Autobusi arvien jaunāki, šoferi – vecāki

Šoreiz tēmā Cilvēks un drošība – saruna par transporta un pasažieru drošību, tai skaitā par to, kā mazināt atcelto reisu skaitu, šoferu trūkumu un noslodzes problēmas. Un par to, vai mazo braucēju drošībai sabiedriskajā transportā pievērsta īpaša uzmanība.

__________________________________

Brauciens sabiedriskajā transportā tiek uzskatīts par vienu no drošākajiem pārvietošanās veidiem, ja likumu ievēro gan pārvadātājs, nodrošinot mūsdienu prasībām atbilstošu transportlīdzekli, ko vada profesionāls šoferis, gan arī paši pasažieri.

__________________________________

Prasa modernizāciju

Autotransporta direkcija (ATD) pirms diviem gadiem sāka reģionālajiem autobusiem prasīt vienotus kvalitātes standartus, lai braucieni būtu ērtāki, drošāki un patīkamāki. Bet pērn direkcijas mājaslapā arvien biežāk sāka parādīties informācija par atceltiem reisiem.

Jau tolaik septiņās maršrutu daļās, tai skaitā Kuldīgas un Saldus pusē, kur pasažierus pārvadā SIA Latvijas sabiedriskais autobuss, kursēja autobusi, kuru vidējais vecums bija 2,4 gadi. Starppilsētu maršrutos ieviesti arī citi modernizācijas nosacījumi: drošības josta ikvienai sēdvietai, bezmaksas publiskais internets (Wi-Fi), ērtības pasažieriem ar kustību traucējumiem, individuālais apgaismojums un ventilācija, klimata kontrole ziemai un vasarai (temperatūra noteiktā režīmā), elektroniskās maršruta zīmes, lielāks (vismaz 68 cm) attālums starp sēdvietām, bezskaidras naudas norēķini, videonovērošanas kameras biļešu tirdzniecības zonā un globālās pozicionēšanas sistēmas iekārtas, informācija par pieturvietām audio un vizuālā formā. Daļa autobusu ir īpaši pielāgota pasažieriem ar kustību traucējumiem, ir velosipēdu turētāji, ir arī transports bez izmešiem (ar elektromotoru).

ATCĒLA DAUDZUS REISUS

Kā lielākais atcelto reisu iemesls minēts vadītāju trūkums. Šī problēma bija skārusi ne vienu vien pārvadātāju, arī Latvijas sabiedrisko autobusu, bet Vidzemes maršrutos, ne mūspusē. Kurzemē reisu atcelšana šovasar parādījās Liepājas autobusu parkam, septembra sākumā dažos maršrutos Dienvidkurzemes novadā atcelti pat vairāki pēc kārtas. Uzņēmuma vadība skaidroja, ka transports pirms reisa vienmēr tiek pārbaudīts, lai ceļā nerastos problēmas, bet autobusi nekursēja gan tehnisku iemeslu, gan ilgstošas šoferu slimošanas dēļ.

PĀRVADĀTĀJU VAR SODĪT

ATD sabiedrisko attiecību speciālists Viktors Zaķis norāda, ka pārvadātājiem ir pienākums laikus informēt, lai ziņas tiktu publicētas un pasažieri par reisa atcelšanu neuzzinātu tikai tad, kad jau aizgājuši uz pieturu un autobusu tā arī nesagaida. Direkcijai ir tiesības pārvadātājus sodīt, un augustā Liepājas autobusu parks par neizpildītajiem reisiem saņēma 500 eiro sodu. Pēc V.Zaķa teiktā, īpašas problēmas izjūt uzņēmumi Rīgas apkaimē un lielajās pilsētās, kur cilvēkiem ir vairāk iespēju atrast darbu. Nozarē alga nav gluži zemākā, tomēr, tiklīdz kāds pārvadātājs atalgojumu paceļ, tā darbinieki pāriet uz to, un problēmas sākas citiem. ATD iesaistījusies semināros un diskusijās, kurās apspriesti šoferu tūkuma un noslodzes risinājumi. Viens no tiem – pārskatīt noteikumus, kas ierobežo iespēju par autobusa vadītāju strādāt jauniem cilvēkiem. Tāpat runāts par ģenerālvienošanos saistībā ar atalgojumu. „Noslēdzot līgumu, pārvadātājs apņemas nodrošināt pilnu pakalpojumu ciklu, tātad uzņēmumam jāatbild par transporta tehnisko stāvokli un arī darbiniekiem,” uzsver ATD pārstāvis.

