Lai darbā nekas slikts nenotiktu, arī pašam jābūt atbildīgam

Nereti saka: darbs ir kā otrās mājas un ir svarīgi, lai tajās mēs justos labi, neciestu nelaimes gadījumos vai neiedragātu veselību. Šoreiz rakstu sērijā Cilvēks un drošība – par darba drošību un riskiem dažādās profesijās, tostarp strādājot attālināti, kā arī par bīstamākajām jomām. 411 darba aizsardzības noteikumu pārkāpumu – tik daudz desmit mēnešos atklāts Kurzemes uzņēmumos, visvairāk to ir būvniecībā un apstrādes rūpniecībā.

„Sargā sevi pats, tad Dievs tevi sargās,” šo labi zināmo patiesību atgādina Kuldīgas būvfirmas Genus valdes priekšsēdis Pēteris Šneiders, kad Kurzemnieks jautā par darba drošību.

Šī ir viena no tām nozarēm, kurās no darba aizsardzības viedokļa risku ir daudz. Celtniecībā vide mainās bieži, jo katrs objekts ir citāds. Te tiek izmantots daudz smagās un citas tehnikas, objektos ir daudz trokšņa, vibrācijas, putekļu, tiek lietotas dažādas ķīmiskas vielas. Turklāt celtnieki pakļauti laika apstākļiem un ultravioletajam starojumam.

Nevar visu laiku stāvēt blakus

„Drošība būvlaukumā ir ļoti svarīga, taču, lai cik vadītājs censtos, daudz atkarīgs no paša darbinieka: vai viņam ir galva uz pleciem un cieņa pret sevi. Nu, piemēram, cilvēks var zāģim aizsargu atsiet vaļā tikai tāpēc, ka tā strādāt ir vieglāk, un darba drošības speciālists vai vadītājs visu laiku nevar stāvēt blakus. Taču ar izpratni, ka par to, ko cilvēks dara, atbildīgs arī viņš pats, pamazām iet uz labo pusi,” uzskata P.Šneiders.

Uzņēmuma praksē bijuši gadījumi, kad drošības prasības darbinieks neievēro un notiek nelaime. Atbildība, protams, gulstas arī uz uzņēmuma vadību. „Dienesti, kas darba drošību pārbauda, ir kļuvuši saprotošāki, ja kaut kas ir noticis darbinieka vainas dēļ un viņš pats to arī izstāsta, taču jāiesniedz atskaites un citi dokumenti, un uzņēmējam tas ir apmēram trīs mēnešu stress. Iesaistīts ir arī darba aizsardzības speciālists,” skaidro P.Šneiders.

Četras reizes darbs apturēts

Kurzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītājs Normunds Sergejevs atzīst, ka kopējā situācija uzņēmumos, tostarp Kuldīgā, uzlabojas, taču tas notiek pamazām, jo process ir darbietilpīgs. Šogad desmit mēnešos inspekcija Kurzemē konstatējusi 411 darba aizsardzības noteikumu pārkāpumu, un vadībā izvirzījusies būvniecība ar 107 pārkāpumiem, apstrādes rūpniecībā atklāti 88. „Nozīmīgs skaits ir arī lauksaimniecības un mežsaimniecības, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, transporta un uzglabāšanas, ēdināšanas un izmitināšanas uzņēmumos,” uzskaita N.Sergejevs.

Šogad Valsts darba inspekcija Kurzemē četras reizes būvobjektu vai to daļas darbību ir apturējusi, jo konstatēti tādi darba aizsardzības pārkāpumi, kas apdraud darbinieku dzīvību vai veselību, bet sešas reizes izdots brīdinājums par būvobjekta apturēšanu, dodot saprātīgu laiku pārkāpumus novērst. To skaitā ir būvuzņēmumi, kas Kuldīgā strādāja Smilšu ielā 18 un Kalpaka ielā 1.

