Ko darīt trauksmes brīdī, kur patverties?

Par to redakcijā iztaujājām Kuldīgas novada domes priekšsēdi INESI ASTAŠEVSKU (I.A.), pašvaldības saimnieciskās nodaļas vadītāju, civilās aizsardzības komisijas koordinatoru DZINTARU PAKALNU (Dz.P.), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kuldīgas daļas komandieri, majoru EDGARU BRUŽĀNU (E.B.) un SIA Kuldīgas komunālie pakalpojumi īpašumu apsaimniekošanas daļas vadītāju ITU BĒRZIŅU (I.B.).

Kurzemnieks turpina publikāciju sēriju Cilvēks un drošība. Šoreiz stāstām par civilo aizsardzību – īpaši par patvertnēm no dažādiem aspektiem.

Kas Latvijā saistībā ar patvertnēm uzdots pašvaldībām?

I.A.: – Vairāk tas attiecas uz VUGD, kam jāapseko būves un regulāri jāinformē par progresu. Ir apstiprināta kārtība, kā patvertnes iedalās, kādiem jābūt kritērijiem. VUGD par apskatītajām adresēm ziņo. Civilās aizsardzības komisijā to pārrunājam. Saņemot rezultātus, kopā ar māju apsaimniekotāju skatāmies, ko var darīt.

Latiņa, kuram līmenim – pirmajam, otrajam vai trešajam – patvertne atbilst, ir ļoti augsta. Vadlīnijās kritēriji ir ārkārtīgi augsti. Rodas retorisks jautājums: „Vai visā vadlīniju lokā nav pazudis mērķis, kam patvertnes galvenokārt vajag?” Skatāmies, kas darāms, lai prasības būtu ievērotas, lai būtu samērīgums ar budžetu. Piemēram, telpa ir 20 kvadrātmetru liela, un patverties tajā var ļoti maz cilvēku. Skatāmies, vai ieguldījumi atbilst kategorijai, vai būs samērīgi.

Vai civilajai aizsardzībai budžetā nauda ir paredzēta?

I.A.: – Atsevišķi šādas pozīcijas nav. Tas iekļaujas, piemēram, ēku apsaimniekošanā. Katru gadu skatāmies, vai kaut kur vajag jaunu ģeneratoru, kur elektrība jāsakārto. Tas viss ir civilajai aizsardzībai.

Vai ir termiņš, kad par patvertnēm visam jābūt zināmam?

E.B.: – Latvijā pagājušajā gadā apsekots vairāk nekā 3000 objektu, no kuriem patvertnes minimālajām prasībām atbilst ap 13%. Kurzemē pārbaudīts vairāk nekā 500 ēku ar vismaz vienu pagrabstāvu un 213 novērtētas kā atbilstošas vai daļēji atbilstošas. Kuldīgas novadā izvērtētas 132 pašvaldības un valsts ēkas un kā pilnīgi vai daļēji atbilstošas novērtētas 27. Lielākā problēma: māju pagrabi daudzviet ir applūduši. Ēkās manāmi arī konstrukciju atvērumi un plaisas – tādas patvertnei neatbilst.

Vai vērtētas tikai pašvaldības ēkas?

I.A.: – Pašlaik tiek vērtētas pašvaldībai piederošās. Privātajās ir sarežģītāk iekļūt, un ne vienmēr īpašnieks to ļauj. Lēnām ejam uz to, ka apsekos visas.

Dz.P.: – VUGD uzdevums bija pašvaldības ēkas izvērtēt pagājušajā gadā. Šogad kopā ar attiecīgajiem speciālistiem apskatīs daudzstāvu māju pagrabus.

Vai iedzīvotāji iesaistās, lai pagrabstāvu sakārtotu, lai vajadzības gadījumā būtu, kur patverties?

I.B.: – Jāsaka, ka cilvēki ir diezgan bezatbildīgi, jo pagrabu nesaprot kā kopīpašumu. Vairāk to uztver kā noliktavu, krāmē tur nevajadzīgās lietas. Iedzīvotāju sapulcēs par to runājam. Mums ir laba sadarbība ar VUGD, un kopā ar Kurzemes reģiona pārvaldes ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļas inspektori Ilzi Kirfu regulāri dodamies ēkas apskatīt, lai tiktu izpildītas arī citas, piemēram, ugunsdrošības, prasības. Pārbaude ir labs instruments, jo, no VUGD saņemot aktu, ka konkrētā termiņā jāatbrīvo kāpņutelpas vai jāiztīra pagrabi, mums vieglāk līdz iedzīvotājiem aiznest informāciju, ka tam tiešām jāpievērš uzmanība.

