Klondaika – karstais punkts pilsētas centrā

Šoreiz rakstu sērijā Cilvēks un drošība rakstām par konkrētu vietu Kuldīgā – par kafejnīcu un spēļu zāli Klondaika, kas atrodas pilsētas centrā – galvenajā ielā. Pašvaldības policija šogad saņēmusi gandrīz 70 izsaukumu uz Liepājas ielas 28. namu, kad Klondaikā vai pie tās sabiedriskā kārtība ir traucēta. Pārsvarā likumsargus izsaukuši iedzīvotāji, bet daļa nekārtību pamanīta videonovērošanā. Arī Valsts policijai nākas bieži strādāt šajā vietā. Aizvadītās svētdienas rītā kautiņā bija iesaistīti desmit cilvēki, no tiem kāda sieviete turpināja ālēties policijas iecirknī.

Ar likumsargiem sadarbojas

SIA Klondaika prokūrists Matīss Batarāgs Kurzemniekam skaidro, ka esot apsardze un laba sadarbība ar Valsts un pašvaldības policiju, bet likumpārkāpumu un vardarbības gadījumu skaits pieaugot visā valstī.

Šogad no Klondaikas puses Kuldīgā palīdzība sniegta 14 likumpārkāpumos un noziedzīgos nodarījumos, ierosinātas vairākas pārbaudes, tiesībsargājošajām iestādēm rakstot iesniegumu, komentē M.Batarāgs. Tāpat kopā ar likumsargiem tiekot domāts par sadarbību, kas darbinieku, klientu, uzņēmējdarbības un iedzīvotāju drošību atpūtas vietā un tuvākajā apkārtnē varētu uzlabot. Šogad 29 cilvēkiem Kuldīgā bijis liegts Klondaiku apmeklēt. Liegums ir spēkā vidēji no gada līdz pieciem.

„Klondaika ir uzņēmums, kurš ievēro likumus, saistošos noteikumus un citus normatīvos aktus,” uzsver prokūrists. „Nodrošināta tehniskā apsardze, trauksmes poga un operatīva sertificētu apsargu ierašanās. Papildus tam atpūtas un izklaides vietās ir augstas kvalitātes videonovērošanas kameras, kas darbojas 24 stundas visu nedēļu, tās savienotas ar videonovērošanas centru, kas uzrauga un sniedz atbalstu. Darbiniekiem rīkojam regulāras mācības par drošības pasākumiem.

Lielākā problēma, ar ko nākas saskarties, ir lielais vispārējais likumpārkāpumu pieaugums, kā arī Valsts policijas kapacitāte un resursu trūkums. Papildus tam liela problēma ir profesionālu apsardzes kompāniju trūkums, tai skaitā Kurzemē.”

_______________________________

Uz terases – trokšņaināk

Kā stāsta pašvaldības policijas priekšnieks Kaspars Šabāns, Kuldīgas izklaides vietā Klondaika biežākie ir strīdi starp apmeklētājiem, kas tiek risināti vai nu iekšpusē, vai uz ielas un nereti pārvēršas kautiņā.

Iedzīvotāji bieži sūdzas par trokšņošanu un skaļu mūziku, apsargs ar apmeklētāju netiek galā un lūdz izlikt to ārā, citreiz palīdzība vajadzīga mediķiem, jo cietušais pacients agresīvs, ir bijuši gadījumi, kad automašīna piebraukta pie pašām durvīm, bet tā ir gājēju iela. Vasarā, kad ārpusē tiek uzcelta terase, nepatikšanās nokļūst pat nejauši garāmgājēji. Tagad videonovērošana ierīkota ne tikai Liepājas ielā, bet arī no otras puses, un visa apkārtne kamerās redzama. Te tiek patrulēts regulāri: no astoņiem vakarā vismaz reizi divās stundās policija garām nobrauc ar ieslēgtām bākugunīm.

Apsardze nav pietiekama

„Klondaikas pārstāvi esam izsaukuši vairākkārt, un pārvaldniece bijusi pie mums uz pārrunām, kā situāciju labot,” skaidro K.Šabāns. „Ir runāts, ka apsardze nestrādā pietiekami. Reizēm šos pienākumus pilda zāles pārzinis vai bārmene. Saprotams, ka jauna meitene nespēj tikt galā. Dažs apmeklētājs ir tik agresīvs, ka uzbrūk pat policistiem, daudzi administratīvie procesi ir sākti gan par kārtības traucēšanu, gan nepakļaušanos likumsargiem. Savā ziņā kārtība tiek ievērota, piemēram, nepilngadīgajiem alkoholu tur nedod, pēc noteiktā laika neielaiž, pārbauda identitāti pēc to personu saraksta, kurām nav ļauts azartspēļu vietās atrasties.”