Situācija uzlabojas

Kuldīgas attīstības aģentūras vecākā projektu vadītāja Madara Dravniece, kuras darbs kopš 2017. gada ir saistīts ar pašvaldības būvobjektiem, atzīst, ka, laikam ritot, viņa novēro arvien lielākus drošības uzlabojumus. „Cilvēki paši kļuvuši atbildīgāki, un būvuzņēmēji šim jautājumam pievērš lielāku uzmanību. Objektos notiek drošības instruktāža, ir izvietoti brīdinājumu stendi. Arī profesionālais ekipējums pa šiem gadiem uzlabojies. Retāk novērojama darbinieku pārdrošība, strādājot augstumā vai ar elektrību, kas ir biežākie savainojumu riski. Protams, ir bijušas situācijas, kad noteikumus kāds neievēro, vai drošības konstrukcijas nav gana augstas vai izturīgas, bet parasti jau pēc pirmā aizrādījuma tas tiek novērsts un pārgalvīgajam izteikts brīdinājums,” skaidro M.Dravniece.

Par to, lai pašvaldības objektos drošības prasības tiktu ievērotas, gādājot darba aizsardzības koordinators. Pasūtītājs to var izraudzīties pats vai arī šīs tiesības uzticēt darba izpildītājam. Papildus par to interesējoties un uz riskiem norādot būvuzraugs, kas nolīgts visos pašvaldības objektos.

______________________________________

Būvobjektos visbiežāk konstatēti šādi pārkāpumi:

● darba aizsardzības prasību neievērošana, izpildot dažādus darbus, tostarp strādājot augstumā;

● nepilnīga darbinieku obligātā veselības pārbaude,

● nepienācīga risku novērtēšana,

● nepietiekama darbinieku apmācība darba aizsardzībā.

Kādi darba vidē ir riski?

● Fizikāli: neatbilstošs mikroklimats (gaisa temperatūra un plūsma, mitrums), paaugstināts troksnis un vibrācija, nepiemērots apgaismojums, nepietiekama ventilācija.

● Mehāniski: nepareizas darba metodes, strādājot ar instrumentiem un iekārtām, asi priekšmeti, šķēršļi, nelīdzena vai slidena grīda, piegružota apkārtne, krītoši priekšmeti, kritiens no augstuma, ceļu satiksmes negadījumi.

● Ķīmiski: sintētiski mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļi, autoapkopes līdzekļi, putekļi.

● Bioloģiski: vīrusi, baktērijas, alergēni, insektu kodums, dzīvnieku uzbrukums.

● Psihosociāli: darbinieku attiecības, īss termiņš, virsstundas, pārāk liela slodze, paaugstināta atbildība.

● Ergonomiski: smagumu pārvietošana, darbs piespiedu pozā, biežas, monotonas, atkārtotas kustības, redzes sasprindzinājums.

/Avots: mācību centrs Liepa/

_________________________________

Veikalu kasieri pārcilā tonnas

– Izplatītākajās arodslimībās gadu no gada Latvijā aina ir viena un tā pati: dominē pārslodzes izraisītās slimības. Pārsvarā tās ir muskuļu un skeleta sistēmas, arī muskuļu un cīpslu, saišu, locītavu un mīksto audu slimības. Tāpat bieži konstatēts karpālā kanāla sindroms (saspiests nervs plaukstas pamatnē – red.) un, protams, muguras problēmas, galvenokārt jostas un kakla daļā. Mugurkaula problēmas mūsdienās ir civilizācijas slimība gandrīz visiem iedzīvotājiem. Tāpēc mums ir stingri kritēriji, kuros gadījumos tās varam atzīt par arodslimību un kuros ne. Kā arodslimības pārsvarā reģistrēti smagākie gadījumi un galvenokārt tiem, kuri strādā fiziski smagu darbu, piemēram, pārcilājot ļoti lielu smagumu.

Darbs pie datora pats par sevi nav ļoti kaitīgs, ja strādājam, ievērojot ergonomikas pamatprincipus un pauzes. Ja darba vietu esam iekārtojuši pareizi – ar atbilstošu galdu un krēslu, pareizi novietotu datoru un monitoru –, tad lielas veselības problēmas parasti nerodas. Tie, kuriem mēs darbā ar datoru konstatējam arodslimības, parasti strādā tādās profesijās, kurās darbs patiešām ir intensīvs un tikpat kā nav iespēju no datora atiet. Papildus var būt darbs ar papīru šķirošanu, var būt psihoemocionālā pārslodze – ar to saskaras, piemēram, datu ievades operatori, grāmatveži. Emocionālās pārslodzes slimības pēdējā laikā izvirzās priekšplānā, ieņemot otro vietu aiz muskuļu un skeleta sistēmas slimībām. Tas var būt izdegšanas sindroms.

