Krīzē jābūt zinošiem un jāsadarbojas

Pērn februārī Krievija sāka militāru iebrukumu Ukrainā, un Latvijā, tostarp Kuldīgas novadā, par ļoti aktuālu tēmu kļuva civilā aizsardzība. Tika rīkotas mācības, visur bija informācija par 72 stundu krīzes somu utt. Bet kas notiek pašlaik? Cik gatavi trauksmes situācijām esam?

Kurzemnieks sāk publikāciju sēriju Cilvēks un drošība. Pirmajā stāstām par civilo aizsardzību no dažādiem aspektiem, īpaši ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā.

_________________________________

Par to runājām ar Kuldīgas novada domes priekšsēdes vietnieku Arti Robertu (A.R.), pašvaldības saimnieciskās nodaļas vadītāju, civilās aizsardzības komisijas koordinatoru Dzintaru Pakalnu (Dz.P.), Zemessardzes 45. kaujas nodrošinājuma bataljona komandieri pulkvežleitnantu Rinatu Ažēnu (R.A.), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kuldīgas daļas komandieri kapteini Edgaru Bružānu (E.B.).

Kas jūsu dienestā mainījies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā?
R.A.: – Daudz kas. Ir ņemta vērā Ukrainas pieredze karadarbības jomā. Plašāk komentēt nevaru, bet civilajā aizsardzībā ir izmaiņas likumā, un tas attiecas uz plānu izstrādi. Pašvaldībām līdz 2024. gadam plānā jāiekļauj rīcība militāra iebrukuma gadījumā. Tiek organizēti semināri. Civilās aizsardzības plāns paredz to, ka militāru draudu gadījumā civilā sabiedrība sniedz atbalstu bruņotajiem spēkiem.
E.B.: – Varētu iedalīt trīs līmeņus: sabiedrība, pašvaldība un valsts. Sabiedrības līmenī tā ir sadarbība ar citiem dienestiem, piemēram, Zemessardzi, jāatgādina par nepieciešamību sagatavoties 72 krīzes stundām. Pašvaldību līmenī ir grozīti normatīvie akti. Jau pirms Krievijas kara Ukrainā Aizsardzības ministrija kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Zemessardzi un VUGD organizēja krīzes mācības katras pašvaldības civilās aizsardzības komisijā. Valsts līmenī regulāri notiek precizējumi valsts aizsardzības plānā. Saistībā ar apziņošanu ir sākts iepirkums – Latvija ieviesīs šūnu apraides sistēmu.
A.R.: – Mainījusies cilvēku apziņa. Dzīvojām stabilitātē, mierā, visu laiku ar izaugsmi, taču divi notikumi – kovids un Krievijas karš Ukrainā – parādīja, cik viss ir mainīgs un trausls. To, ka pasaulē viss ir saistīts. Kovids sākās Ķīnā – it kā mūs neskar, tomēr atnāca arī līdz mūsu namdurvīm. Līdzīgi ir ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tas ietekmē mūsu ikdienu, piemēram, gāzes un citu energoresursu cenu, un vai šie resursi būs pietiekami? Pašvaldībā to izjūtam arī būvniecības iepirkumos.
Katram jāpadomā par sevi, par gatavību jebkādai krīzei. Tiek rīkotas mācības, tikšanās. Mērķis ir viens – lai cilvēks būtu izglītots, sagatavots, jo nezinām, kāda krīze var atgadīties. Tas nav tikai karš. Civilās aizsardzības komisijā pārrunājam, kas jāuzlabo. Labi, ka arī Kurzemnieks par to runā.
Dz.P.: – Kad saskārāmies ar Ukrainas bēgļiem, tas bija kas nepieredzēts. Pašvaldība situāciju veiksmīgi atrisināja, bija laba sadarbība starp visiem iesaistītajiem. Labs gājiens bija tas, ka pašvaldība pieņēma darbā (vienotajā klientu apkalpošanas un informācijas centrā – red.) sievieti no Ukrainas, kura visu koordinēja, jo tā vieglāk bija sazināties ar citiem bēgļiem. Bijām arī pieredzes braucienā bēgļu centrā Vācijā, sapratām, ka ejam pareizā virzienā. Ukrainas bēgļi ir apmierināti.