Nav likuma spēka

Policijas priekšnieks atzīst: viņu vienīgais ierocis ir administratīvais sods. Diemžēl tas nedarbojas tā, lai pārkāpumi neatkārtotos. Ja ir cietušie, kam ir miesas bojājumi, Valsts policija var sākt kriminālprocesu. Taču bieži vien pēc kautiņa nevienam pretenziju vairs nav. Tomēr administratīvais process par sabiedriskās kārtības traucēšanu tiek sākts. „Kad mūzika par skaļu, zvanām vai braucam aizrādīt,” piebilst K.Šabāns. „Tur pieklusina, bet pēc brīža iedzīvotāji zvana atkal. Mums nav ierīces, ar ko skaļumu izmērīt, līdz ar to sodu nevaram uzlikt. Gaidām izmaiņas likumos.”

Citi saprot, ka trokšņot nedrīkst

Pēc likumsargu novērojumiem Klondaika ir vienīgā vieta Kuldīgas centrā, par kuru sūdzas tik ļoti daudz un pamatoti. Klondaika ir arī vienīgā vieta, kur var izklaidēties naktī: iedzert, uzspēlēt biljardu vai azartspēles un… arī izkauties. Spēlētāji neesot lielākie dauzoņas – tie lielākoties sēžot pie automātiem. Ja azartspēles aizliegs, bet izklaides vieta paliks tāda kā līdz šim, situācija būtiski neuzlabosies, domā K.Šabāns.

_______________________________

Pašvaldība cīnās, bet valsts aizsargā

Kuldīgas novada pašvaldība gadiem ilgi aktīvi iestājusies pret azartspēlēm, taču likumi valstī stingri nosaka, kad atļaujas izsniegšanu var atteikt. Juridiskajā spēlē izeja beidzot rasta ar jauno lokālplānojumu, kas aizliedza vecpilsētā atvērt jaunas zāles, un pašreizējām tika atļauts darboties vēl piecus gadus, patlaban atlikuši četri.

Ne melns, ne balts

Pašvaldības jurists Uģis Gauja skaidro: „Kādreiz Kuldīgā bija četras spēļu zāles, tagad Klondaika ir vienīgā. Deputāti visos sasaukumos neatkarīgi no partijas bijuši vienisprātis, ka vecpilsētā tādām nav jābūt. Gada sākumā spēkā stājās jaunais lokālplānojums. No Klondaikas esam saņēmuši pārsūdzību, un mēneša laikā mums tiesai jāsniedz atbilde.

Nevar teikt, ka viss ir tikai melns vai balts. Savi argumenti arī spēļu biznesam. Pati valsts nav bijusi konsekventa, nepasakot ne nē, ne jā. Līdzīgi precedenti bijuši citās pašvaldībās. Ķekavas novada dome pieņēma saistošos noteikumus, kas azartspēles aizliedz, bet Satversmes tiesa šogad tos atcēla. Valstī azartspēles nekad nav bijušas aizliegtas, un ir partijas, kas tādas intereses lobē, šo biznesu aizsargā starpvalstu nolīgumi, jo arī azartspēles dod ieguldījumu tautsaimniecībā. Tādos apstākļos cīņa ir ļoti sarežģīta: ap Klondaikas pastāvēšanu ņemamies gadiem, un vēl četri gadi tai ir. Tāpat maz iespēju neļaut ienākt tādām lielām ārvalstu azartspēļu kompānijām kā SIA LV Bet, kas plāno atvērt jaunu spēļu zāli Adatu ielā. Būvvalde nedod atļauju, viņi sāk patvaļīgu būvniecību, tiek uzlikts sods, otra puse iesniedz pārsūdzību, jaunu būvniecības ieceri utt. Tiesājamies jau vairākus gadus.”