Ir tādi dzīvokļu īpašnieki, kuri ar mums nesadarbojas. Pašvaldības ēkās apsaimniekotājs var vēlamo rezultātu panākt. Tur iedzīvotāji ir īrnieki, un tiem prasības jāievēro. Māju pagrabi ir sliktā stāvoklī, un cilvēki tos vākt ārā negrib. Kā piemēru varu minēt vienu Piltenes ielas māju, kuras pagraba izvākšanu uzticēja mums. Tas izmaksāja četrus tūkstošus eiro. Izvācām daudzus konteinerus ar atkritumiem.

E.B.: – Lai pagrabos būtu patvertne, tie nedrīkst būt aizkrāmēti. Jāatbilst arī vadlīnijās noteiktajām minimālajām prasībām, piemēram, jābūt elektrībai, kanalizācijai un citām lietām.

Tātad, jūsuprāt, noteikta līmeņa patvertņu ierīkošanai prasības ir pārspīlētas.

I.A.: – Pašvaldību vadītājiem Kurzemes plānošanas reģionā bija tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju un saruna tieši par patvertnēm, par samērīgumu. Pirms diviem gadiem nebija dokumenta, kas radītu vienotu izpratni, ko no tām gribam. Tagad tas aktualizējies, tāpēc labi, ka izstrādāts dokuments. Ir trīs kategoriju patvertnes. Ir nopietnu konstrukciju un vienkāršās – pielāgotās. Diemžēl pat vienkāršajām prasības ir ārkārtīgi augstas. Es uzskatu, ka par augstu. Ja mums būtu jāizveido jauna, tas būtu normāli – plānotu un ar to rēķinātos. Bet, ja jāpārbūvē pagrabstāvi, kuros patverties varēs 20 vai 30 cilvēku, bet jāiegulda 50 vai 80 tūkstoši eiro, tas ir nesamērīgi, jo tā ir zemākā līmeņa patvertne. Tā nav paredzēta lieliem uzbrukumiem – vairāk tam, lai pasargātu no šķembām, atlūzām. Nopietnam apdraudējumam der tikai pirmā līmeņa patvertnes.

Kuldīgā ir ap desmit tūkstošiem iedzīvotāju, un visi uz patvertnēm neies. Pilsētā ir četras telpas, kas atzītas par patvertnei atbilstošām: Rātskunga ielā 2, Parka ielā 22 (pirmsskolas izglītības iestādē Bitīte), Kalpaka ielā 1 un 4. Pie šīm ēkām varam izvietot atbilstošu zīmi. VUGD jau ir pašvaldībai piegādājis patvertņu norādes, ko tuvākajā laikā pie šīm četrām vietām varam izlikt.

Patvertņu ietilpību ieteicams rēķināt šādi: 0,75 m2 uz vienu cilvēku. Kuldīgā minētajās četrās telpās varētu izmitināt ap 1900 cilvēku. Par daļēji atbilstošām atzītas 17 telpas, un tās varētu pielāgot, novēršot pelējumu, aizpildot nelielās logu ailas un izdarot vēl citas lietas.

Alsungā ir izskatāms skolas pagrabs, kura platība ir 200 m², Skrundā, Kalēju ielā 6, ir 75 m² telpa. Arī pagastos ir vietas, ko varētu pielāgot patvertnēm.

Dz.P.: – Runājot par daļēji atbilstošajām telpām, vienai vajag līdzenu grīdu, citai ventilāciju, citai jāsakārto elektrība. Tie ir kapitālieguldījumi, tāpēc jāizvērtē, kas izdevīgāk. Daudzdzīvokļu māju pagrabi nav tie drošākie. Vērtējot tos, bez būvinženieru viedokļa neiztikt. Šīm mājām viens stāvs celts no ķieģeļiem, cits no paneļiem. Dzirdējām gadījumu Ukrainā par teātri Mariupolē, kur cilvēki glābās pagrabā un tur arī palika.

Un ko nozīmē ārkārtējā situācija? Karš jau nesāksies tūlīt. Tādā situācijā, ko varēsim pielāgot, to arī darīsim. Jāskatās arī cilvēku daudzums. Kuldīgā nevajag vietu 20 tūkstošiem. Piemēram, pagrabā Mucenieku ielā 6 (Centra vidusskolā) varētu ietilpt ap 500 cilvēkiem. Kuldīga civilajai aizsardzībai pašlaik ir saņēmusi arī 200 saliekamās gultas un 200 spilvenus.

