MOTOROLLERISTI. Traucē citiem vai paši maz aizsargāti?

Šoreiz publikāciju sērijā Cilvēks un drošība par satiksmes drošību saistībā ar aizvien lielāku motorolleristu skaitu ielās, braukšanas kultūru, to radītajām bīstamajām situācijām un troksni, kas traucē īpaši naktīs.

Latvijā likumdevējs kā mazāk aizsargātos satiksmes dalībniekus pagaidām definējis tikai gājējus un riteņbraucējus, tomēr ceļu satiksmes drošības plānos iekļauts tas, ka šai kategorijai jāpieskaita arī mopēda (motorollera) vadītāji. Ceļš visiem viens, katram satiksmes dalībniekam jāievēro noteikumi, bet negadījumā vairāk cieš braucējs ar divriteņu transportlīdzekli – pat tad, ja braucis kārtīgi un atbilstošā ekipējumā. Savukārt daudzi uzskata, ka mototransporta vadītāji ir pārgalvīgi, ar nedisciplinētību uz ceļa traucē citiem, kā arī trokšņo naktīs, tāpēc likumsargiem tie stingrāk jākontrolē.

Jāziņo nekavējoties

„Satiksmes drošības uzlabošanā jāiesaistās visiem, un, ja ir aizdomas par likumpārkāpumu, jāziņo policijai. Ja nezināsim, nevarēsim nekavējoties novērst,” saka Valsts policijas Ziemeļkurzemes iecirkņa reaģēšanas nodaļas priekšnieks Māris Ozoliņš.

PIE STŪRES DZĒRUMĀ

Pusgadā Ziemeļkurzemes iecirkņa (Ventspils un novada, Talsu un Kuldīgas novada) reaģēšanas nodaļa devusies uz 3548 izsaukumiem, un to skaitā ir mototransporta vadītāju pārkāpumi, kas statistikā netiek izdalīti. Viens no lielākajiem pārkāpumiem ir braukšana reibumā. Šogad pret 38 tā sauktajiem dzērājšoferiem ierosināts kriminālprocess, ja konstatētas vairāk nekā 1,5 promiles. Šajā skaitā ir arī motobraucēji. Savukārt pie administratīvās atbildības par velosipēda, elektroskrejriteņa vai mopēda vadīšanu dzērumā saukts 151 vadītājs. Tādos gadījumos braucamais netiek konfiscēts, kā tas ir tad, ja ierosināts kriminālprocess pret autovadītāju.

NO SODA NEIZVAIRĪTIES

Otrs lielākais pārkāpums ir ātruma pārsniegšana (49 gadījumi), bet tas vairāk attiecas uz motociklistiem. „Starp iespaidīgākajiem jāpiemin gadījumi, kad ārpus apdzīvotas vietas ātrums bija 189 km/h, pilsētā – 143 km/h,” stāsta M.Ozoliņš. „Kad transportlīdzeklis tiek vadīts tik pārmērīgi ātri, ne vienmēr spējam to apturēt. Neriskējam, jo pakaļdzīšanās var radīt lielākus draudus. Taču tas nenozīmē, ka pārkāpums nebūs fiksēts. Mums ir transports ar modernu tehniku, ir videoieraksti. Ātrumu var fiksēt un administratīvo procesu sākt, pārkāpēju arī neapstādinot. Tagad izmantojam dronus. Bieži vien lūdzam pašvaldības policijai videonovērošanas ierakstus, lai pēc valsts numura zīmēm sameklētu īpašniekus. Ja pārkāpuma brīdī pats pie stūres nav bijis, tad jāpasaka, kam devis braukt. Ja tāda informācija netiek sniegta, atbild īpašnieks. No soda izvairīties nevarēs.”

