Kas jāzina, lai neapkrāptu internetā un pa telefonu

Mūsdienās būtiski paplašinās attālināti pakalpojumi internetā un aktīvāk tiek izmantoti digitālie rīki. Vienlaikus sociālajos medijos, e-pastā un pat pa telefonu izplešas arī krāpnieku darbība. Ar mēģinājumiem izvilt naudu internetā vai telefoniski pēdējā gadā saskārusies puse Latvijas iedzīvotāju, savukārt 6% jau kļuvuši par krāpnieku upuriem, liecina bankas Citadele iedzīvotāju aptauja. Kā sevi un citus no tā pasargāt?

Šoreiz rakstu ciklā Cilvēks un drošība – par to, kas būtu jāzina un jāievēro, lai mēs netiktu apkrāpti internetā vai telefonsarunā. Tas ir svarīgi, jo diez vai ir daudz tādu, kuri internetu nelieto vispār. Bez tā nevaram ne sazināties ar citiem, ne samaksāt rēķinus, nemaz nerunājot par sarežģītākām darbībām.

Galvenie upuri – virs 60 gadiem

Dati rāda, ka visbiežāk krāpniekiem izdevies naudu izvilināt no iedzīvotājiem 60–69 gadu vecumā. To, ka pēdējā gadā tikuši apkrāpti, aptaujā norādījuši 14% šīs grupas cilvēku. Savukārt trīs reizes retāk jeb tikai 5% gadījumu krāpnieku nagos iekrituši aptaujātie no 30 līdz 39 gadiem.

Stāsta Roberts Birzgalis, bankas Citadele IT drošības daļas vadītājs: „Statistika liecina, ka noziedzniekiem visienesīgākā krāpšanas metode Latvijā joprojām ir investīcijas, tostarp viltoti kredīti un komisiju maksājumi. Lai arī aug novērsto gadījumu skaits, krāpnieki joprojām rada jaunas, daudz sarežģītākas un ticamākas metodes, piemēram, telefonkrāpšana šogad palielinājusies par 65%. Šis veids sevišķi aktualizējas gada tumšajos mēnešos, un galvenā auditorija ierasti ir vecāki cilvēki.”

Swedbank maksājumu un kontu drošības tīmekļa vietnē norādīti izplatītākie krāpšanas veidi: krāpšana internetā, investīciju piedāvājumi, krāpšana ar aizdevumu, ar loteriju vai mantojumu, romantiskā krāpšana, kā arī ar darbu saistītā.

#PārākNedroši: kampaņa aicina domāt

Lai katram vairotu spēju sevi no krāpniecības pasargāt, Latvijas Drošāka interneta centrs Drossinternets.lv kopā ar uzņēmumu Meta un Valsts kancelejas stratēģiskās komunikācijas (Strat-Com) komandu ir sācis kampaņu #PārākNedroši. Tās nolūks ir informēt par internetā izplatītākajiem krāpšanas veidiem, skaidrot, kā cilvēki krāpnieku lamatās tiek ievilināti sociālajos medijos (Facebook, Instagram, WhatsApp u.c.), kā arī sniegt padomus, kā sevi un tuviniekus pasargāt. Katru mēnesi Drossinternets.lv saņem vairākus desmitus ziņojumu, krāpnieku aktivitāte ik gadu pieaug, un novērojumi rāda: ļaunprāšu izdomai nav robežu, un to shēmas kļūst aizvien izsmalcinātākas. Kopš 2006. gada šis centrs izglīto un informē arī par bērnu drošību internetā un rada iespēju par tur atklātajiem pārkāpumiem ziņot. Tā darbību koordinē Latvijas Interneta asociācija.

Nepieļaut, ka ar mums manipulē

„Kampaņa, kurā iedzīvotāji par krāpšanu internetā tiek brīdināti, ir ļoti aktuāla, jo krāpnieki un hakeri kļūst arvien viltīgāki, talkā ņemot mākslīgā intelekta rīkus. Neiedziļināšanās un paviršība ir viens no izplatītākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki kļūst par upuriem, tāpēc modrība ir svarīga vienmēr,” skaidro centra Drossinternets.lv vadītāja Maija Katkovska.

Valsts kancelejas stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta direktors Rihards Bambals uzsver: „Ar mūsu sabiedrību cenšas manipulēt un informatīvajā telpā to ietekmēt ik dienu. To dara daudzi: sākot ar garnadžiem, krāpniekiem un caurkritušiem politiķiem, starptautiskiem organizētās noziedzības un hakeru tīklojumiem un beidzot ar autoritāru režīmu izlūkošanas un drošības dienestiem, kuri rīko ietekmes operācijas. Aicinu ikvienu iesaistīties informatīvās telpas sargāšanā un par dezinformāciju un citām manipulācijām ziņot Valsts kancelejai vienā no pirmajām šādām vietnēm pasaulē Melnsuzbalta.lv.”