Cik bieži notiek civilās aizsardzības mācības?

I.A.: – Regulāri. Paši kopā sanākam reizi divos mēnešos, pārrunājam aktuālāko. Iepriekšējā gada beigās ļoti aktīvi mācījāmies. Arī vairākās Nameja mācībās izpildījām dažādus vingrinājumus. Šogad komisija vēl nav sanākusi – darīsim to mēneša beigās vai februārī. Komisijas dalībnieki pārstāv dažādas jomas un dienestus. Bija rekomendācija iekļaut arī IT speciālistu, un to pagājušajā domes sēdē izdarījām.

Nav jau tāda varianta, kas derēs visiem. Vispirms jāsaprot krīze. Sazinoties noskaidrojam, kāds ir problēmas līmenis, un zinām, kā rīkoties tālāk.

Kas vēl bez kara ir visaugstākā riska apdraudējums?

Dz.P.: – Vētras. Tās notiek arvien biežāk.

I.A.: – Kuldīgas vecpilsētai vislielākā problēma var būt uguns. Mums nav tik lielu problēmu ar plūdiem, kā redzam citviet Latvijā. Mums ir mitrums un applūst atsevišķi ceļi. Viens no tādiem ir, braucot uz Riežupi. Dabā notiek tādas globālas lietas, par kurām agrāk nevarējām iedomāties. Būtiski ir tas, ka mums ir tiešā saziņa: katrs no sava punkta ziņo par aktualitātēm. Tā bija arī tad, kad 16. decembra rītā pilsētā uz vairākām stundām pazuda elektrība.

Dz.P.: – Komisijā lēmuma pieņemšanai vairs nevajag kvorumu. Ja vajag uzreiz, tas tiek darīts.

I.A.: – Cilvēki bieži grib, lai laikus pasaka, kur un kad būs jādodas, kas jādara, jāņem līdzi. Mēs negribam radīt ilūziju, ka viens konkrēts algoritms atrisinās visu. Svarīgi būtu saprast, ka tiešām turam rūpi, regulāri sazināmies un svarīgo pārrunājam, piedalāmies mācībās. Pēc tām secinājām, ka novadā sadarbojamies labi.

Dz.P.: – Galvenais, lai nebūtu panikas. Cilvēkiem jādomā adekvāti. Nebūs tā, ka krīzes situācijā viss būs pieejams. Vispirms katram jāparūpējas par sevi un tuvākajiem. Jārēķinās, ka visiem uzreiz palīdzēt nevarēs. Ikvienam par savu drošību jāpadomā pašam.

• Ikviens iedzīvotājs aicināts lejupielādēt bezmaksas lietotni 112 Latvija. Tā ļauj piezvanīt vai nosūtīt īsziņu vienotajam ārkārtas palīdzības izsaukumu numuram 112, saņemt paziņojumus par iespējamo apdraudējumu un uzzināt, kā rīkoties.

• Lietotnē 112 Latvija tiek iekļauta patvertņu informācija. Ņemot vērā citu valstu pieredzi, plānots, ka lietotne rādīs patvertnes 300 m rādiusā.

• Patvertnes īpašnieka uzdevums ir to padarīt publisku tikai apdraudējuma laikā. Ja pašlaik ēkā, pie kuras ir patvertnes zīme, durvis ciet, nevajag satraukties, jo tās tiks atvērtas brīdī, kad būs paziņots, ka ikvienam jāmeklē tuvākā patvēruma vieta.

/VUGD informācija/

___________________________________

VIEDOKĻI

Vienmēr paturēt prātā

Vineta Brūdere-Sedliņa, biedrības Tabitas sirds Kuldīgas nodaļas projektu vadītāja, vairākas reizes bijusi Ukrainā:

– Cilvēki tikai krīzes situācijā sāk domāt, gudrot veidus, kā izdzīvot. Esot Ukrainā 2023. gada martā un maijā kopā ar humānās palīdzības konvoju, izbraukāju teritoriju frontes un piefrontes līnijā, tikos ar iedzīvotājiem, ar brīvprātīgajiem un mediķiem slimnīcās un kara hospitālī Dnipro. Kara pirmajā gadā slimniekus, arī smagi slimos un ievainotos, personāls ar liftu vedis uz slimnīcas pagrabu, kas kalpoja kā patvertne. Vēlāk mediķi sapratuši, ka daudziem šāda pārvietošana nāk par sliktu, jo skābekļa aparāti tai laikā tiek atslēgti, cilvēks līdz pagrabam ir bez papildu skābekļa un smok.