MĀCĀS JAU NO MAZOTNES

„Arī motorolleristus, par ko daudzi satraucas, bieži apturam – pārbaudām, vai ir vadītāja apliecība, vai tiek lietota aizsargķivere,” turpina nodaļas vadītājs. „Ja viss kārtībā, var braukt tālāk. Ja likums pārkāpts, vadītājs saņem sodu. Taču nav iespējams garantēt, ka sodītais pārkāpumus neturpinās. Jauno satiksmes dalībnieku audzināšana sākas jau mazotnē, kad bērns skatās, kā uz ielas uzvedas pieaugušie. Vislielākā atbildība jāuzņemas vecākiem, jo ne jau pusaudzis par savu naudu nopircis motorolleru, kas ir diezgan dārgs. Vecākiem jāpamāca atvasēm satiksmes noteikumi un tie jāievēro pašiem, citādi bērni to nedarīs. Par laimi, mūspusē pēdējos gados nav bijuši negadījumi ar bojāgājušajiem vai smagi ievainotajiem, kā tas ir autosatiksmē. Taču drošība varētu būt labāka, ja iesaistīsies visi. Ja ir aizdomas, ka kāds brauc dzērumā, tiek pārsniegts ātrums vai izdarīts cits pārkāpums, nekavējoties jāziņo policijai. Nav jēgas ierakstīt negācijas sociālajos tīklos – tas nelaimi nenovērsīs.”

Bez tiesībām nevar

Interese par mopēda vadītāja (AM kategorijas) tiesību iegūšanu ik gadu palielinās, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistika.

POPULĀRI PILSĒTĀ

2020. gadā šīs kategorijas teorētisko un braukšanas eksāmenu nokārtoja 778 jaunie mopēdisti jeb motorolleristi, bet šogad sešos mēnešos vien skaits jau teju desmitkāršojies (7653). Turklāt pirms dažiem gadiem lielākā daļa braucēju bija vīrieši (jaunieši), bet sievietes (jaunietes) – tikai ap 15%, taču tagad daiļā dzimuma pārstāvju ir gandrīz tikpat daudz, un ielās tās sastopamas pat biežāk. Aptuveni puse eksāmenu tiek kārtota Rīgā, tad lielajās pilsētās: Valmierā, Jelgavā, Liepājā. 2020. gadā valstī bija reģistrēti vairāk nekā 33,6 tūkstoši mopēdu, tostarp Kuldīgas novadā 586 (lielākoties pilsētā). Līdz šīgada sākumam skaits pieaudzis: attiecīgi vairāk nekā 38 tūkstoši un 876.

EKSĀMENU LIEK ATKĀRTOTI

CSDD statistika liecina, ka AM kategorijas eksāmenu reižu skaits ir krietni lielāks nekā izsniegto vadītāja apliecību skaits. Kā skaidro kvalifikācijas departamenta vadītājs Juris Teteris, šajā kategorijā ietilpst mopēdi, kuru motora jauda ir līdz četriem kilovatiem un atļautais ātrums – līdz 45 km/h. Vadītāja apliecību var iegūt no 14 gadiem. Mācības autoskolā nav obligātas – satiksmes noteikumus un braukšanas iemaņas var apgūt pašmācībā. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc ne vienam vien eksāmenā prasmes nav pārliecinošas, viņi tiesības neiegūst un nāk vēlreiz.

TENDENCE IR POZITĪVA

CSDD jau agrāk rosinājusi lielāku uzmanību pievērst mācībām, jo motorolleri ir populāri tieši pusaudžu vidū, bet pieredze satiksmē un pie stūres šajā vecumā ir ļoti maza. Lai arī mācības autoskolā nav obligātas, speciālists novērojis, ka topošie vadītāji vairāk sākuši gan satiksmes noteikumus apgūt, gan braukšanas prasmes pilnveidot. Pozitīvas tendences ir kopš 2019. gada, kad Ceļu likumā ieviestas izmaiņas, ka mopēda vadīšanas eksāmens jānokārto ne tikai laukumā, kur jāizbrauc noteikta figūra, bet arī ceļu satiksmē.

Problēma vairs nav tik liela

Pēc Kuldīgas novada pašvaldības policijas novērojumiem motorolleristu uzvedība mūspusē uzlabojas.