Cik gatavi dažādām krīzes situācijām, katastrofām esam? Ar kuru būtu visgrūtāk tikt galā?
Dz.P.: – Ja pašvaldība ar situāciju netiek galā, tad iesaista Kurzemes reģionu; ja arī tad netiek galā, tiek iesaistīta valsts. Civilās aizsardzības plāns ir, un arī gatavība ir. Grūtāk vai vieglāk, bet galā tiksim.
A.R.: – Ikdienā katram ir savs darbības lauks ar saviem pienākumiem, piemēram, sniega stumšanu ziemā. Pašvaldība vispirms mēģina tikt galā pati. Ja tas mūsu iespējas pārsniedz, meklējam palīdzību pie partneriem. Tā ir visās situācijās. Mēs galā tiekam, viens ar otru ļoti labi sadarbojamies. Bija kūdras ugunsgrēks. VUGD dara to, ko vislabāk prot, t.i., dzēš ugunsgrēku. Pašvaldība palīdz, piemēram, pieved pusdienas. Cilvēkiem ir neziņa, jo ir lieli dūmi. Iegūstam informāciju, nododam tālāk.
Pēdējā laikā informācijas apmaiņa uzlabojusies. Tas ir ļoti svarīgi. Piemērs. Kuldīgā pazūd elektrība. Pašvaldībai no iedzīvotājiem atnāk pirmie signāli. Civilās aizsardzības komisijas saziņas kanālā ienāk informācija, ka lielai līnijai uzgāzts koks. Visiem uzreiz skaidrs. Arī lielais sniegs ir piemērs. Ļoti īsā laikā uzsniga daudz, bet galā tikām labi. Bija brīži, kad varētu gribēt, lai darbs notiek operatīvāk. Tomēr koordinēti un pakāpeniski viss tika padarīts.
E.B.: – Pēdējais lielākais ugunsgrēks bija kūdras purvā. Sadarbība ar pašvaldību bija laba. Zemessardze palīdzēja ar helikopteriem dzēst liesmas. Rīkojam arī preventīvus pasākumus, runājam ar tiem, kuru īpašumā bijis ugunsgrēks, pārrunājam, ko vajadzētu uzlabot, lai neatkārtotos.
R.A.: – Miera laikā draudu novēršanai arī mēs atbalstām pārējās institūcijas. Šogad meža ugunsgrēku dzēšanā vēl neesam iesaistījušies, jo pieprasījuma nav bijis. Katrai iestādei ir primārie un sekundārie uzdevumi. Mums primārie saistīti ar valsts aizsardzību.