Ukrainā ievēroju interesantas, apjomīgas betona konstrukcijas, vietējo mākslinieku apgleznotas. Lielajās pilsētās, kur cilvēku visvairāk, tiek izvietotas šīs konstrukcijas, kas kalpo kā patvertnes. Nevienā gan neiegāju. Pirms kara šāda tipa patvertņu Ukrainā neesot bijis. Pēc sarunām ar ukraiņiem zinu, ka patvertnes tur daļēji saglabājušās no PSRS laika. Tādas esot katrā tolaik būvētajā rūpnīcā, skolā, bērnudārzā. Jaunajos objektos speciāli izbūvētu neesot. Tagad visi ukraiņi zina, ka gaisa trauksmes gadījumā var pasargāt divu sienu princips.

Kara sākumā savā prātā kārtoju 72 stundu glābšanas somu, bet līdz šim brīdim mājās tādas nav. Vienīgais, ko sev mācu un kā sevi trenēju, ir tas, kā izdzīvot, ja resursu maz vai gandrīz nav. Karš Ukrainā iemācīja taisīt ierakumu sveces – tās var cilvēku sasildīt, un uz bundžas var pagatavot vienkāršu maltīti. Mājās man vienmēr ir ilgāk uzglabājami produkti: rīsi, griķi, konservi.

Domāju, ka pašvaldībām jāsaved kārtībā daudzstāvu māju pagrabi, lai tad, ja krīze rastos, iedzīvotājiem būtu, kur patverties. Daudzos pagrabos ieplūst gruntsūdens.

Patvertnēm jābūt daudzfunkcionālām

Edmunds Svenčs, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris, pulkvedis:

– Patvertņu nozīme vērtējama kā būtiska, īpaši ievērojot to, ka likme visbiežāk ir iedzīvotāju veselība vai pat dzīvība. Mantu saglābšana ir sekundāra. Tomēr nedrīkst par patvertni domāt tikai kā par pazemes bunkuru, kurā ieskriet, lai pārlaistu dabas stihiju vai – sliktākajā gadījumā – pretinieka aviācijas uzlidojumus. Patvertnes jāveido pamatīgas ne tikai fizikāli materiālās izturības kontekstā vien – tām jābūt daudzfunkcionālām. Piemēram, tur jāspēj uzglabāt ēdienu un ūdeni, noteikti jānodrošina svaiga gaisa pieplūde un pastāvīgs elektroenerģijas pieslēgums, nereti tajās jāspēj veikt pat medicīniskas manipulācijas, iedzīvotājiem sniedzot pirmo palīdzību.

Par šiem infrastruktūras objektiem rūpe jātur nepārtraukti, un tas, protams, prasa nozīmīgus resursus, tāpēc labā prakse ir, būvējot lielas celtnes vai ēku kompleksus, jau savlaicīgi šādu patvertni paredzēt kompleksa pamatstāvā. Lielisku piemēru redzam Rīgas TEC 1 un TEC 2 patvertnes modelī. Arī vairāku ASV štatu skolās un citās publiskās ēkās pagrabstāvi ir pielāgoti drošai dabas stihijas pārdzīvošanai.

Ko darīt katram pašam? Viens no ieteikumiem ir sagatavot 72 stundu krājumu. Aizsardzības ministrijas informatīvajā kampaņā Bruņojies ar zināšanām tapusi rokasgrāmata Kā rīkoties kara gadījumā, kas dod konkrētus padomus, ja iedzīvotājiem ir šaubas, kas krīzes situācijā svarīgākais. Tomēr manā ieskatā vienmēr svarīgs ir princips: „Palīdzi sev pats, lai tu varētu palīdzēt otram!” Ģimenē vai kolektīvā savlaicīgi pārrunājot iespējamo rīcības plānu, var vienoties par saskaņotu darbību dažādās kritiskās situācijās – vienalga, vai tas ir ugunsgrēks mājās vai pretinieka aviācijas uzlidojums. Parasti vienkāršākie algoritmi ir tie efektīvākie.