Uzņēmuma Meta sabiedriskās politikas vadītāja Baltijas valstīs Vitnija Saldava norāda: „Krāpniecība mūsu interneta platformu noteikumus pārkāpj, un tai tur nav vietas. Mēs nepārtraukti uzlabojam gan savus iekšējos noteikumus, gan to izpildi. Bet vislabāk šo problēmu var mazināt, veicinot izglītību un noturību pret krāpniecību, cilvēkus mudinot ziņot, kad viņi to pamana. Tāpēc šī kampaņa, kurā sadarbojas valsts, nevalstiskais un privātais sektors, manuprāt, būs ļoti iedarbīga.”

Kam ziņot

Kampaņas rīkotāji ikvienu aicina būt vērīgam un atbildīgam un palīdzēt sociālo mediju saturu padarīt drošāku. Var paziņot šo mediju administrācijai, izmantojot to ziņošanas iespējas, vai vietnē Drossinternets.lv, kā arī par dezinformāciju – Valsts kancelejas izveidotajā vietnē Melnsuzbalta.lv.

________________________________________

VIEDOKĻI

Pirms atver saiti – pārbaudi!

Kristaps Vītoliņš, IT speciālists, Alsungas viedā ciema dalībnieks:

– Biežākie krāpniecības gadījumi ir tādi: upuris telefonā saņem īsziņu, ka atnākusi paciņa, bet tā iestrēgusi, piemēram, muitā, tāpēc esot jāuzklikšķina uz pievienotās saites. Man tā ir bijis gan it kā no Latvijas Pasta, gan Omnivas. Tālāk sekotu informācijas izspiešana un tiktu prasīts maksāt neesošu nodokli. Summas ir nelielas, lai aizdomas neradītu. Tagad daudzi preces pasūtām internetā. Var sakrist brīdis, kad tu tiešām esi kaut ko pasūtījis un atnāk šāda viltus īsziņa. Toreiz, kad pats ziņu saņēmu, ātri reaģēju un sapratu, ka tā ir viltus. Paziņai reiz kāds zvanīja, uzdevās par policijas darbinieku un prasīja bankas datus. Cilvēks momentā pretī prasīja policijas apliecību un viltotu apliecību vatsapā arī saņēma. Vienmēr, ja kāds kaut ko prasa pa telefonu vai e-pastā, vajadzētu tūlīt pārliecināties, piemēram, piezvanīt bankai vai policijai un pajautāt, vai cilvēks, kurš uzdodas par policistu, ir īsts.

Viltus e-pasta vēstulēs un īsziņās parasti ir daudz drukas kļūdu, arī adresē, no kuras tās nāk. Piemēram, vārdā Swedbank kāds burts ir izņemts ārā. Viltotu interneta adresi var ļoti viegli uztaisīt līdzīgu īstajai – citreiz, ja viltus saite atvērta vaļā, interneta vietnes izskats un izkārtojums var būt līdzīgs īstajai. Var likties, ka esi iegājis internetbankā, lai gan tā nav īsta.

Esam pārāk izklaidīgi – nedomājam, ko paši internetā liekam: instagramā, feisbukā, jūtubā un pat vietnē Draugiem.lv. Izliekam internetā gan to, ko darām, gan to, ko ēdam, – savu dzīvi padarām publisku. Potenciālie krāpnieki izprot, kā ar cilvēkiem manipulēt. Ja izliekat attēlus, tajos nevajadzētu būt skaidrai informācijai, kad un kur tie uzņemti. Tāpat atrašanās vietu var iegūt attēla failā paslēptajos datos jeb metadatos.

Iesaku interneta lietotājiem nomainīt pārlūkprogrammu, piemēram, Google Chrome vietā lietot Mozilla Firefox vai Brave. Tās nepublisko un neļauj izsekot jūsu darbības internetā. Ja kādā lapā apskatām konkrētu preci, feisbukā pēc tam ieraudzīsim reklāmas tieši par to, ko iepriekš skatījāmies. Sekošana notiek ne tikai ļaunprātīgi, bet arī reklamēšanas nolūkos – tās ir sīkdatnes jeb angliski cookies.

Nevajadzētu klikšķināt uz tādām e-pasta vēstulēm, kas saistītas ar naudu, piemēram, ka esat kaut ko laimējis. Tāda vēstule jāignorē. Pat atbildēt nevajadzētu, jo tajā momentā jūsu e-pasts kļūst karsts – krāpnieki to nodod tālāk citiem, jo redz, ka tas ir cilvēks, kas uz šādu vēstuli mēdz arī atbildēt.