Cilvēki uztraucas, ka mums nav patvertņu. Vai plānots būvēt jaunas?
R.A.: – Latvijā tādu nav. Ja kaut kur ir, tās ir būvētas padomju laikos un nav drošas. Valstiskā līmenī tas drīzumā netikšot risināts. Militāro draudu gadījumā pirmais ir saglabāt mieru un pildīt norādījumus – braukt, pulcēties vai arī to nedarīt. Manuprāt, lielākais apdraudējums ir pilsētās, mazākais – laukos. Pilsētās iedzīvotāju ir vairāk un ietekme varētu būt nozīmīgāka. Viens no uzdevumiem ir iedzīvotājus apziņot. Kara apdraudējumā mēs to neorganizēsim – to darīs civilās aizsardzības komisija un civilā vide. Ir izdoti dažādi bukleti, piemēram, par 72 stundu somu, tajā ir arī norādes, ko darīt krīzes vai draudu gadījumā.
Patvertnes padomju laikā būvēja ne jau pret bumbām, bet tamdēļ, lai būtu, kur patverties no kodoldraudiem. Izšķiršanās ir tajā, vai esam gatavi maksāt par jaunām būvēm vai par vietu pielāgošanu.
E.B.: – Iekšlietu ministrijā top informatīvais ziņojums Ministru kabinetam, kurā paredzēts noteikt kritērijus jaunu patvertņu būvdarbos, arī pagrabu pielāgošanā. Iedzīvotājiem jāsaprot, ka jaunas patvertnes, kas pasargātu no aviācijas bumbām un raķetēm, īsā laikā nevar nodrošināt. Tās būs dārgas. Arī iedzīvotājiem jāiesaistās, bet vai visi būs gatavi tam, ka mājā tiks ierīkota patvertne un nebūs vairs pagraba?
A.R.: – Agrāk pieņemts lēmums, ka patvertnes nav vajadzīgas. Kuldīgā ir bijušas atsevišķas telpas ierobežotam skaitam, piemēram, Liepājas ielas 54. ēkas pagrabā. Pašvaldība var iedzīvotājus aicināt daudzdzīvokļu māju pagrabus izvākt, lai tie nav aizkrāmēti ar nevajadzīgām lietām.
72 stundu bukletā minēts, ka pirmais ir meklēt telpas, kurās nav logu un var izvairīties no šķembām. Manuprāt, reālākais ir pagrabs. Visiem riskiem tas gan nederēs. Kolēģi no Ukrainas, pirms kāda laika viesojoties, stāstīja, ka kopš 2014. gada, kad sākās iebrukums Ukrainas daļā, viņi patvertnēm pievērsa pastiprinātu uzmanību. Čuhujevas pilsētā slimnīcas ir pazemē – tur var izvietot un ārstēt pacientus. Primārie ir pagrabi. Tie vairāk pasargā no sprāgstošiem lādiņiem, šķembām, bet nepasargā, ja ir tiešs bumbas trāpījums. Kā pašvaldība vairāk izstrādāsim civilās aizsardzības plāna sadaļu par informēšanu: kas jāklausās, kādas komandas varētu būt, kurp doties.
Dz.P.: – Informēšanai ir arī sirēna, un tā tiek pārbaudīta divreiz gadā. Ja atskan, jāieslēdz masu saziņas līdzekļi, kur tiks pateikts, kādēļ tā skan. Sliktākajā gadījumā Valsts un pašvaldības policija pa megafonu teiks, kas jādara, kur jāpulcējas.
Mans uzskats: daudzdzīvokļu māju pagrabi nav diez cik droši. Ja māju sabombardē, cilvēki paliek pagrabā. Bet bumbu patvertnē jābūt vismaz divām izejām. Jābūt arī ūdenim, gaisam. Tas nav tik vienkārši. Man kādā prezentācijā bija iespēja iepazīt pētījumu: 80% cilvēku evakuētos paši, 16% paliktu, jo negrib mājas pamest.

Pirms kāda laika informācija par 72 stundu somu bija ļoti izplatīta. Cik daudz tā mainījusi cilvēku domāšanu, rīcību?
R.A.: – Sākumā interese bija milzīga: skrēja pirkt nepieciešamo un vakarā pakoja somu. Tagad mediji, portāli par karu neraksta tik daudz, cik sākumā. Nedomāju, ka šādai somai jābūt noliktai stūrī. Tām lietām jābūt pieejamām mājā vai pagrabā, lai krīzes gadījumā somu var salikt. Jābūt sarakstam, kas jāņem līdzi. 72 stundu soma domāta brīdim, kad cilvēkiem jāpārvietojas. Mājās tās saturs nepalīdzēs.
Dz.P.: – Krīzes gadījumā jāieklausās, ko saka militāristi. Domāju, ka viņu teiktajam būs lielāks respekts nekā tad, ja to teiks kāds cits.
A.R.: – Ir labi, ja svarīgu informāciju ik pa laikam atgādina. Zinu cilvēkus, kuriem šī soma mājās ir sakārtota. 72 stundu buklets nosauc lietas, kas jāsaliek pa rokai, arī blociņš, pildspalva, telefona numuri utt. Mobilo sakaru var nebūt!