Specifika – rūkoņa
„Kādreiz izsaukumu bija ļoti daudz, jo motorolleristi bija iecienījuši Liepājas ielu, kas paredzēta gājējiem un velosipēdistiem,” stāsta pašvaldības policijas priekšnieks Kaspars Šabāns. „Veicām preventīvo darbu – stāstījām jauniešiem, kā satiksmē jāuzvedas. Man šķiet, ka tagad lielu problēmu vairs nav. Ir vēl sūdzības par troksni, jo šim transportlīdzeklim ir specifiska rūkoņa, kas vienus traucē, bet citus ne. Mums nav mērierīces, ar kuru noteikt decibelus. Izņemot naktsmiera traucēšanu, citi būtiski likumpārkāpumi nav novēroti, un parasti tie ir Valsts policijas uzraudzībā.”

Ja sapulcējas bariņš
K.Šabāns norāda, ka, vērtējot braukšanas kultūru, jāņem vērā braucēja vecums. Ar mopēdu var braukt jau no 14 gadiem, un jauniešiem ļoti gribas izrādīties, pievērst uzmanību. Dažkārt izpūtējs speciāli noņemts, lai troksnis būtu vēl skaļāks. Biežāk ar transportlīdzekli viss kārtībā, jaunietim ir tiesības, ķivere galvā, un viņš brauc pēc noteikumiem. Bet, ja vasaras vakarā, kad ir karsti un logi vaļā, mopēdisti sapulcējas vesels bariņš, tad troksnis starp mājām tiešām šķiet kaitinošs. Nepilngadīgie līdz 16 gadiem pēc 22.00 bez pieaugušo klātbūtnes uz ielas nedrīkst atrasties. Pašvaldības policija to uzrauga un vairākus gadījumus ir atklājusi, tostarp pieķerti mazgadīgi motorolleristi. Par bērnu atbild vecāki, tāpēc pret viņiem ierosināts administratīvais process.”

Bija speciāls laukums
„Lai satiksmes dalībnieku apturētu, jāredz pārkāpums un aizturēšana jāpamato,” piebilst K.Šabāns. „Daļa jauniešu motorolleru izmanto tāpēc, ka tas ir moderns, par velosipēdu ātrāks un ir vieglāk no punkta A nokļūt līdz punktam B, braukt uz skolu. Daļa grib pasportot – tautas valodā runājot, pabraukt ratā uz viena riteņa, uzgāzēt nevajadzīgi. Ja mums ir informācija par vietām, kur nekārtību radītāji pulcējas, tajās patrulējam biežāk. Manā jaunībā bija speciāls laukums, kur mopēdistiem izbraukāties – apgūt un uzlabot iemaņas, arī sacensties. Būtu labi, ja tādu atkal varētu ierīkot. Droša motobraukšana kā aktīva nodarbe laukā noteikti ir labāka par sēdēšanu istabā pie datora. Bet motorollers nebūt nav lēts prieks. Mēs savulaik ar mopēdiem ķimerējāmies paši, un degviela nebija dārga. Tagad nāk modē mopēdauto, un arī ar to var braukt no 14 gadiem, bet pieredze gan vēl maza.”

_________________________________________

Vērojumi ir atšķirīgi

Kurzemnieks aicināja lasītājus dalīties novērojumos par divu riteņu transporta vadītāju braukšanas kultūru. Atsauksmes ir dažādas.

Jāierobežo arī decibeli
Galvenokārt motorolleristiem tiek pārmesta neprognozējama braukšana (nerāda pagriezienu, lavierē starp mašīnām, neietur distanci, neņem vērā citus, pārsniedz ātrumu), bet visvairāk – troksnis, tas ir, gāzēšana, īpaši guļamrajonos vakaros un naktīs. Tas novērots centrā, Piltenes un Planīcas ielas namu masīvā, Pārventā (Ventas un Krasta ielā), Putnudārzā un Priedainē.
Adrians Žerebcovs uzskata: „Ja jau dzīvojam vēsturiskā pilsētā, tad tādai jābūt par visiem 100%! Visā zonā, kur ātrums ir 30 kilometru stundā, jābūt arī decibelu ierobežojumam. Šaurajās ieliņās starp māju sienām un brauktuvi nav buferzonas, tādēļ šie superskaļie braucamrīki ir īpaši traucējoši. Policijai būtu rolleristu bandām vairāk jāseko līdzi īpaši naktīs.” Adrians arī novērojis, ka mopēdisti brauc ātrāk par atļautajiem 45 km/h. Viņam bijis gadījums, kad Jelgavas ielā par mata tiesu izdevies izvairīties no lielas nelaimes ar tādu skrējēju, kas nebija ņēmis vērā auto pagriezienu.

