HIV: domāt ne tikai par sevi, bet arī par citiem

Šoreiz ciklā Cilvēks un drošība rakstām par HIV/AIDS – par vīrusu un slimību, kas zināma jau sen, taču diemžēl nav izārstējama. Turklāt Latvijā varētu būt ap 3000 cilvēku, kuri ārstēšanu nesaņem. Kurzemē saslimšanas gadījumu skaits ir valstī viens no visaugstākajiem. Un būtisks jautājums: cik daudz ir to, kuri vispār nezina, ka viņi inficējušies. Jo viņi ir tie, kas turpina inficēt citus.

INFICĒTO SKAITS ARVIEN AUG

Latvijā reģistrēti 8662 HIV/AIDS slimnieki, un šie dati mūsu valsti ierindo otrajā vietā Eiropas Savienībā (ES). Ik gadu decembrī HIV un AIDS dienā speciālisti visā pasaulē cenšas tam īpaši pievērst sabiedrības uzmanību, stāstot, kā sevi no inficēšanās pasargāt. 1. decembrī seminārs norisinājās arī Kuldīgas novada sociālajā dienestā. Kopš pirmā ziņojuma par slimību, ko tagad zinām kā HIV/AIDS, pagājuši 42 gadi. Tā atnesusi vairāk nekā 35 miljonus nāves gadījumu. Pasaulē ar to inficēti 36,7 miljoni cilvēku, tai skaitā 2,1 miljons bērnu līdz 15 gadiem. Jo plašāka sabiedrība zinās par HIV un AIDS, B un C hepatītu un tuberkulozi, jo lielāka iespēja sevi un citus no inficēšanās pasargāt.

Rezultāts divdesmit minūtēs

„Tos, kuri ar HIV slimo, bieži vien nesaprotam. Lai mēs sevi pasargātu, par šo slimību jārunā, citādi varam kļūt par infekcijas upuriem,” saka Kuldīgas HIV profilakses punkta pārstāve Daiga Zemke.
Rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju, jauno HIV gadījumu skaita ziņā Latvija ieņem otro vietu ES un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, vidējo rādītāju pārsniedzot trīs reizes. Attiecībā uz hronisku B un C hepatītu ES vidējo rādītāju Latvija pārsniedz divas reizes. Diemžēl šīs infekcijas ilgi var palikt nemanītas, tāpēc svarīga ir agrīna diagnostika.
Pērn Latvijā darbu sāka deviņi jauni HIV profilakses punkti, no tiem septiņi Rīgā, pa vienam Valmierā un Valkā. Pavisam ir 26 šādas vietas. 20 minūtēs ikviens tur var saņemt anonīmu un bezmaksas HIV, B un C hepatīta un sifilisa eksprestestu.

Viss ir anonīmi
„Mana pirmā izglītība saistīta ar medicīnu, un profilakses punktā šos pienākumus uzticēja man,” saka D.Zemke. „Agrāk man likās, ka šāds punkts nav vajadzīgs, bet, tur strādājot, braucot uz semināriem un tiekoties ar kolēģiem, saprotu, ka tas ir ļoti svarīgi. Pasaules Veselības organizācija kā mērķi noteikusi to, lai 2030. gadā HIV nebūtu un pazustu vēl daudzas citas slimības. Profilakses punkti varētu būt vieni no tiem, kas palīdz šos mērķus sasniegt.”
Kuldīgas profilakses punktā var saņemt testu HIV, B un C hepatītam, arī sifilisam: „Viss ir anonīmi. Vienīgais, kas vajadzīgs: vārds un dzimšanas datums. Ja to nevēlas teikt, pieņemu. Tests un asins noņemšana no pirksta aizņem 20 minūtes. Ja rezultāts ir pozitīvs, cilvēkam stāstu, ka jādodas pie ģimenes ārsta un jāveic nopietnākas analī-zes.” Šo punktu Kuldīgā mēnesī apmeklē ap 15 cilvēku.