Kas civilās aizsardzības organizēšanā valstī un novadā ir lielākās problēmas?
A.R.: – Ierobežots finansējums. Komisija sanāk pēc vajadzības. Pavasarī pirms potenciālajiem plūdiem sanākam kopā un to pārrunājam. Kopā esam nākuši arī Ozolu kūdras purva ugunsgrēka dēļ.
Vai sociālie mediji (feisbuks, tviteris u.c.) civilajā aizsardzībā ir palīgs vai drauds?
R.A.: – Abi varianti. Palīgs tajā ziņā, ka palīdz apziņot. Drauds ir dezinformācija, kas var radīt apdraudējumu. Sociālie mediji nebūtu pamata izziņošanas kanāls – tāda būtu šūnu apraide. Skolās bērniem vajadzētu mācīt, ko drīkst ievietot sociālajos medijos un ko ne.
Dz.P.: – Ukrainā karš ir pusotru gadu, un tur vēl tagad iedzīvotāji jābrīdina, ko nevajag sociālajos tīklos ievietot.
E.B.: – Cilvēkiem jāieslēdz paškritika, jāizvērtē, kura informācija ir pareiza un kura ne.
A.R.: – Esmu pārliecināts, ka skolās to šobrīd māca, izskata piemērus. Sociālie mediji ikdienā ir viens no saziņas kanāliem, jo liela sabiedrības daļa dzīvo internetā. Ja tā viņus var sasniegt, tas ir jādara, lai informāciju nodotu. Pieredze rāda, ka situāciju risināšanā jāspēj pielāgoties.

_________________________________

Kā darbojas šūnu apraide?
Pretēji īsziņai, kas operators nosūta adresātam, šūnas informācija tiek sūtīta uz krīzes vai katastrofas skartu vietu. Šūnu apraide ir progresīva tehnoloģija, kas apdraudētā teritorijā visus cilvēkus vienlaikus informē par trauksmes iemeslu un mobilajos telefonos nosūta ziņu, kā rīkoties. Vēl viena šūnu apraides priekšrocība pretstatā vienreizējai īsziņai ir tā, ka bīstamajā zonā paziņojums ilgi var būt gaisā un to lasīs arī tie, kas krīzes zonai pietuvosies.
(No www.lsm.lv)

_________________________________

_________________________________

Komentē Aizsardzības un Iekšlietu ministrija

Katastrofu pārvaldīšana pilnveidota

Gunta Jansone, Iekšlietu ministrijas komunikācijas nodaļas vadītāja:
– 6. jūnijā Ministru kabinets izskatīja ministrijas ziņojumu par valsts civilās aizsardzības (CA) plāna izpildi 2022. gadā. Plāns paredz pasākumus katastrofu draudu novēršanai vai mazināšanai, nepieciešamajai rīcībai, kā arī tam, lai novērstu kaitējumu cilvēkiem, videi un īpašumam.
CA plānā atbilstoši iespējamajiem apdraudējumiem noteikti katastrofu pārvaldīšanas preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi un to īstenotāji. Pagājušajā gadā sākta katastrofu pārvadīšanas centru būvniecība Kandavā, Aizputē, Saulkrastos, Rūjienā, Priekulē, Iecavā, Ilūkstē, Dagdā. 1. jūnijā atklāts Priekules un Iecavas centrs, pārējos plānots atklāt līdz gada beigām.
Līdz ar Krievijas sākto karu Ukrainā ieviesti grozījumi likumos, prasot izveidot dabasgāzes rezervi un aizliedzot piegādāt to no Krievijas. Ja izsludināta valsts enerģētiskā krīze dabasgāzes apgādē un tirgotājs nevar nodrošināmos lietotājus apgādāt, tad to dara a/s Latvenergo.
Ir veikti pasākumi, lai ieviestu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu ABS+. Tā paredzēta gan sabiedrības brīdināšanai, gan savlaicīgai apdraudējuma izzināšanai, izvērtēšanai un novēršanai un ir balstīta mobilo sakaru operatoru tīklos izmantotajā šūnu apraides tehnoloģijā.
Pērn organizētas valsts līmeņa CA mācības Radex, kā arī mācības Amex jeb CA operacionālā vadības centra izvēršanas izspēle, kas notika Nacionālo bruņoto spēku mācību Namejs laikā.