Kārtība ir reglamentēta

Jaunais lokālplānojums nosaka, ka azartspēļu vietas nav pieļaujamas vecpilsētā. Visā novadā aizliegt nedrīkst – to pierāda Ķekavas gadījums. Sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību paredz Azartspēļu likums, kurā noteikta strikta kārtība, kā tās tiek organizētas. Tāpat reglamentēta pakalpojumu sniedzēja darbība, atbildība un uzraudzība, kā arī to personu tiesības, pienākumi un atbildība, uz kurām likums attiecas. Jurists piebilst, ka noteikts arī minimālais aparātu skaits. Kuldīgas Klondaika vietējā sabiedrībā gan lielākoties tiekot uzskatīta par izklaides vietu, kurā ir spēļu zāle, nevis otrādi.

Spēlētājiem dauzīties neļauj

U.Gauja neslēpj, ka gandrīz pirms 20 gadiem, kad Klondaika filiāli Kuldīgā atvēra, viņš pats kādu laiku bijis tās pārvaldnieks: „Tolaik biju jauns un nepieredzējis – man likās, ka legāls bizness nevar būt slikts. Ja tajā vietā nebūšu es, būs cits. Bet manas vērtības ir mainījušās. Lai šo karmisko parādu dzēstu, tagad urbjos cauri likumu kaudzēm, meklēju iespēju nevēlamās tendences izskaust un tagad būtu viens no tiem, kuri pret šo postu iet gājiena priekšgalā.

No pieredzes zinu, ka Klondaikas publiku var sadalīt divās daļās: vieni smuki sēž pie aparātiem, otri dauzās iekšā un ārā. Azartspēļu organizētāji cenšas spēlētājus pasargāt, lai viņiem nebūtu laika nodarboties ar muļķībām un traucēt kārtību, jo biznesa galvenā sastāvdaļa ir viņi, ne tie, kuri nāk dzert un boksēties. Diemžēl attiecībā uz šo segmentu pašvaldībai likumisko iespēju ir vēl mazāk. Nevar izklaides vietu aizklapēt ciet tikai tāpēc, ka kārtības sargātājiem regulāri ir izsaukumi. Var tikai sodīt tos, kuri neprot uzvesties. Nedomāju, ka mūsu pašvaldības policija ir pārāk žēlīga, jo tā darbojas tik, cik likums ļauj.”

_______________________________

_______________________________

VIEDOKĻI

Prom no acīm – tas radīs citas problēmas

Regnārs Jansons, zvērināts advokāts, geštaltpraktiķis*:

– Droši vien visprecīzākais daudzo nekārtību izskaidrojums ir tas, ka Klondaika ir vienīgā izklaides vieta, kas atvērta visu diennakti. Korelācija ar azartspēlēm tikai tāda, ka ir izdevīgi šo zāli turēt vaļā. Ja vietas būtu vairākas vai arī tā būtu vienkārši dzertuve bez spēļu automātiem, situācija būtu tāda pati. Spēlmaņi aizņemti ar savu atkarību, bet ieklīst gribētāji iedzert, jo durvis vaļā.

Man bijušas vairākas aizstāvības lietas, kurās stāsts sākas tā: „Bijām aizgājuši atpūsties…” Tas izraisa smīnu. Dzertuve jau no laika gala ir vieta, kurā vienmēr kaujas. Kāda daļa turp iet tikai tāpēc, lai agresīvās tieksmes apmierinātu. Katram ir savs stāsts, kāpēc viņam prasās iedzert un izlādēties, kā nu prot. Ja tāda izklaides vieta atrastos nomalē, nevis tik stratēģiskā vietā kā pilsētas centrs, apmeklētāju varbūt būtu mazāk. Visi negribētu kulties kaut kur tālu, lai piedzertos un izkautos. Taču pēc būtības situācija neatrisinātos. Vienīgi pašvaldībai vairs nebūtu šīs problēmas, ka nekārtības notiek vecpilsētas centrā, netiktu bojāts tūrisma pilsētas tēls.

Aizliegums atrisina vienu problēmu, bet citu rada no jauna. Pirms daudziem gadiem arī krogi bija ārpus Kuldīgas. Nebija tur spēļu automātu, bet daudzi brauca cauru nakti plosīties, tāpat attiecības noskaidroja ar dūrēm. Pārcels to dzertuvi prom no acīm, bet arī nomalēs kārtība jāuztur, un pašvaldības policijai risināt konfliktus būs jābrauc tālāk, medicīniskā palīdzība tiks sniegta ar kavēšanos.