Hepatīts – aknu iekaisums
Par hepatītiem D.Zemke skaidro: „A hepatītu visi zinām kā dzelteno kaiti. Tā bieži vien iegūta, saskaroties ar netīriem ūdeņiem, citu cilvēku izdalījumiem un fekālijām. Mazāk zināms ir B un C hepatīts – tas ir aknu iekaisums. Visbiežāk to izraisa visādi vīrusi. Aknu slimība tiek iegūta saskarē ar asinīm, bioloģiskiem šķidrumiem, kas nonāk citu cilvēku asinīs vai gļotādā. Vīruss organismā nonāk caur brūcēm, pušumiem.
B hepatīta inkubācijas periods organismā var būt no 40 līdz 180 dienām, C hepatītam – no sešām līdz desmit nedēļām. Abiem simptomi ir vienādi: nogurums, dzeltenīgi acu baltumi, var būt temperatūra, tumšs urīns, gaišas fekālijas, slikta dūša, spiedoša sajūta labajā paribē.”

D.Zemke uzsver – nevajag būt narkotiku lietotājam: „Pietiek, ja ārstniecības iestādē kādas manipulācijas paveiktas ar instrumentiem, kas nav sterilizēti. Pie mums tas gan dzirdēts ļoti reti. Esmu dzirdējusi par cilvēkiem, kuri slimību dabūjuši ārzemēs, jo tur tam tiek pievērsta mazāka uzmanība. Dzemdību laikā no inficētas mātes var saslimt jaundzimušais. Var inficēties, sadzīvē lietojot inficētās personas higiēnas piederumus, piemēram, skuvekli un zobu birsti, ja tie ir ar asinīm. Var inficēties skaistumkopšanas procedūrās. Daudz salonu piedāvā pedikīru, manikīru, tetovējumu. Kā instrumenti tiek apstrādāti? Vai ir sterilizēti? Nezinām. Arī asins pārliešanā var, lai gan negribas ticēt, ka Latvijā tas iespējams, jo te ļoti strādā pie tā, lai to novērstu.”

Pret B paveidu ir pote
Par C hepatīta izplatību Eiropā (pēc 2021. gada statistikas) uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju: Bulgārijā ir 0,4 gadījumi, Lietuvā – 2,1, bet Latvijā – 36,2. „Hepatīts pie mums tomēr iet mazumā, jo 1998. gadā ieviesta pote pret B hepatītu. Bērniem tā ir obligāta, arī pieaugušie to var potēt. Ar B hepatītu tikt galā nav tik vienkārši, jo 60–70% cilvēku tas pāriet hroniskā formā. B hepatīta ārstēšana tiek apmaksāta. Aizpagājušajā gadā šīs slimības ārstēšanai – medikamentu iegādei – tērēti 15 miljoni eiro. Pret C hepatītu vakcīnas nav, un simptomus grūti pamanīt, jo nekas nesāp.”

Tuberkuloze – sena infekcija

„HIV pacientiem tuberkuloze ir viena no pirmajām infekcijām, kas uzliesmo tāpēc, ka imunitāte ir novājināta,” skaidro Kuldīgas slimnīcas ārste ftiziatre* Vija Rendniece.

Izplata slims cilvēks
Tuberkuloze izplatās gaisa pilienu ceļā un ir ārstējama: „Tā ir viena no vecākajām pasaulē zināmām infekcijām, bet joprojām līdz galam nav apkarota. Infekcijas avots ir slims cilvēks, kurš bacili izplata klepojot, šķaudot un spļaudoties. Viena daļa baciļu aizķeras augšējos elpošanas ceļos un tiek izelpoti vai izklepoti ārā. Daļa nonāk bronhos, un bronhu gļotādas epitēlijs ir kā aizsargmehānisms, kas izved šos baciļus ārā, bet vēl daļa nokļūst dziļāk un iekapsulētā veidā paliek parasti limfmezglos. Izveidojas tā sauktā latentā jeb snaudošā infekcija: cilvēks bacili ir ieelpojis, bet slimība nav izveidojusies. Šie cilvēki nav nevienam bīstami. Ja tuberkulozes bacilis ir savairojies un nokļuvis dziļāk plaušās, tas izraisa slimību.