Vecāku atbildība
Marta piebilst, ka liela daļa droši vien brauc bez tiesībām, ja reiz nezina pat elementārus satiksmes noteikumus. Viņa uzskata, ka policijai vajadzētu ne tikai biežāk kontrolēt, bet arī nepieļaut, ka sodītie jau pēc brīža pa ielām var trakot atkal. Lielāka uzmanība jāpievērš arī bērnu tiesību aizsardzības aspektam, jo vairumam motorolleristu ir no 14 līdz 16 gadiem un pēc likuma viņi nedrīkst nakts laikā (22.00–6.00) publiskā vietā atrasties bez pilngadīgā. „Varbūt jāiesaista citas iestādes, kas vecākus un pašus bērnus ar šiem noteikumiem iepazīstina. Vai tiešām tikmēr, kamēr kāds bērns nenositīsies vai nenotiks kaut kas cits briesmīgs, domāsim Lai jau izbauda jaunību? Bet, kad notiks, tad vecāki kliegs, kur bija varas iestādes, kas laikus nereaģēja. Es šo nerakstītu, ja nezinātu, ka mazie rolleristi ir 14 un 15 gadus veci bērni. Policija uz ielām strādā regulāri, arī tumšajā laikā – to visi esam pamanījuši. Labā ziņa: ja jau ir sākts par to runāt publiski, tad gribas ticēt, ka tas tiks risināts cītīgāk un arī vecāki to sadzirdēs.”

Lai nesēž pie datora
Vairāki lasītāji aizstāv kārtības sargātājus, kas strādā, cik nu viņu spēks un likums ļauj. Kristīne norāda, ka visiem blakus diemžēl izstāvēt nevar – ir arī citi notikumi, uz ko jāreaģē, tāpēc pārkāpēji ielās ātri atgriežas. Vecākiem jāuzņemas lielāka atbildība, bet pieredze ir tāda, ka vainīgi visi citi tikai ne viņu lolojums. Izteikts arī viedoklis, ka varbūt tomēr labāk lai brauc ar rolleriem svaigā gaisā, nevis sēž pie datora, spēlē nekontrolētas spēles vai – vēl trakāk – dzer, pīpē, lieto narkotikas. Publiskā telpā uzraudzīt pat vieglāk.

Arvien vairāk saprot
Emīls Vite, Modra auto braukšanas apmācības instruktors, raksta: „Tie jaunieši, kuri vadītāja apliecību ieguvuši, brauc pilnīgi citādāk un pareizāk, jo apguvuši prasmes uz ceļa. Jāuzmanās no tiem, kam nav tiesību, jo brīžiem viņi izraisa bīstamas situācijas. Jāatzīst, ka diezgan daudzi jaunieši un vecāki vadītāja apliecības nepieciešamību saprot – katru gadu arvien vairāk nāk kārtot tiesības un mācās pie instruktoriem. Iesaku vecākiem nelaist savu bērnu uz ceļa bez pietiekamām iemaņām un tiesībām.”
Agnese Moldovāne redzējusi pārsvarā tādus jauniešus, kas ar motorolleru brauc disciplinēti. „Cepuri nost viņiem un vecākiem! Rolleri ir reģistrēti, visiem ir tiesības – labi apguvuši braukšanas iemaņas un satiksmes noteikumus, vienmēr tos ievēro. Man nav nācies redzēt nevienu aplamu rīcību. Pilsētā dzīve vienmēr trokšņaina – ne jau tie rolleristi ir vienīgie skaļie braucēji. Ja troksnis traucē, tad jādzīvo kaut kur laukos vai nomaļā vietā.”
Citi iebilst: ne jau pilsētniekiem jāpārceļas uz laukiem, bet ar likuma bardzību naktsmiera traucētāji jāapklusina un dauzoņas jāsavalda viņu pašu veselības un drošības dēļ. Turklāt maldīgi domāt, ka ārpus centra ir klusāk: tieši tur naktīs trako vairāk, jo videonovērošanas nav un policija patrulē retāk.