Spēļu zāles noteikti neatbalstu, bet tas ir cits, vēl drausmīgāks stāsts. Azartspēles ir viena no smagākajām atkarībām. Turklāt tā neizpaužas tik acīmredzami kā narkomānija vai alkoholisms. Bet ģimenes tā izposta vēl graujošāk, turīgs cilvēks ātri vien pazaudē visu mantu, nonāk pat līdz pašnāvībai. Spēļu bizness prot ar atkarību manipulēt. Azartspēļu likumu šo zāļu turētāji ievēro, citādi ienesīgo biznesu zaudētu. Bet šī disciplīna nebūt neliecina par patiesi labām vēlmēm.

* Geštaltterapija – psihoterapijas veids

Azartspēles, dzeršana un cita piedāvājuma trūkums

Ģirts Jankovskis, filozofs, līdzīpašnieks Kuldīgas bārā Didro, kas arī atrodas Liepājas ielā:

– Azartspēles un agresivitāte iet roku rokā. Bet Klondaika ir tāda dīvaina vieta, kurā sarodas ļoti dažāda publika. Daudzus spēles nemaz neinteresē – viņi iet it kā atpūsties, bet nemāk to darīt. Pēc sešiem Kuldīgā cilvēki no ielām pazūd, daļa aiziet gulēt pēc Panorāmas, bet citiem sākas naktsdzīve, ko viņi izprot kā piedzeršanos un izkaušanos. Ir neforša sajūta, kad deviņos no rīta pie manis cilvēki ēd brokastis, bet pāri ielai citi kaujas. Tūrisma pilsētai tas nav labi.

Iemesls ir trīs lietu salikums: azartspēles, dzeršana un alternatīva piedāvājuma trūkums. Te nederēs klasiskā pieeja, kad paslaukām zem deķa jeb aizsūtām prom no centra. Protams, azartspēlēm šeit nav jābūt. Bet iespējams, ka Klondaika ir kā indikators, kas parāda, ka ar mūsu sabiedrības uzvedību un atpūtas formām kaut kas nav kārtībā. Darbinieki nav vainojami, un tos es neapskaužu. Kā viņi tur ar apmeklētājiem cīnās!

90. gadu beigās kopā ar māsu atvērām kafejnīcu Mazirbē. Tur ik vakaru piedzīvojām to, ka nāca zvejnieki ar noslieci uz alkoholismu un agresivitāti. Bet nedevām iespēju to izrādīt, un pēc trim gadiem zvejnieki bija ieraduši atnākt, pasēdēt, iedzert, papļāpāt. Samaksāja rēķinu un mierīgi gāja prom. Arī Kuldīgā kādreiz bija tādi naktslokāli, kuros neviens otru nesita nost. Laikam jau noteicošais ir tas, kādas iespējas katrā vietā tiek dotas.

Stingrāk jāuzrauga, jāpiešķir finansējums

Arnis Vērzemnieks, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents:

– Asociācijas uzņēmumi rūpīgi ievēro likumus un citus normatīvos aktus, sniedz atbalstu policijai un vadās pēc mūsu darbības kodeksa, kurā noteikts, ka alkohols netiek pārdots tiem, kuru uzvedība liecina par pārmērīgu lietošanu. Atbildīgie darbinieki azartspēļu vietās gādā par to, lai apmeklētāji nedz ienestu, nedz pārmērīgi patērētu apreibinošas vielas, kas mēdz būt par iemeslu konfliktsituācijām. Pastāvīgi tiek uzraudzīta situācija gan spēļu zālēs, gan to tuvumā, riska un pārkāpumu gadījumā operatīvi iesaistot apsardzi un ziņojot policijai.

Kuldīgas kontekstā vajadzētu noskaidrot, vai kārtību traucē vienas un tās pašas personas un vai sods ir pārkāpumam atbilstošs. Tāpat jāvērtē, kā novērsts interešu konflikts, jo mazpilsētām raksturīgi tas, ka likumpārkāpēji un policijas darbinieki ir pazīstami.