”Bieži jautā, kāpēc viens saslimst, bet cits ne. „Ja dzīvojam vienā dzīvoklī ar tuberkulozes slimnieku, strādājam vienā darbavietā vai mācāmies vienā telpā, tad ieelpojam daudz baciļu, tāpēc risks saslimt ir lielāks nekā tad, ja kontakts ir epizodisks. Lielāks risks ir smēķētājiem – viņiem bronhu gļotādas epitēlijs ir bojāts, tāpēc tuberkulozes ierosinātājs plaušās nokļūst vieglāk. Novājināta imunitāte var būt arī tiem, kuriem ir ilgstošs stress, kuri nav izgulējušies un paēduši.”

Pirmā pazīme – klepus
Par simptomiem ārste stāsta: „Klepus ir visbiežākais simptoms. Tas var būt gan sauss, gan ar krēpām. Temperatūra var būt un var nebūt, jo plaušu slimnieki to panes diezgan labi – ar 38 grādiem var strādāt un to nejust. Apetītes trūkums parasti ir tad, ja tuberkuloze jau ir ilgāku laiku. Tāpat svīšana, nogurums, elpas trūkums, sāpes krūtīs. Remarka romānā bieži pieminētā asins spļaušana mūsdienās tuberkulozei nav tik bieži sastopama, biežāk tā ir citām slimībām. Jāpievērš uzmanība, ja simptomi ir ilgu laiku. Klepus smēķētājiem ir visu cauru gadu, bet mainās raksturs – tas kļūst dziļāks, mainās krēpu krāsa.

Pārbaudīt var ne tikai krēpas, bet arī urīnu, kuņģa vai bronhu skalojumu, pat smadzeņu šķidrumu var pārbaudīt. Var būt arī tā, ka klepus nav, tomēr rentgens norāda uz kādu procesu plaušās. Tad stacionārā izdara papildu izmeklējumus. Kad pie diagnozes tikts, uzreiz jāsāk ārstēt. Valsts to pilnībā apmaksā: medikamentus, stacionāru un pēc tam kontrolējošo ārstēšanu. Īsākais ārstēšanas laiks ir seši mēneši, bet tā var ilgt pat 18 mēnešus.”

2005. gadā Latvijā bija pusotrs tūkstotis slimnieku. Gadu gaitā tuberkuloze mazi-nājusies: 2017. gadā slimoja 384 vīrieši un 68 sievietes, 2020. gadā – attiecīgi 226 un 93. Kuldīgas novadā 1993.–1994. gadā bija vairāk nekā 30 slimnieku, 2020. gadā – septiņi gadījumi, 2021. – divi, 2022. – seši, 2023. gadā – astoņi.