Viena no profesijām, kurā reģistrēts daudz arodslimību, ir veikalu kasieri. Šajā darbā ļoti cieš rokas, un kasieriem ir ne tikai karpālā kanāla sindroms vai cīpslu iekaisumi, bet arī problēmas ar elkoņiem, pleciem. Lielveikalu kasieri dienas laikā ar rokām pārcilā vairākas tonnas produktu, tāpēc rodas fiziska pārslodze.

_________________________________

Riski jāizvērtē arī attālinātajā darbā

– Darba aizsardzības likumā teikts, ka darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību. Šis princips attiecināms uz jebkuru darbu, arī tad, ja cilvēks strādā attālināti. Tāpēc arī tad darba vides risks jānovērtē un darbinieks jāizglīto, lai vide būtu droša un nekaitīga.

Ir būtiski zināt, kur cilvēks strādās galvenokārt un kādi tur apstākļi. Lai procesu atvieglotu, var novērtēt risku attālinātajam darbam; strādājot ar datoru, izvērtēt, kādiem faktoriem cilvēks var tikt pakļauts: kādi ir ergonomiskie apstākļi, telpas mikroklimats, apgaismojums, psihoemocionālie faktori u.c. Tomēr, ja cilvēks strādā vienā vietā, piemēram, mājās, un darba devējs ar viņu par to vienojas, darba vides risku var novērtēt arī konkrētajai vietai. Tam, kurš strādā attālināti, ar darba devēju ir jāsadarbojas un jāsniedz ziņas par apstākļiem, kas darba vietā var viņa drošību un veselību ietekmēt. Var izmantot aptaujas lapas, ko aizpilda darbinieks, izvērtējot, vai vieta ir darbam piemērota: vai ir atbilstošs galds, krēsls, datortehnika un to izvietojums, pietiekams apgaismojums u.tml.

Darba devējam strādājošie par darba vides riskiem un to ietekmi jāinformē arī tad, ja darbs ir attālināts. Darba aizsardzības speciālists šo informāciju var nosūtīt elektroniski.

Interneta vietnē www.stradavesels.lv ir sadaļa Pašvērtējums darbam pie datora, ja strādā mājās – to var izmantot savas darba vietas izvērtēšanai.

_________________________________

Kā jārīkojas, ja nelaime darbā notikusi?

– Ministru kabineta noteikumi Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība nosaka, kā darba devējam jārīkojas, ja nelaime darbā jau ir notikusi. Cietušajam un lieciniekiem nekavējoties tas jāziņo darba devējam, tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam. Tiem un lieciniekiem nekavējoties jānodrošina cietušajam pirmā palīdzība un medicīniskā palīdzība, nogādājot viņu ārstniecības iestādē vai izsaucot neatliekamo palīdzību.

Līdz izmeklēšanai notikuma vieta jāsaglabā neskarta, ja tas neapdraud dzīvību, veselību un vidi, neizraisa avāriju vai ugunsgrēku un netraucē darbu. Ja noticis smags vai letāls nelaimes gadījums, notikuma vieta jāsaglabā neskarta arī tad, ja darbu tas traucē. Ja tas nav iespējams, situāciju fiksē dokumentāli, raksturojot negadījuma vietu. Ja ir aizdomas, ka cietušais lietojis alkoholu vai citas psihotropas vielas un tas varētu būt iemesls, tad uzreiz pēc pirmās palīdzības sniegšanas cietušais jānosūta uz medicīnisko pārbaudi alkohola vai citu vielu ietekmes noteikšanai.

Noteikumi arī saka: tiem, kuriem ir ziņas par nelaimes gadījumu darbā, tās jāsniedz Valsts darba inspekcijai un to var izdarīt pa telefonu vai inspekcijas mājaslapā.

Bieži vien darba devējs cietušajam prasa par nelaimes negadījumu darbā neziņot vai lūdz slēpt, kur tas noticis. Sākotnēji var likties, ka trauma nav tik smaga, negribas darba devēju apgrūtināt un radīt nesaskaņas, bet rezultāts var būt nopietnas sekas veselībai. Ja darba devējs piedāvā naudu uz rokas, lai par negadījumu netiktu ziņots, prātīgāk būtu no tās atteikties, jo ārstēšanās sākumā traumas sekas, visticamāk, nebūs zināmas un piedāvātā summa nesegs pat daļu no ārstēšanas un rehabilitācijas izdevumiem. Vienmēr atklāj mediķiem negadījuma patieso vietu un apstākļus un nenoklusē simptomus! Veselība ir pirmajā vietā.