Mazās pašvaldībās, kuru iedzīvotājiem izklaides iespēja nereti ir ierobežota, īpaši vakara un nakts stundās, pārkāpumu risks, iespējams, ir lielāks, jo vienuviet pulcējas lielāks skaits, tādēļ pašvaldībai īpaši jāveicina alternatīvi atpūtas un izklaides veidi, jāstiprina kārtības sargu spējas. Asociācija ir aicinājusi Valsts policiju organizēt reidus un kontroli bāros pastiprināt narkotisko un psihotropo vielu aprites kontekstā. Pienācīga šo uzdevumu izpilde bez pietiekama finansējuma nav iespējama. Kopš 2020. gada pašvaldībām paredzēti vien 5% no azartspēļu nodokļa – līdz tam tās saņēma 25%. Asociācija Finanšu ministrijai teikusi, ka pašvaldību budžetā ieskaitāmi vismaz 50%, kā arī daļa ieņēmumu no azartspēļu nodokļa par interaktīvo azartspēļu organizēšanu un no nodokļa par valsts mēroga izložu organizēšanu.

_______________________________

IEDZĪVOTĀJU KOMENTĀRI

Aicinot cilvēkus Kurzemnieka feisbuka lapā dalīties pārdomās par Klondaikas darbību, saņēmām dažādus viedokļus: vairums norāda, ka atbildība jāuzņemas uzņēmuma vadībai, daži šo vietu aizstāv, sakot, ka citur naktīs nav, kur atpūsties, ka vaina ir nevis vietā, bet cilvēku uzvedībā. Vēl daži mudina likumsargus būt stingrākiem.

Žūpu ālēšanos nekas nevar noslāpēt

„Vecpilsētas tēlu degradējoša vieta,” tā asi saka kuldīdzniece Maija Mitrevica. Klondaikas dēļ jau kopš atvēršanas viņai nav bijusi gandrīz neviena mierīga nedēļas nogale, jo dzīvoklis atrodas blakus ēkas otrajā stāvā (iepretim veikalam Kukulītis, tagad bāram Didro).

Pēdējā laikā gan esot mazliet mierīgāk. Tomēr iekšā regulāri rīb mūzika, uz ielas cilvēki kaujas, spārda laternas stabus un atkritumu urnas, malu malās nokārto dabiskās vajadzības, pat policistu acu priekšā, mirgo operatīvo dienestu bākugunis, kauc sirēna.

„Citiem nav jācieš!”

„Pati degradējošākā ir vasarā terase – vēl vēlos rītos tur notiek žūpu ālēšanās!” turpina M.Mitrevica. „Kauns no tūristiem! Apsargi ar piedzērušajiem netiek galā – izmet uz ielas, kur tie turpina ālēties. Meitas vīrs ir vācietis, pirms kāda laika bija atbraucis ciemos. Pēc Kuldīgas apmeklējuma znots brīnījās, kādas šausmas Latvijā notiek. Arī no citiem esmu dzirdējusi, ka tā ir tikai pie mums. Biju Liepājas Klondaikā – tur tiešām varēja mierīgi pasēdēt, padejot.” Pēc M.Mitrevicas teiktā, no naktsdzīves ciešot visi, kas dzīvo tuvumā, – vairākas ģimenes. Viņas māja ir cieši blakus, sienas un bēniņi siltināti, uzlikta papildu izolācija, bet troksni tas tikpat kā nav mazinājis. Kautiņus un trokšņošanu nekas nevarot slāpēt. Maija bieži izsaukusi policiju, arī pati tā regulāri braukusi skatīties. Pirmajos gados Klondaikas pārvaldnieks nācis ar iedzīvotājiem aprunāties, vēlāk kā smieklīga kompensācija nestas nelielas dāvaniņas. Pēdējos gados neviens neesot interesējies. „Nekas nevar kompensēt to, ka naktī nav iespējams pagulēt. Liec kaut neskaitāmus spilvenus uz galvas un ausīs aizbāžņus – māja viscaur vibrē! Uz darbu no rīta jāiet, tikmēr dzērāji var iet gulēt. Vienreiz savācu parakstus, bet nekas jau nemainījās. Savu biznesu telpās viņi var taisīt, kā grib, bet citiem taču no tā nav jācieš!”

Ne uzņēmums, bet cilvēki

Klondaikas aizstāvji iebilst, ka vieta pati nevienam virsū neskrienot. „Nav vainojama vieta un telpa. Ne jau uzņēmums sit degunus un dauza logus, bet cilvēki. Ja ir problēmas ar uzvedību, attieksmi un alkoholu, tad jāvaino tikai viņš pats,” feisbukā raksta uzņēmuma darbiniece Eva Strautmane.