_________________________________________

VIEDOKĻI

Sports prasa ieguldījumu

Normunds Sproģis, kādreizējais motosportists, tagad dēla treneris:

– Motobraukšana ir iecienīta visā pasaulē, un uzvedība ir atšķirīgi vērtējama ne tikai Latvijā vien. Jaunieši brauc individuāli, salasās pa grupiņām, un tad jau gribas padauzīties. Par atbildību uz ceļa jāsāk runāt ģimenē ar maziem bērniem. Kad izaugs lieli, iestāstīt būs grūtāk. Iespējams, citās valstīs motobraucējus kontrolē stingrāk. Manuprāt, Kuldīgā motorolleristi uzvedas diezgan solīdi. Mums viņu nav tik daudz, jo divriteņu transportam pilsēta nav īsti piemērota: daudzas ielas ir bruģētas, pa trotuāru braukt nedrīkst. Drošāk tur, kur izveidotas speciālas joslas. Autovadītājiem jārēķinās, ka jaunieši ir neapdomīgāki, – mēs paši taču tādi kādreiz bijām. Pieaugušie jau arī nav bez vainas. Vecpilsētā ir ātruma ierobežojums līdz 30 kilometriem stundā. Cik daudzi to ievēro? Tā arī veidojam jaunatnes attieksmi.

Mums ir divas mototrases Kurmāles pagastā: Upīškalnā un Eņģeļos, bijušajā Siliņu karjerā. Taču ar ielas motorolleriem tur nav, ko darīt, – tās domātas tam, lai trenētos ar sporta moci, kam uzbūve citādāka. Ja jaunietim nepietiek ar vienkāršu pavizināšanos, var pievērsties sportam. Taču tas ir ļoti dārgs un laikietilpīgs sporta veids, jo rezultātus var sasniegt tikai ar atbilstošu tehniku, regulāriem treniņiem un lielu darbu.

Jāmācās pie profesionāļiem

Atis Celms, Talsu autoskolas pasniedzējs, tiesību maģistrs:

– Problēmas var radīt tas, ka ar mopēdu jeb motorolleru satiksmē var piedalīties no 14 gadiem, ja ir AM kategorijas vadītāja apliecība, ko iegūt var diezgan viegli. Nav jāapmeklē nodarbības autoskolā – pietiek pašmācībā apgūt braukšanu un samācīties atbildes teorijas eksāmena testam. Manā pieredzē bijuši gadījumi, kad jaunietis likt eksāmenu uz CSDD iet piecas, sešas, pat desmit un vēl vairāk reižu – varbūt beidzot laimēsies. Ir jau arī labi piemēri, kad vecāki savas atvases sūta autoskolā, apzinoties, ka ne katrs var pietiekami iemācīt teoriju un pareizu braukšanu. Interesanti, ka tās nav ļoti turīgas ģimenes, toties tās apzinās atbildību. Savukārt bagātie ir tādi knīpstangas, ka žēl to 70 eiro par mācībām skolā, – ļauj, lai bērns kaut kā nebūt pamācās un tad iet nez cik reižu uz CSDD. Pieļauju, ka bieži vien atļauj braukt arī bez tiesībām. Dārgais transportlīdzeklis nopirkts, pieredze jaunietim maza, bet dūša gan liela. Pašmācībā jau arī iemaņas var apgūt, taču viena lieta ir braukāt pa sētu, stadionu vai lauku celiņiem, bet pavisam cita – piedalīties satiksmē īpaši tad, ja tā ir intensīva. Mēs, braucot pa ceļu, taču paļaujamies, ka visi satiksmes dalībnieki noteikumus zina un ievēro. Iedomājieties, kas notiek, ja pa ielu brauc jaunietis, kam mamma vai tētis kaut ko pavirši stāstījuši, piemēram, re, kur stopzīme, bet var jau arī neapstāties! Tomēr prieks par tām skolām, kas piedalās jauno satiksmes dalībnieku programmā. Visas diemžēl neiesaistās. Bet braukšanas kultūru, arī gājēju uzvedību veidojam visi kopā.