* Ftiziatrija pēta plaušu tuberkulozi

Svarīgi ir runāt

„Esmu ar draugiem, kaimiņiem runājusi par to, kāpēc svarīgi par šīm slimībām būt informētam,” saka Valsts probācijas dienesta probācijas programmu nodaļas vecākā eksperte Lelde Rozevska. Pirms tam viņa vairākus gadus strādājusi sociālā dienesta HIV profilakses punktā.
„Kāpēc 1. decembrī ir tāda AIDS diena? Tāpēc, ka AIDS ir stadija, kurā cilvēki no šīs saslimšanas visbiežāk mirst. Savukārt HIV ir vīruss, kas izplatās un iznīcina tās asins šūnas, kas atbild par imunitāti. Ar laiku attīstās AIDS jeb akūtā imūndeficīta sindroms, kas ir beigu stadija. Ārstēšanas mērķis ir panākt, lai vīruss neizplatās. Pasaulē lielu izplatību HIV infekcija sasniedza 1981. gadā, bet Latvijā tiek minēts 1987. gads, kad diagnosticēts pirmais gadījums.”
Lektore atzīst, ka daudz iemācījis kovida laiks: „Zinām, ka zinātnieki vīrusus pēta, meklē, kā saslimšanu ārstēt. Tāpat bija ar HIV. Kāpēc Latvijā svarīgi par to runāt? 1997. gadā HIV kā vīruss iekļuva intravenozo narkotiku lietotāju vidū – starp cilvēkiem, kuri injicē narkotikas (līdz tam bija zināms par izplatību dzimumattiecību ceļā – red.). Un tad inficēto skaits strauji pieauga.”
Sākot ar 2018. gadu, Latvijā šiem pacientiem ārstēšana ir bez maksas. Pirms tam veselībai bijis jāpasliktinās līdz noteiktam līmenim, lai ārstēšanu sāktu saņemt.
„Vairākus gadus diemžēl esam viena no vadošajām valstīm Eiropā, kurai ir augsts jaunu HIV inficēto skaits – 200–300 cilvēku gadā. Mazai nācijai tas ir augsts rādītājs. Mums par to jārunā, jo tas var skart ikvienu. Varbūt kādam no paziņu, draugu, radu loka šis vīruss ir.”
Kā var saslimt? „Dzimumakta laikā, no tiešas saskares ar inficētām asinīm un citiem bioloģiskiem šķidrumiem, māte var inficēt bērnu, barojot ar krūti,” uzskaita L.Rozevska. „Visbiežāk cilvēkiem priekšstati ir maldīgi. Kāds jautā: „Suns sakož inficētu cilvēku, bet pēc tam iekož man. Vai var inficēties?” Nevar. Ar HIV nevar inficēties sarokojoties, apskaujoties, skūpstoties vai kādā citā sociālā kontaktā. Nevar saslimt, peldoties baseinā, mazgājoties reizē pirtī vai dušā, izmantojot kopīgus traukus. Mēs varam ar šādu cilvēku dzīvot kopā, un riska nav, ja tiek ievērota drošība. Lai inficētos, vīrusam jāiekļūst asinsritē.”
Tomēr cilvēki vairās satikties ar tiem, kuri inficējušies: „Tas apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā, iespēju atklāti pastāstīt par savu statusu, jo daudz stereotipu balstās pieņēmumos, kā ar HIV var inficēties.
HIV profilakses punkti ir vieta, kur varam sevi pārbaudīt. To var darīt arī laboratorijā. Sekojot Eiropas un pasaules praksei, ja tests ir pozitīvs, laboratorijas vai medicīnas darbinieks ar cilvēku sazinās. Nav tā, ka saņem tikai ziņu e-pastā. Pasaules novērojumi pierādījuši, ka, uzzinot par pozitīvo diagnozi, cilvēki mēģinājuši izdarīt pašnāvību vai to ir izdarījuši.
Sabiedrībā pret šiem cilvēkiem ir nosodoša attieksme – tiek uzlikta tāda kā barjera starp sevi un viņiem. Tad grūti aiziet pie medicīnas darbiniekiem, jo cilvēks domā, ka uzreiz tiks piestiprināta etiķete ar diagnozi. Dažādie aizspriedumi traucē pie speciālistiem vērsties laikus. Tomēr inficētajiem jābūt līdzatbildīgiem: regulāri un pareizi jālieto medikamenti, jāapmeklē ārsts.”

