt. Mazdārziņiem ir trešās klases līdzekļi, kurus var nopirkt ikviens. Pirmās un otrās klases līdzekļus var lietot tikai tie, kuri pēc mācībām nokārtojuši pārbaudījumu un ieguvuši speciālu apliecību. Jāmācās arī AAL lietošanas operatoriem, kuri apliecību iegūst uz desmit gadiem un var strādāt uz lauka. Līdz ar to Latvijā visi profesionālie lietotāji ir mācīti. Gan lielsaimniecībās, gan piemājas dārziņos jālieto tikai Latvijas sarakstā reģistrētais, un to var iegādāties tikai licencētās tirdzniecības vietās. AAL atļauts lietot tikai tam mērķim un pret tiem kaitīgajiem organismiem, kādi ir norādīti, nepārsniedzot devu un ievērojot marķējuma prasības. Obligāti jāievēro individuālā aizsardzība: jālieto īpašs darba apģērbs, ķīmiski izturīgi gumijas cimdi, zābaki, sejas aizsargs un pārējais, kas norādīts instrukcijā.

Viss tiek pārbaudīts

Visi uzņēmumi nedrīkst šos līdzekļus tirgot – jāiegūst licence, un VAAD inspektors pārbauda, vai visas diezgan striktās prasības izpildītas. Arī zemnieku saimniecībās, kas lieto profesionālos līdzekļus, reizi trijos gados tiek pārbaudīta uzskaite, noliktavas, iekārtas, apskatīti lauki, aizsargjoslas, tiek ņemti augu paraugi no lauka vai noliktavas, ja ir aizdomas par pārkāpumiem. Paraugi tiek testēti Bior laboratorijā. Dažkārt par iespējamiem pārkāpumiem ziņo iedzīvotāji, un tad inspektors operatīvi pārbauda gan saimniecību, gan laukus, ņem paraugus, kas nereti kalpo kā pierādījums līdzekļa nonākšanai blakus laukā vai ūdenstilpju aizsargjoslā.

Arvien saudzīgāk

Ieviešot zaļo kursu, arī VAAD katru gadu sabiedrību informē, kā AAL lietot atbildīgi, veicinot izpratni par integrētās augu aizsardzības metodēm un labāku praksi. Tā ir vidi saudzējoša un ekonomiski pamatota saimniekošana, kas apvieno agronomiskas zināšanas un tehnoloģijas. Lauksaimnieki lieto tādas metodes, kas balstās kaitīgo organismu bioloģijas pārzināšanā un regulārā attīstību ietekmējošo faktoru analīzē. Ilgtermiņā ķīmisko AAL lietošana samazināsies, un tas ir arī zaļā kursa mērķis. No 2014. gada ES kā obligāta noteikta šāda prakse – visiem profesionālajiem AAL lietotājiem jāizmanto integrētās metodes: jāievēro augu maiņa, vajadzīgas augsnes analīzes, jābūt mēslošanas plānam, jāizmanto vidi saudzējoši audzēšanas paņēmieni, saglabājot bioloģisko daudzveidību un samazinot risku cilvēku veselībai un videi, vienlaikus aizsargājot augus.

Atbalsta un pamāca

VAAD pārstāve L.Eizenberga skaidro: „Arī mēs lauksaimniekus atbalstām, lai saglabātu zemes resursus, lai darbība būtu efektīvāka, modernāka un vidi saudzējošāka. Mūsu dienests rīko augsnes monitoringu, sniedz ieteikumus sabalansētai mēslošanai nitrātu jutīgajās teritorijās. Regulāri kultūraugu un kaitīgo organismu novērojumi tiešsaistē pieejami ik dienu, lai lauksaimnieks izlemtu, kā augus pasargāt.”
Tagad ir plašas iespējas – var darboties bioloģiski, var izvēlēties integrēto augu aizsardzību: „Katrā saimniekošanas veidā pašam jābūt pamatīgām zināšanām, jāprot rīkoties atbildīgi. Ja kultūraugs aug optimālos apstākļos ar atbilstošu mēslojumu, tas mazāk slimo, līdz ar to līdzekļus vajag mazāk. Pēc pārbaudēm secinām, ka integrētās aizsardzības pamatelementi ir ieviesti vairumā pārbaudīto saimniecību. Lielākā daļa pārbaudīto augkopības saimniecību šos līdzekļus lieto atbilstoši pamatprincipiem. Mūsu saimniekošanas metožu pareizību un produkcijas kvalitāti apliecina fakti. Eiropas laboratorijās analizēti 118 Latvijas pārtikas paraugi, un 87% gadījumos aizsardzības līdzekļu atlieku nebija, 13% tās bija pieļaujamā līmenī, bet maksimālā līmeņa pārsniegums nav konstatēts. Latvijas pārtikas tīrība apliecina, ka joprojām tos izmantojam krietni mazāk nekā daudzās citās Eiropas valstīs.”