Par krāpšanas mēģinājumiem noteikti jāziņo tiem, par ko krāpnieki uzdodas, piemēram, Latvijas Pasta vai Omnivas gadījumā jāziņo uzņēmumiem, lai tie zinātu, ka par tiem uzdodas kāds cits, mēģinot cilvēkus apkrāpt. Bet, ja esat jau apkrāpti, noteikti jāziņo policijai.

Romantiskie viltnieki izkrāpj lielas summas

Elviss Strazdiņš, kuldīdznieks, Digitālās drošības centra dibinātājs:

– Joprojām vispopulārākie ir īsziņu krāpnieki, kas uzdodas par dažādiem uzņēmumiem un iestādēm. Izplatīti arī romantiskie krāpnieki – to dēļ upuri zaudē visvairāk naudas. Parasti viņi darbojas feisbukā un instagramā. Krāpnieks ievilina savā shēmā: visbiežāk kādai dāmai ziņas sāk rakstīt vīrietis, kurš uzdodas, piemēram, par bijušo karavīru. Ar laiku sarakstoties atrodas kopīga valoda, un pēc tam krāpnieks upurim tiešā veidā prasa, lai pārskaita naudu. Arī Kuldīgā bijuši tādi gadījumi, tikai nedrīkstu atklāt, kādi. Leģendas ir dažādas: krāpnieks izliekas, ka grib atbraukt ciemos, bet esot iestrēdzis lidostā, viņam it kā esot iesaldēti visi bankas konti. Upuri ar laiku atsvešinās no draugiem un radiniekiem. Mans ieteikums: šos cilvēkus nekad nepamest! Viņi var ieminēties, ka internetā ar kādu sarakstās, un tad draugi un radi var mēģināt pārliecināt, ka tas ir krāpnieks, bet cilvēks tic. Kādā brīdī var attapties, ka ir izkrāpts ļoti daudz naudas.

Ķīnā bija nopludināta 30 lapu prezentācija, kā cilvēkus psiholoģiski ietekmēt. Šos krāpniekus var atmaskot, piemēram, palūdzot ar jums sazvanīties videozvanā, bet tas ne vienmēr darbosies. Viltus profilus internetā citreiz viegli var atpazīt, bet citreiz tie izskatās īsti. Tie pat var būt reālu cilvēku profili. Šobrīd sazinos ar vienu krāpnieku no Nigērijas. Mēs ar viņu sarakstāmies vienlaikus divi cilvēki, un mums katram stāsta ko citu: vienam – ka visa ģimene mirusi un viņam vajag naudu, otram – ka ģimene slima un vajagot naudu zālēm.

Krāpnieki piekļūst sensitīviem datiem, jo cilvēki pārsvarā tos izpauž paši. Ja kāds zvana un uzreiz nosauc tavu vārdu, tas nozīmē, ka, visticamāk, kādā senākā shēmā šie dati jau ir izpausti un glabājas krāpnieku datubāzē. Pēc gada var zvanīt cits, kas šo datubāzi nopircis. Galvenais – nedalīties ar tādu informāciju, ko citiem nevajadzētu zināt, un neapmeklēt aizdomīga paskata tīmekļvietnes.

Ja esat apkrāpti, noteikti jāziņo policijai un bankai. Var paziņot arī informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai Cert.lv. Es nodibināju Digitālās drošības centru – drīzumā mums būs interneta vietne, kurā par tādiem gadījumiem varēs ziņot. Mēs tos apkoposim un, ja varēsim, palīdzēsim. Man var arī uzrakstīt ziņu sociālajos tīklos.

________________________________________

AKTUĀLAIS JAUTĀJUMS

Cik bieži un kādām vajadzībām lietojat internetu? Vai jūtaties droši, lietojot internetbanku vai ierakstot savus datus kādā mājaslapā? Vai esat saņēmuši krāpnieciska ziņas, vēstules, zvanus? Kā krāpnieku atpazīt?

Rodrigo Vilks, Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma audzēknis:

– Kādas piecas stundas dienā mācībām. Pārsvarā kaut ko meklēju Vikipēdijā. Īsti droši jau nejūtos, ja savus datus kur ievadu. Internetā gan iepērkos ļoti reti, bet savus datus esmu agrāk ievadījis tādās mājaslapās kā Shein, Sportdirect un citās, kur vēl var iegādāties apģērbu. Ir bijis tā, ka krāpnieks man piedāvāja internetā nopelnīt naudu. No Indijas sūtīja e-pastu, lai ievadu savus datus, un tūlīt dabūšu naudu, bet, protams, es neko tādu neizdarīju. Godīgi sakot, nezinu, kā tieši krāpniekus atpazīt. Manā gadījumā bija dīvaina e-pasta adrese un aizdomīgs piedāvājums.