VIEDOKLIS

Saslimst gados vecāki
Agita Sēja, valdes locekle biedrībā Dia+Logs (tas ir atbalsta centrs visiem, kurus skar HIV/AIDS):
– Man liekas, ka daudzi joprojām uzskata: viņus HIV neskar, tas attiecas tikai uz tiem, kuri narkotiskās vielas lieto intravenozi, vai tiem, ku-riem ir dzimumattiecības ar daudziem partneriem. Pēc statistikas pēdējos gados infekcija visbiežāk nodota tieši dzimumakta laikā starp vīrieti un sievieti. Inficējas arī vecāki cilvēki, piemēram, sievietes pēc menopauzes, uzskatot, ka prezervatīvs nav jāizmanto, jo grūtniecība vairs nevar iestāties. Sievietei šķiet, ka partnerim jautāt par seksuāli transmisīvām infekcijām nav pieklājīgi. Tāpēc viņas dzimumattiecībām piekrīt, pirms tam nepārbaudoties, neizmantojot aizsarglīdzekļus, un diemžēl inficējas.
Mūsu biedrības pamatprogramma ir HIV profilakse intravenozo narkotiku lietotāju vidē. Kaitējuma mazināšanai Rīgā, Pierīgā mainām šļirces, dalām informāciju un testējam. Narkotiku lietotājus esam iemācījuši, ka tests jāveic reizi trīs mēnešos. Viņi to apzinīgi arī dara atšķirībā no tiem, kuri šīm sabiedrības grupām sevi nepiedēvē.
Lai visi būtu informētāki, jāsāk ar skolām – jauniešiem jāmāca, ka par veselību ir atbildīgs katrs un paļauties uz to, ka otram viss kārtībā, ir vieglprātīga attieksme. Varbūt otrs pats nezina, jo nav pārbaudījies. Es vienmēr priecājos par tiem pāriem, kuri uz testa punktu atnāk divatā, un tā ir atbildīga rīcība, ko vajadzētu ievērot katram.

VIEDOKLIS

Satrauc HIV pozitīvie bērni

Inga Upmace, Baltijas HIV asociācijas vadītāja:
– Pagājušā gada 1. janvārī dati rādīja, ka reģistrēto gadījumu ir vairāk nekā astoņi tūkstoši, ieskaitot miršanas gadījumus. Droši vien šogad skaits pietuvosies deviņiem tūkstošiem. Te atkal jautājums, cik daudz ir to, kuri nezina, ka viņi inficējušies, un turpina inficēt citus.
Mani satrauc grūtnieces: joprojām dzimst HIV pozitīvi bērniņi, tāpēc ka sieviete nav ārstējusies. Šo jautājumu mēģinām cilāt dažādās asociācijās kopā ar ārstiem, infektologiem, ginekologiem, dzemdību speciālistiem. Normālā sabiedrībā tas nav pieļaujams: sieviete, zinot, ka ir inficēta, nelieto zāles un tā inficē arī bērnu.
Protams, ir gadījumi, kad grūtniece par to nezina. Bija gadījums, kad pirmajā trimestrī HIV skrīnings bija negatīvs. Viņa dzemdēja, un izrādījās, ka bērns ir pozitīvs. Līdz ar to bērniņš cieš no nepilnīga skrīninga.
Mūsu biedrība kopā ar citiem speciālistiem mēģina panākt uzlabojumus, jo nedrīkst būt tā, ka grūtnieci izmeklē tikai pirmajā trimestrī un vēlāk ne. Agrāk bija divas reizes, un Igaunijā tas notiek vairākkārt.
Ik gadu cenšamies piedalīties sarunu festivālā Lampa. Pagājušajā vasarā divās dienās testējām vairāk nekā 400 cilvēku, kuri vēlējās pārbaudīties. Tas ir ārkārtīgi labs veids, kā sabiedrību uzrunāt, ietekmēt cilvēku zināšanas, rīcību. Skatoties uz jauniešiem, kuri apmeklē Lampu, redzu, ka viņu zināšanas un attieksme pret HIV uzlabojas. Skolās veselības mācības nav – tā integrēta citos priekšmetos. Ir skolotāji, kuri par šo veselības aspektu var runāt, bet citi no šīs tēmas bēg un par to nerunā. Izglītošana jāsāk ar bērniem.