Izmaiņas aktos, mācības, informēšana

Ināra Mūrniece, aizsardzības ministre:
– Saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumu Iekšlietu ministrija ir atbildīgā, kas koordinē civilās aizsardzības sistēmas attīstības plānošanu un darbību un atbilstoši rīkojas katastrofas un draudu gadījumā, savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izstrādā valsts civilās aizsardzības plānu. Iespēju robežās Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki šajos jautājumos atbalsta Iekšlietu ministriju.
Krievijas iebrukums Ukrainā un brutālais karš pret šo valsti un tautu ir satricinājis pasauli un pilnībā mainījis drošības situāciju mūsu reģionā. Latvija no Ukrainas pieredzes mācās un dara to ļoti strauji. Arī mēs apzināmies, ka apdraudējuma gadījumā svarīga būs visas sabiedrības gatavība un zināšanas, kā rīkoties. Tāpēc ministrija strādā pie visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas, kurā katrs no mums – iedzīvotāji, pašvaldības un valsts iestādes, uzņēmēji – zina, kā rīkoties. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ministrija aktualizēja gatavību karam, piemēram, lai nodrošinātu valstij būtisku nozaru darbības un pakalpojumu nepārtrauktību, organizēja mācības, izspēlējot ar karu saistītus scenārijus, informēja sabiedrību un veicināja tās noturību pret jebkādām krīzēm. Īpaša uzmanība tika pievērsta valsts pārvaldes, pašvaldību un dienestu darbības nepārtrauktībai, t.sk. preventīvajiem darbiem un tam, lai sagatavotos iespējamajiem scenārijiem, lai būtu kiberdrošība, resursu krājumi.
Ieviestas izmaiņas tiesību aktos, piemēram, noteikts, ka sadarbības teritorijas CA plānā jāiekļauj sadaļa par rīcību kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā. 2022. gadā stājās spēkā regulējums par Zemessardzes apakšvienību izveidi kritiskās infrastruktūras objektos, lai garantētu to drošību un aizsardzību, kā arī būtiskas valsts funkcijas krīzes situācijās.
Par patvertnēm atbildīgā ir Iekšlietu ministrija. Tā strādā, lai varētu būvēt jaunas un pielāgotu pašreizējās. Tā kā bumbu patvertnēm būvnormatīvi prasības nenosaka, tiek izstrādāts jauns normatīvs par atbilstošām prasībām. Tas ir Ekonomikas ministrijas pārziņā.
Tiek organizētas valsts apdraudējuma pārvarēšanas mācības. Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Zemessardzi kopš 2020. gada rīko mācības pašvaldību CA komisijām, kurās iesaistīti arī Iekšlietu ministrijas pārstāvji.
Pērn ministrija organizēja ap 20 lekciju par 72 stundu gatavību, krīzes somas saturu un rīcību krīzes situācijā. Turpinām lekciju ciklu vidusskolās Kā mēs sargājam Latviju. Nozares ziņu portāls Sargs.lv publicē aizsardzībai un drošībai veltītu raidierakstu sēriju Droši ir zināt.

_________________________________

Aktuālais jautājums

Kāds briesmas var draudēt mūsu novadā? Ko jūs darītu, ja dzirdētu trauksmes signālu? Vai zinātu, kurp doties?

Aija Ozoliņa, turlavniece:
– Grūti teikt. Dzīvoju laukos, individuālā saimniecībā, prom no pagasta un pilsētas centra, tāpēc visas briesmas mani apdraud daudz mazāk. Ja sāktos karš, būtu slikti – muktu pagrabā. Dabas katastrofas gan, šķiet, man nedraud. 2000. gadu sākumā bija neliela zemestrīce – mājās skapis sakustējās, taču tas arī viss. Skatījos, lai skapis neuzgāžas pašai virsū.Ja pārplūdīs Venta, domāju, līdz manai saimniecībai ūdens neatnāks. Ugunsgrēks gan var sākties jebkurā laikā – tas ir lielākais drauds. Tad jāzvana ugunsdzēsējiem. Vienu reizi esmu viņus izsaukusi: dedzināju žagaru čupu, laiks bija mierīgs, taču beigās skatos, ka dzirkstele ieskrējusi blakus esošajos baļķos, kas dūmo. Izsaucu ugunsdzēsējus, viņi visu apdzēsa, un es dabūju rājienu. Ja dzirdētu trauksmes signālu, kāds tuvinieks droši vien atsūtītu īsziņu, informējot, kas noticis. Kur doties, es nezinu. Domāju, ka labāk katram palikt mājās un lielā pūlī nepulcēties.