______________________________

ZEMNIEKU VIEDOKLIS

Tā ir naudas kārība

Rihards Valtenbergs, Latvija Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas pārstāvis, Skrundas zemnieku saimniecības Valti īpašnieks:
– Arī bioloģiski saimniekojot, pārtiku var saražot pietiekami. Eiropā, tostarp Latvijā, ļoti daudz produkcijas tiek izmests mēslainē. Lai iegūtu labu ražu, pilnīgi var iztikt bez pesticīdiem. Taču ļoti daudz kaitīga tiek sagrūsts zemē peļņas nolūkos, nepadomājot, kā tas ietekmēs augsni, augus un cilvēku veselību. To veicina naudas kārība. Paši konvenciālie zemnieki tā audzētu pārtiku nemaz neēd: viņiem ir savs – tīrais – lauciņš pašu galdam.
Mums saimniecībā tas nav vajadzīgs: kāpēc tērēties, ja tāpat izaug labi? Jāprot tikai visu sabalansēt un matemātiski izrēķināt. Kādreiz cilvēki par augu aizsardzības līdzekļiem vispār neko nezināja, bija paēduši un veseli, nebija jāuztraucas par pārtikas drošību. Dabā viss ir līdzsvarā – klimata pārmaiņas, nelabvēlīgus laika apstākļus, kaitēkļus un slimības paši vien esam radījuši.

Ne vairāk, kā vajag

Folkers Hepners, Raņķu SIA Biagro Kurzeme vadītājs:
– Lai gan skaitāmies intensīvās lauksaimniecības pārstāvji, saimniekojam ar videi maz kaitīgām metodēm un ķīmiskos līdzekļus lietojam ne vairāk, kā vajadzīgs. Dienesti regulāri pārbauda, vai stingrās prasības tiek ievērotas. Rēķinām arī paši, jo papildlīdzekļi palielina ražošanas izmaksas. Atskatoties desmit gadu griezumā, šķiet, ka smidzināšana uz laukiem ir samazinājusies. Iespējams, ka agrāk vairāk uzlikām profilaktiskos nolūkos, taču tagad cieši skatāmies, lai ne tikai nebūtu par daudz, bet būtu tikai minimālais, kas nepieciešams, ja augus apdraud slimības vai kaitēkļi. Līdz ar paaudžu maiņu mainījusies arī attieksme. Mums arī kādreiz bija strādnieki, kas augu aizsardzības līdzekļu precīzai lietošanai un darba drošībai lielu vērību nepiešķīra. Tagad visi ir mācīti. Turklāt jaunās tehnoloģijas paviršību pat nepieļauj.

______________________________

AKTUĀLAIS JAUTĀJUMS

Vai ko zināt par ķimikāliju izmantošanu lauksaimniecībā? Vai, jūsuprāt, var saindēties, ar tām strādājot? Ko domājat par bioloģisko lauksaimniecību?

Staņislava Karlsone, pensionāre:
– Mazdārziņš man ir – tur audzēju kartupeļus. Ķimikālijas nekad izmantojusi neesmu un nezinu nevienu, kurš tās lietotu. Kā to darīt, nezinu, taču domāju, ka veselībai tās nav drošas. Mēs taisām organisko mēslojumu. Lauksaimnieks, neievērojot drošību, noteikti ar tām var saindēties. Esmu dzirdējusi, ka lielajās saimniecībās, kur tiek audzēti kvieši, ķimikālijas smidzina ļoti daudz – lai nebūtu nezāles un raža ātrāk nogatavotos. Cik tā indīga, nezinu. Senāk esmu dzirdējusi gadījumus, ka kāds ir saindējies. Kolhoza laikā viens radinieks pēc ķimikāliju smidzināšanas atbrauca mājās un nomira. Mūsdienās cilvēki arvien vairāk nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību. Cik tas izdevīgi, nezinu, taču veselīgāk ir noteikti.

Sandis Būčiņš, dzīvo Anglijā:
– Nepazīstu nevienu, kas saimniecībā tās izmantotu. Pilnīgi neko nezinu, kā tās tiek lietotas – ne šeit, ne Anglijā. Veikalā pērkot dārzeņus, nav jau zināms, kā auguši, ar ko migloti. Anglijā visi dārzeņi ir fasēti. Mazdārziņš mums ir, taču to laistām tikai ar tīru ūdeni. Domāju, ka zemnieks noteikti var saindēties. Tas atkarīgs no tā, kā un cik daudz tās lieto. Man jau šķiet, ka ķimikālijas tiek lietotas daudz par daudz.