____________________________________

Aktuālais jautājums

Vai daudz sēžat pie rakstāmgalda un gādājat, lai galds un krēsls būtu atbilstoši? Vai esat jutis problēmas, ko rada ilgstoša sēdēšana? Kā tās novērst?

Zane, bezdarbniece:

– Es pašlaik nestrādāju. Arī mājās ilgi pie televizora vai datora nesēžu. Galds ir atbilstošs, bet krēsls pie datora gan ne. Tas ir pavisam parasts, taču veselības problēmas izraisījis nav. Lai tādas nebūtu, bieži jāizkustas.

Samanta Šica un Sabīne Tukmane, Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma audzēknes:

– Skolā galds ir kaut cik piemērots, bet klasē sēžam uz vecajiem koka krēsliem. Ir bijis tā, ka pēc lekcijas sāp mugura. Jānosēž 80 minūtes, un tad arī parādās diskomforts, sāpes. Ja tā gadās, izejam pastaigāties. Skolotājiem gan ir ērtāk – viņi sēž uz datorkrēsliem. Arī mums tādus vajadzētu.

Oksana Babicka, Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma audzēkne:

– Skolā jānosēž 80 minūtes. Citās klasēs krēsli ir mīkstāki, citās cietāki. Nepareizas sēdēšanas dēļ veselības problēmu nav. Mājās pie datora īsti nedomāju, vai sēžu pareizi, bet nekas nospiests vai muguras daļā savilkts nav bijis. Pie fizioterapeita arī neesmu gājusi. Ja no sēdēšanas justu sāpes, pieceltos kājās un izstaipītos.

Gunita Meiere, skolotāja:

– Nosacīti, jo esmu skolotāja. Man darbā vairāk iznāk stāvēt. Ilgāk sēžu vakaros pie datora. Cenšos piedomāt, lai sēdētu pareizi, jo apzinos, ka tas ir ļoti svarīgi. Mājās galds ir pareizā augstumā un krēslam ir ergonomisks atbalsts rokām un kaklam kā jau visiem datorkrēsliem. Problēmas bijušas muguras augšdaļā. Tās sākās kovida laikā, kad visi strādājām attālināti un vairāk laika bija jāpavada sēžot. Joprojām ar tām cīnos: apmeklēju fizioterapiju, no rītiem vingroju. Kad mugurā jūtu sāpes, pieceļos un pakustos, taču bieži vien muguras sāpes rodas arī stresa dēļ. Tad vajag dziļas ieelpas un izelpas un jāmēģina dzīvi uztvert gaišāk.

Māra Jansone, Kuldīgā strādā optikā:

– Gadās visādi, taču to katrs pats var sakārtot: kad sēdēt, kad stāvēt, kad padzerties un pastaipīties. Cenšos, lai gan krēsls, gan galds būtu ergonomiski. Vairāk iznāk sēdēt darbā, mājās ne tik daudz. Muguras problēmas man ir jau diezgan ilgi, bet ne no sēdēšanas. Taču līdz ar to lielāku uzmanību pievēršu tam, kā sēžu. Kāds krēsls ērtāks, to jūt tikai tad, kad apsēžas. Taču pilsētas soliņi vecākiem cilvēkiem sēdēšanai nav paredzēti – uz tiem var sēdēt tikai jauni cilvēki.

Inga Spēkaine, kuldīdzniece:

– Tagad darbavietā ilgi sēdēt neiznāk, bet agrāk gan bijis sēdošs darbs. Lai neiedzīvotos muguras problēmās, bieži jāizkustas. Pazīstu cilvēkus, kuri kādus darbus izpilda guļus uz vēdera. Kāpēc strādājot obligāti jāsēž? Katrs var atrast savu optimālo veidu. Arī es esmu atradusi veselīgāku veidu, kā strādāt, – darba sarunas risinu, staigājot pa ielu. Ar veselības problēmām bieži saskaras šoferi, kuriem nākas sēdēt vairākas stundas no vietas. Arī katrā automobilī krēsli ir citādi. Man visneērtākie šķiet Volkswagen sēdekļi – ilgāk sēžot, pat rodas slikta dūša.

____________________________________________

#SIF_MAF2023