Veido sadarbības modeļus

Māris Zariņš, Iekšlietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists:

– Ņemot vērā civilās aizsardzības specifiku, pašvaldībām ir noteikti uzdevumi. Gan ministrija, gan VUGD ar pašvaldībām veido dažādus sadarbības modeļus, lai civilās sistēmas darbība būtu efektīvāka. Būtiskākais uzdevums ir iezīmēt daļēji un pilnībā patvertņu prasībām atbilstošās ēkas – izlikt pie tām zīmes, lai iedzīvotāji jau tagad zinātu patvertnes savas dzīves vai darba vietas, savu ikdienas gaitu tuvumā. Bet jāatceras, ka pašvaldību civilās aizsardzības plāns ir dokuments, kas nekad nebūs pabeigts, – tas nepārtraukti jāpilnveido. Tāpēc būtu jāaktualizē plānā iekļauto risku novērtējums un jāprecizē katastrofas pārvaldīšanas pasākumi.

____________________________________

AKTUĀLAIS JAUTĀJUMS

Vai zināt, kas jādara krīzes situācijā, kad pazūd elektrība, skan trauksme? Vai mājās ir pārtikas un citi krājumi šādiem gadījumiem? Vai, jūsuprāt, valsts informē pietiekami?

Georgijs Vjaksa, snēpelnieks:

– Esmu no laukiem, tāpēc, kas jādara tiem, kas dzīvo pilsētā, nezinu. Kas būtu jādara, arī īsti pats nezinu. Vajadzētu ieslēgt televizoru vai radio, taču, ja strāvas nav, tad nezinu. Valstij noteikti vajadzētu cilvēkus informēt vairāk, jo neesmu daudz dzirdējis, ka par to runātu. Vajadzētu informēt visos sabiedriskajos medijos, varētu arī bukletus nosūtīt. Mēs cenšamies iegādāties pārtikas preces ar ilgu derīguma termiņu un turēt mājās šādiem gadījumiem. Tagad tāds laiks, kad par to jādomā.

Gatis Rožkalns, kuldīdznieks:

– Medijos par to pašlaik runā ļoti daudz. Informācija ir, dažkārt pat par daudz un atšķiras, tāpēc nezinām, cik tā korekta. Ja sāktos trauksme, pirmais, ko darītu, – noskaidrotu, kur atrodas man tuvie cilvēki, vai viņiem viss labi. Speciāli neko neesmu šādiem gadījumiem iepircis, bet pārtika, kas uzglabājas ilgāk, mājās ir, arī kādas baterijas.

Undīne Miezīte, kuldīdzniece:

– Pieļauju, ka zinu. Pirmais, ko darītu, – ieslēgtu radio, kas darbojas uz baterijām. Man vienmēr mājās ir sausie produkti, kas uzglabājas ilgi, arī kādi konservējumi. Kad sākās karš Ukrainā, diezgan daudz tikām informēti, kas šādās situācijās jādara. Man šķiet, ka esmu pietiekami informēta un zinu, kā rīkoties.

Ināra no Jaunlutriņiem:

– Nezinu! Nesen Kuldīgā jau bija tāds gadījums pirms kāda mēneša, kad pēkšņi skanēja divi lieli būkšķi. Ne es, ne citi man apkārt nezināja, kas jādara: visi uz ielas apstājāmies neziņā, kas notiek. Informācijas internetā jau tagad ir ļoti daudz, bet es gan neesmu skatījusies. Kā vēl informēt, nezinu. Laikrakstus cilvēki tagad maz pasūta, varbūt vajadzētu informēt televīzijā vai radio, arī pagastu pārvaldes varētu cilvēkiem stāstīt, kas jādara.

Kārlis Skuja, alsundznieks:

– Rīkotos pēc intuīcijas. Pārtika mājās šādam gadījumam ir. Arī pagrabs, kur paslēpties. Radio uz baterijām gan vairs nav – to aizsviedām prom, cerot, ka viss būs labi. Arī tagad ceru, ka šādu situāciju nepiedzīvosim. Īstas skaidrības gan nav, kas tādās reizēs jādara. Vajadzētu katram atsūtīt vienu bukletiņu, kur pa punktiem aprakstīts, kā sagatavoties un kas jādara.

Krista Bumbiere, fotogrāfe:

– Šķiet, ka apmēram zinu. Ja elektrība būtu, tad ieslēgtu televizoru un radio, bet, ja nav, skatītos bukletiņā, ko visiem dalīja, kad sākās karš Ukrainā. Man ir izveidota 72 stundu soma, bet jau kādu laiku krājumiņi tur ir mazi. Valsts līdz šim informēja pietiekami, tagad gan mediji nedaudz pieklusuši. Jāturpina skaidrot gan televīzijā, gan sociālajos medijos: feisbukā, instagramā.