Arta Siliņa, mājsaimniece no Īrijas:
– Dārziņa man nav, un par ķimikāliju izmantošanu lauksaimniecībā neko nezinu. Bet par saindēšanos esmu dzirdējusi un lasījusi. Veikalā pērkot dārzeņus, neskatos, cik tie tīri, kā audzēti. No ķimikālijām jau mūsdienās izvairīties nevar. Vairāk nekā skaidrs ir tas, ka lauksaimniecībā tiek izmantotas par daudz. Pērku Īrijā audzētu produkciju. Tur, protams, viss tiek audzēts ar ķimikālijām, taču veikalā labāk par to nedomāt un nezināt. Bioloģiski produkti arī tur ir – tos pa retam nopērku. Esam braukuši pirkt kartupeļus arī no Īrijas zemniekiem. Piedāvājums jau ir, taču nav teikts, ka, pērkot no zemnieka, šie dārzeņi būs auguši dabīgāk. Viņš jau, lai pārdotu, var sastāstīt visu ko. Neesmu dzirdējusi, ka kāds zemnieks būtu saindējies.

Rusvita Harčenko, atvaļinājumā:
– Savs dārziņš man ir, bet ķimikālijas lietojusi neesmu. Mēsloju ar veco zāli. Par lauksaimniecību zinu vien to, ka lauki tiek smidzināti, lai raža izdotos lielāka. Kā un cik, es nezinu. Uzskatu, ka ķimikālijas izmanto par daudz. Bioloģisko saimniecību ir ļoti maz. Veikalā dažreiz paskatos, no kurienes tie dārzeņi nākuši un vai ir bioloģiski. Neesmu dzirdējusi, ka kāds ar ķimikālijām būtu saindējies, taču droši vien tas var gadīties.

Roberts Pinkulis, kuldīdznieks:
– Ķimikālijas izmanto ļoti daudz. Tas mūsdienās ir normāli un, lai būtu laba raža, arī vajadzīgi. Ar laiku, domāju, saindēties var – var rasties kādas slimības. Es pats gan neesmu to dzirdējis. Dārzeņus cenšos iegādāties no vietējiem tirgū. Ja pērku veikalā, skatos, no kurienes nākuši, un mājās cītīgi nomazgāju. Protams, daudz tas nepalīdz. Kā ir, tā ir. Veikalos jau neko labu dabūt nevar – visādas ķimikālijas apēdam, taču tajā brīdī par to nedomājam.

Sigita Logvinova, pārdevēja:
– Es un man pazīstamie ar lauksaimniecību nenodarbojas, taču par ķimikālijām esmu dzirdējusi televīzijā. Mazdārziņš man ir, bet tur izmantoju vienīgi mēslojuma granulas – nemāku teikt, cik tās indīgas. To, kas dārzā neizaug, nākas pirkt veikalos, un tad izvēlos Latvijā audzētu produkciju. Pirms diviem gadiem feisbukā lasīju, ka suns, kurš skrējis pa rapša lauku, no ķimikālijām saindējies, un glābt vairs nevarēja. Dzirdēti gadījumi, ka saindējušās bites. Taču par zemniekiem dzirdējusi neesmu. Bioloģiskās saimniecības ir, taču to nav ļoti daudz. Skatoties, kā zemniekiem sokas, ir žēl. Viņiem iet grūti – strādā ar mīnusiem.

______________________________

______________________________

STATISTIKA

Pērn Latvijā augu aizsardzības līdzekļu lietošana pārbaudīta 1821 reizi.

• Konstatēti 82 būtiski pārkāpumi, par kuriem administratīvi sodīti 53 cilvēki.
• Aizdomās par iespējamiem pārkāpumiem paņemti 183 augu un to produktu paraugi. Vēl 93 iegūti ražas novākšanas brīdī glifosāta atliekvielu noteikšanai.
• Viena no biežākajām kļūdām – smidzinājums nonācis ūdensobjektu aizsargjoslā (20 gadījumos).
• 15 gadījumos izmantots tāds līdzeklis, kas vai nu Latvijā nav reģistrēts, vai arī nesen no tā izslēgts un kam beidzies lietošanas termiņš.
• 13 pārkāpumi – par neprecīzu uzskaiti, trīs gadījumos uzskaites nebija, vēl trijos reģistrācijas žurnāls netika glabāts vismaz trīs gadus.
• Daži (divi līdz pieci) pārkāpumi bijuši lietošanā:
• nav ievērotas marķējuma prasības, deva, 5 m aizsargjosla līdz blakus laukam, ūdens-objekta aizsargjosla;
• līdzeklis lietots bez apliecības, citam mērķim vai kultūrai, kā arī laikā, kad vēja ātrums pārsniedzis atļauto;
• izmantota neatbilstoša iekārta;
• nav pārbaudīta smidzinājuma kvalitāte, vai arī vēja ietekmē tas nonācis blakus laukā;
• pakalpojuma sniedzējs īpašniekam nav izsniedzis reģistrācijas žurnāla izrakstu par apstrādāto objektu.
• Kurzemē pērn atklāti pieci būtiski pārkāpumi:

• Divos gadījumos līdzeklis skāris blakus kultūru vai teritoriju.
• Divreiz atklāta tirdzniecība bez licences; līdzeklis lietots ūdensobjektu aizsargjoslā.
• Maznozīmīgs pārkāpums – lietošanas prasības nav ievērotas publiskā vietā.

______________________________