AKTUĀLAIS JAUTĀJUMS

Cik bieži pārbaudāt veselību? Vai zināt, ka Kuldīgā iespējama bezmaksas HIV un hepatīta pārbaude? Kā ar tiem var inficēties?

Inga Zagorska, strādā Kuldīgas slimnīcā:
– Pie ārsta parasti eju tad, kad nepieciešams. To daru laikus, nevis pēdējā brīdī, kad jau ir ļoti slikti. Parastās veselības pārbaudes gan ir katru gadu, citādi nemaz nevaru strādāt. Protams, zinu, ka šādas pārbaudes ir bez maksas, jo strādāju medicīnas iestādē, taču, cik par to zina citi cilvēki, nemāku teikt.

Drosma Šplīta, pensionāre:

– Reizi mēnesī pie ģimenes ārsta sanāk iet, jo lietoju dažādas recepšu zāles. Vispārējās analīzes nododu katru gadu. Ziņās televīzijā nesen stāstīja, ka Latvijā HIV izplatība ir diezgan augsta. Protams, zinu, kā var inficēties. Cik informēti ir jaunieši, nezināšu, taču pieļauju, ka arī viņi zina, – jaunieši mūsdienās ļoti gudri.

Silvija Ozola, skolotāja Viduskurzemes pamatskolā-attīstības centrā:
– Ja īpašu sūdzību nav, asins analīzes pārsvarā nododu reizi gadā. Jā, par HIV un hepatīta pārbaudēm zinām – esam abonējuši Kurzemnieku un tur par to bija plašs raksts. Kā var inficēties, pati stāstu skolēniem. Par to ar jaunatni jārunā – tā ir sava veidapersoniskā drošība. Pēc pieredzes varu teikt: jaunieši zina, ka internetā informāciju var atrast, bet vai to izlasa un pieņem? Dzīvais vārds, manuprāt, ir daudz ietekmīgāks un noturīgāks. Lekcijas par veselību un higiēnu skolās ir ļoti vērtīgas, jo tad skolēni ir spiesti klausīties. Internets ir tikai palīgs, ja nu kas atgadās.

Māra un Elvita Uzares no Ulmales:

– Asins analīzes nododam ļoti reti, vien tad, ja tiešām jūtam, ka ir veselības problēmas. Pie ģimenes ārsta ejam tad, kad vajag recepšu zāles. Neesam dzirdējušas, ka Kuldīgā šādas pārbaudes ir bez maksas. Kā var inficēties, zinām: par to daudz runā medijos, stāsta televīzijā. Kāpēc Latvijā HIV izplatība tik augsta, grūti teikt. Kā samazināt? Droši vien nedrīkst staigāt apkārt.

Alita Linde, strādā Vācijā:

– Tieši nāku no ģimenes ārsta. Pēdējā laikā iznāk iet diezgan bieži. Par analīzēm grūti teikt – nemaz neatceros, kad pēdējo reizi nodevu. Iespējams, pirms operācijas, kad tas bija vajadzīgs. Nezināju, ka Kuldīgā ir bezmaksas pārbaudes. Kā ar HIV un hepatītu var inficēties, īsti nezinu. Skolā ir kādreiz stāstīts, arī pie ģimenes ārstiem redzēju bukletiņu. Paskatījos, taču atmiņā nepalika. Efektīvāk būtu informēt sociālajos tīklos, stāstīt televīzijā, varbūt izlikt kādus plakātus pilsētās, kur izplatība lielāka.

Uģis Moncevičs, ugunsdzēsējs glābējs:

– Vispārējās analīzes nododu reizi gadā, bet pie ārsta eju tad, kad ir kas noticis. Piemēram, tagad, jo esmu traumējis pēdu. Nezināju, ka ir HIV un hepatīta pārbaudes. Kā var inficēties, apmēram zinu. Par to noteikti ir stāstīts skolā, un televīzijā esmu dzirdējis, ka izplatība ir diezgan augsta.