Daži apmeklētāji norāda, ka vaina ir gan vienā, gan otrā pusē, jo katra vieta pulcē savu auditoriju. Kultūras centrā, sporta hallē vai baznīcā kautiņi taču nenotiek. Pat citur, kur vasarā nakts pasākumi ir (Dunā, Rezidencē, Bangertā, kafejnīcā Riverside), par nekārtībām nav dzirdēts, vismaz ne tik bieži. Diemžēl Klondaika tieši ar to asociējas.

Jāslēdz ciet

Mācītājs Viesturs Pirro norāda: „Jau pati vieta tam iestādījumam ir pretrunā ar valsts likumiem. Pats esmu redzējis agresīvus, neadekvātus cilvēkus, kas tur auro un kaujas. Ātrāk jāslēdz mūsu skaisto Kuldīgu apkaunojošā vieta! Domē esmu par to runājis jau pirms dažiem gadiem, pagaidām nekas nav mainījies.”

_______________________________

AKTUĀLAIS JAUTĀJUMS

Kur Kuldīgā biežāk notiek kautiņi un citas nekārtības? Vai jums bijusi saskare ar Klondaiku un konfliktiem tajā?

Indra Orehova, kuldīdzniece:

– Manuprāt, Kuldīgā viss ir mierīgi. Nezinu, kur kādi kautiņi notiktu, – pa tumsu apkārt nestaigāju. Agrāk ir kas dzirdēts par nekārtībām Pilsētas svētkos vai pie agrākajām spēļu zālēm.

Jānis Zaķis, galdnieks:

– Šķiet, ka tagad īsti bīstamas vietas Kuldīgā nav. Kādreiz gan bija. Man pusaudža gados bīstama likās Ventspils iela, kur dzīvoju. Kādreiz tur tika risināti daudzi konflikti – pa tumsu iet mājās nedrīkstēja. Kādreiz Liepājas ielā arī bāros – Stenderā un Klondaikā – bija bīstami, sevišķi iebraucējiem, taču tagad šīs vietas vairs neapmeklēju.

Emīls Braslis un Diāna Gruntiņa, Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma audzēkņi:

– Kad bijām mazi, bīstami bija skeitparkā. Tik tālu, ka būtu kautiņi, gan laikam nenonāca. Pašlaik, cik pa vakariem, naktīm staigājam, neliekas, ka būtu bīstami iet. Uz Klondaiku pa retam ejam. Tur gan konflikti ir vienmēr, kad kādi sadzeras un vēlas nokārtot rēķinus. Taču, ja kļūst bīstami, tiek izsaukta policija.

Arnolds Fuks, Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma audzēknis:

– Tepat pie tehnikuma pretī Klondaikai ir bīstami. Tur regulāri notiek kautiņi, sevišķi nedēļas nogalēs vakaros. Kaujas vietējie. Pirms pāris mēnešiem uz Kuldīgu bija atbraukuši kādi militāristi no Francijas, aizgājuši uz Klondaiku, un arī ar viņiem tur citi kāvās. Cik esmu redzējis un dzirdējis, kautiņi notiek nevis iekšā telpās, bet blakus uz ielas.

Līga Jansone, pavāre no Alsungas:

– Alsungā konfliktu nav, neteikšu, ka arī agrāk īpaši būtu bijuši. Pudeles brāļi mums ir daudzi, taču viņi nav agresīvi. Par kautiņiem Klondaikā dzirdējusi esmu, taču man ar tiem nav nekādas darīšanas.

Kārlis Grundmanis, hokeja žurnālists:

– Šķiet, ka Kuldīga ir ļoti mierīga pilsēta. Pārsvarā eju cauri Liepājas ielai līdz Putnudārzam, un manā ceļā viss mierīgi. Agrāk, kad ielas vēl nebija sakārtotas, bīstamāk bija Vienības ielā, bet tagad ir droši. Klondaikā neesmu bijis. Tā droši vien ir vienīgā vieta, kur konflikti varētu būt, esmu dzirdējis, ka atmosfēra tur nav tā labākā. Policijai vajadzētu šo vietu uzmanīt vairāk.

#SIF_MAF_2023