Aktuālais jautājums

Vai jūs uztrauc motobraucēji ielās? Vai esat novērojuši bīstamas situācijas? Ko vajadzētu darīt, lai satiksme drošāka?

Jeļena Miezīte, kuldīdzniece:
– Uztrauc gan, citreiz viņi brauc pārgalvīgi un noteikumus neievēro, sevišķi jaunieši. To esmu novērojusi tieši Kuldīgā. Citreiz pat redzēts, ka viņi brauc pa trotuāru. Citi vispār brauc bez tiesībām. Lai būtu drošāk, jāievēro noteikumi. Lai to panāktu, varbūt vajadzīgs stingrāks sods un vecākiem ar bērniem vairāk par to jārunā. Varbūt samazināt vecumu, no kura var mācīties braukt: varētu sākt jau no 13 gadiem.

Sarmīte Dambe, kuldīdzniece:
– Pārgalvīgu braukšanu neesmu manījusi, bet neesmu arī īpaši pievērsusi tam uzmanību. Noteikumu pārkāpumus neesmu redzējusi. Cik ir droši braukt ar motociklu vai motorolleru, nezinu, jo neviens tāds nav pazīstams. Bet pa Kuldīgu braukā diezgan daudzi. Vairākus kopā redzējusi neesmu – aizbrauc garām pa vienam, diviem. Mēs dzīvojam pie Pilsētas laukuma, un tur viņi braukā bieži, troksnis ir liels. Biežāk ap 22.00–23.00. Kā drošību uzlabot, nezinu. Varbūt vispār ar šādu transporta līdzekli aizliegt braukt (smejas).

Vineta Bāliņa, rīdziniece:
– Rīgā tā ir aktuāla tēma, jo situācija dramatiska – katrs brauc, kā vēlas. Visvairāk uztrauc elektroskuteri, kas lielā ātrumā brauc pa ietvēm. Gājējs pilsētā vairs nejūtas droši, jo nemitīgi jāuzmanās, vai kāds skuterists vai velosipēdists neuzbrauks virsū. Viņiem, šķiet, nepastāv nekādi satiksmes noteikumi. Motobraucēji gan mani netraucē: kad braucu ar automašīnu, viņi mani neapdraud. Drošību var uzlabot tikai ar lielāku policijas kontroli un lielākiem sodiem.

Roberts Brencis no Talsiem:
– Daudzi draugi brauc un pārsvarā pārgalvīgi, pārkāpjot ātrumu, piemēram, tur, kur atļautais ir 30 kilometru stundā. Biežāk brauc pa maziem ciematiem, pilsētām. Talsos vairāk brauc ar motorolleriem, ar motocikliem ne tik daudz. Bīstamas situācijas neesmu manījis, vairāk tādas redzētas velosipēdistu vidū, piemēram, kad viens skolēns tiek vests uz stūres. Es gribu iegūt motocikla vadītāja tiesības.

Artis Matvejevs, kuldīdznieks:
– Daži paziņas brauc un citreiz pārgalvīgi. Biežāk pārkāpj ātrumu. Kuldīgā redzu, ka motobraucēji baros brauc pa Smilšu ielu un ātrāk, nekā vajadzētu. Bīstamas situācijas gan redzējis neesmu. Vecumu, no kura var iegūt tiesības, nevajadzētu palielināt. Pašiem braucējiem vajadzētu vairāk uzmanīties, ievērot drošību. Ar lielāku sodu nekas nemainītos – brauktu tik ilgi, kamēr uzķertos uz policijas.

Arnis Matevičs, kuldīdznieks:
– Mani tas neuztrauc, jo bīstamas situācijas neesmu redzējis. Vienīgi nepatīk šo transporta līdzekļu troksnis. Vakaros un pa nakti līdz pat 1.00 pa Jelgavas ielu jaunieši ar motorolleriem brauc bieži, arī pārkāpjot ātrumu. Lai trakošanas vakaros nebūtu, vairāk vajadzētu strādāt policijai. Motociklisti pa lielceļiem pārgalvīgi brauc kopš seniem laikiem – tā jau zināma, ierasta lieta. Nedomāju, ka sods pa ātruma pārsniegšanu viņiem ko liktu pārdomāt.

#SIF_MAF2024

#cilvēksundrošība