Māris Bergs, celtnieks:
– Lielākās briesmas ir krievu iebrukums. Par to ir bažas. Kas jādara? Jāiet karot! Nav ne jausmas, ko darītu, ja dzirdētu sirēnu. Vispirms paskatītos sociālajos tīklos, kāpēc sirēna ieslēgta. Dabas katastrofas mums nedraud, un tādas nav bijušas, vismaz es neatceros. Ugunsgrēki gan varētu draudēt sausā, karstā laikā. Varētu degt kūla, meži. Tad jāņem šļūtene un jāiet dzēst.

Silvija Ervika, tehniskā darbiniece skolā:
– Šobrīd lielākie draudi ir sausums un ugunsgrēks. Ja redzētu dūmus, sauktu dzēsējus. Kara draudi, domāju, mums nav aktuāli un dabas katastrofas arī ne. Lielus ugunsgrēkus pati redzējusi neesmu. Kūlas dedzināšanu gan var novērot ik gadu vai par to dzirdēt, taču šogad vēl neesmu manījusi. 2000. gadu sākumā atceros, ka bija neliela zemestrīce. Sabīties nepaspēju. Ja dzirdētu sirēnu, ieslēgtu radio vai meklētu internetā, kas noticis un kā jārīkojas – uz kuru pusi jāmūk.

Kristaps Brīze, dzīvo Dānijā:
– Man tiešām nav ne jausmas. Dabas katastrofu mums nav bijis, un to mazo zemestrīci pirms 20 gadiem par nopietnu uzskatīt nevar. Vienīgi ugunsgrēkus – to draudi katru gadu palielinās. Pats gan neesmu manījis, ka kaut kur nopietni degtu. Šķiet, ka daudzi dara visu, lai to nepieļautu. Kara draudi jau ir vienmēr. Ja dzirdētu trauksmi, skatītos televīziju, klausītos radio. Kurp doties, noteikti nezinātu, taču gan jau tiktu paziņots.

Uldis Mednis, celtnieks:
– Vienīgais drauds varētu būt ugunsgrēki. Dabas katastrofas noteikti nedraud. Esmu pilsētnieks. Ja manītu uguni vai dūmus, zvanītu ugunsdzēsējiem un, ja redzētu, ka pats vēl varu ko līdzēt, pats arī dzēstu. Dzirdot trauksmi, ieslēgtu radio un skatītos telefonā. Ja tā būtu mācību trauksme, tad ziņu nebūtu, taču, ja ne, noteikti būtu kāda ziņa, kas noticis un kā jārīkojas. Ja atrastos Kuldīgā, zinu, ka jādodas uz Pilsētas laukumu, bet, ja mājās, – uz tuvāko pagrabu.

Dagnija Dziesma, biroja darbiniece:
– Kaut vai neliela iespējamība ir jebkādām briesmām un katastrofām. Vismazākā droši vien ir zemestrīcei un tornado. Karš, ugunsgrēks un plūdi varētu būt lielākie draudi. Venta mēdz pārplūst, un ugunsgrēki Kuldīgā vienu brīdi bija ļoti bieži. Skrundas pusē šogad bija meža ugunsgrēks. Pati to redzējusi neesmu. Ja dzirdētu sirēnu, ieslēgtu radio, televizoru un informāciju meklētu mobilajā telefonā. Kur būtu jādodas, nezinu.

_________________________________

#SIF_MAF2023