Argita Zundovska-Mediņa, kuldīdzniece:

– Lietoju katru dienu. Man tur ir e-pasts, maksājumi, skatos arī sociālos medijus. Ar ikmēneša maksājumiem internetā jūtos droši, bet, ja vēlos ko pasūtīt internetveikalā, tad gan drošības nav, tāpēc to lūdzu meitai. Krāpnieciskas ziņas esmu saņēmusi daudz. Ir bijis par kādām paciņām, kas it kā atnākušas uz pastu, un jāiesūta kādi dati, lai tās saņemtu pretī. Vēl ir bijis svešs mantojums, arī tur centās izkrāpt datus. Par bloķētu bankas kontu tiešām biju satraukusies, jo tāds gadījums man jau bijis. Banka tiešām iepriekš bija kontu nobloķējusi, jo no kādas ārvalsts kāds vairākas reizes mēģinājis tam piekļūt. Krāpniekus atpazīstu pēc nojautas, bet, ja pārliecības nav, prasu bērniem.

Zinta Dreimane, kultūras darbiniece Talsu novadā:

– Ļoti bieži lietoju darba vajadzībām. Visbiežāk e-pastu un saziņas lietotnes, kurās komunicēju ar kolēģiem. Talsu novada pašvaldībā ir speciālists, kas bieži mums sūta e-pasta vēstules par drošību internetā un datu ievadīšanu, esmu arī ļoti piesardzīga. Saņēmusi esmu krāpnieciskas īsziņas un e-pasta vēstules, kurās man piedāvā naudu, tikai, lai to saņemtu, pretī jāievada savi dati. Vienam pazīstamajam pirms mēneša uzlauza feisbuka profilu, un, lai tiktu tajā atpakaļ, viņš bija ievadījis kādus datus un beigās attapies, ka no konta pazudusi nauda. Māsai arī nesen izkrāpa naudu. Bija ko pasūtījusi neīstā internetveikalā un, kad nauda jau aizskaitīta, saprata, ka saņēmēja adrese ir citāda: nevis Lindex, bet Lind-ex. Krāpniekus atpazīstu pēc aizdomīgas e-pasta adreses.

Ēriks Niedols, pensionārs:

– Internets man ieslēgts visu laiku. Lietoju, ja ko vajag uzzināt Google, citreiz paskatos ziņas vai ko nopērku caur internetbanku. Droši noteikti nejūtos – savus datus dodu tik, cik vien minimāli varu. Nezināmās mājaslapās neko nepērku, tikai man zināmās. Sociālos medijus nelietoju principa pēc. Krāpnieki zvana bieži – jau kādus desmit gadus cenšas iesaistīt kādos projektos, kas saistīti ar finansēm. Konkrētāk nezināšu, jo tālāk nemaz nerunāju. Vienu reizi saņēmu ziņu, ka atnākusi paciņa, bet neko pasūtījis nebiju. Krāpnieku var atpazīt pēc intuīcijas un ar analītisku domāšanu.

Vija Pētersone, kuldīdzniece:

– Man internets mājās darbojas gandrīz nepārtraukti. Lietoju gandrīz astoņas stundas. Vakaros daudz klausos audiogrāmatas, lietoju YouTube, tāpat e-pastu, darbā visādas sapulces notiek vietnēs MS Team un Zoom. Izmantoju tikai drošas mājaslapas, savukārt, ja gadās ieiet kādā aizdomīgā saitē, dators tūlīt brīdina. Internetā daudz iepērkos. Krāpnieciskas ziņas ir saņemtas ļoti daudzas: it kā no Latvijas Pasta, Omnivas, kur man jāsamaksā, lai saņemtu paciņu, lai gan zināju, ka neviens man neko nav sūtījis. E-pastā nāk ziņas, ka esmu kļuvusi par miljonāri un jābrauc pēc mantojuma. Arī zvani bijuši. Krāpniekus var pazīt pēc neloģiskām ziņām un e-pasta adreses.

Alise Pētersone, kuldīdzniece:

– Lietoju visu dienu, bet vairāk darbam. Sociālos medijus tik bieži neskatu cauri. Nepatīk, ka pašlaik tur ir tik daudz reklāmu. Es internetā iepērkos ļoti reti. Biežāk savus datus ievadu internetbankā, ja ar e-parakstu jāparaksta dokuments, un vēl kādās sistēmās, ko lietoju darbam. Jūtos diezgan droši. Ir zvanījuši nezināmi numuri no Jemenas, Nigērijas – uz tādiem nereaģēju. Krāpniecisku ziņu reiz saņēmu it kā no pasta ar tekstu, ka no radinieka atnākusi paciņa. Šim radiniekam piezvanīju, pārjautāju, un izrādījās, ka nekādas paciņas nebija. Lai uz krāpniekiem neuzķertos, jāpārskata, no kurienes ziņa nākusi, un, ja klāt norādīta adrese, jāizpēta, vai tā ir īsta.