__________________________________

VIEDOKĻI

Vajadzēja ģenerālvienošanos

Juris Kalniņš, Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības LAKRS valdes priekšsēdis:

– Arodbiedrība iestājās par to, lai vēl pirms iepirkuma tiktu noslēgta ģenerālvienošanās, ka visiem pārvadātājiem būs vienādi noteikumi par minimālo atalgojumu, kā arī darba un atpūtas laika regulējumu. Diemžēl tas neizdevās, sarunas ar Autotransporta direkciju turpinājām, bet ieteikumi tiek ņemti vērā minimāli. Līdz ar to iepirkums notika ar zemām cenām. Tad vēl nāca inflācija, mainījās ģeopolitiskā situācija, un autovadītāji ir neapskaužamā situācijā: algas zemas, jāstrādā virsstundas, lai kaut ko nopelnītu. Nav jābrīnās, ka šoferi nāk un iet, bieži slimo, nav rezerves un pakalpojums vairs nav drošs.

Nav vienprātības arī darba devēju vidū: viena daļa ģenerālvienošanos atbalsta, otra nepiekrīt. Vajadzīgs papildu finansējums, lai autobusu vadītājiem nodrošinātu cienīgu algu. Lai nozarē iesaistītu jaunus cilvēkus, ierosināts samazināt vecumu, kad var iegūt vadītāja tiesības. Mūsu skatījumā tam nav pamatojuma. Galvenais, kāpēc jauno paaudzi šis darbs nesaista, ir zemais atalgojums un nepietiekamais atpūtas laiks. Autobusa vadītājam ir paaugstināta atbildība par drošību, un ar pašreizējiem nosacījumiem neviens jauns cilvēks to neapņemsies. Ja Kuldīgas šoferis no rīta atbrauc uz Rīgu, bet reiss atpakaļ ir tikai vakarā, tas nenozīmē, ka pa dienu viņš autobusā var normāli atpūsties.

Palīdz tikt galā ar pasažieriem

Kaspars Šabāns, Kuldīgas novada pašvaldības policijas priekšnieks:

– Neteikšu, ka daudz, bet bijuši gadījumi, kad mēs vai Valsts policija tiek izsaukta tāpēc, lai autobusā ieviestu kārtību, jo šoferis netiek galā. Visbiežāk problēmas rada iereibušie, ir gadījies pat vest uz iecirkni. Autopārvadātājiem ir savi noteikumi: kādus pasažierus ļauts uzņemt, kuriem drīkst atteikt, kāda ir norēķinu kārtība. Neadekvāts cilvēks var ne tikai traucēt citiem, bet arī novērst vadītāja uzmanību, pat izraisīt negadījumu. Autobuss ir sabiedriska vieta – alkoholu lietot nedrīkst. Biežākie incidenti saistīti ar to. Var gadīties, ka pasažieris šoferi neklausa, bet pret policiju respekts lielāks. Inspektors izlemj, kā rīkoties, lai autobuss droši var doties ceļā. Par šoferiem mūspusē sūdzību nav bijis.

__________________________________

Nozare tiek uzraudzīta striktāk

„Pēdējos gados pasažieru pārvadājumi ir būtiski uzlabojušies – pat salīdzināt nevar ar to laiku, kad autobusi bieži vien nevarēja reisā izbraukt vai salūza ceļā,” saka Kurzemes plānošanas reģiona sabiedriskā transporta nodaļas vadītājs Indulis Ozoliņš.

APSKATE DIVREIZ GADĀ

Sabiedriskā transporta pakalpojumu drošību regulē Autopārvadātāju likums, Ceļu satiksmes likums, Ceļu satiksmes noteikumi un vēl citi specifiski normatīvie akti. Jaunam autobusam tehniskā apskate vajadzīga reizi gadā, pēc tam ik pa sešiem mēnešiem. Drošības prasības ir specifiskas un daudz stingrākas nekā kravas automobiļiem. „Papildu nosacījumus izvirzījusi arī Autotransporta direkcija, bet tie vairāk saistīti ar pasažieru ērtībām,” teic I.Ozoliņš. „Taču, piedaloties iepirkuma konkursā, tās ir būtiskas. Līgumā ir detalizēts ikviena autobusa apraksts. Ja kāda nelaime rodas pirms reisa vai ceļā, nav tik vienkārši aizstāt ar citu. Stingrās normas garantē to, lai neparādās līgumam neatbilstošs, vecs un līdz ar to nedrošs autobuss, kaut arī tehniskā apskate ir izieta. Var teikt, ka pārvadājumi ar autobusu ir vairāk reglamentēta sfēra nekā ar pārējiem transportlīdzekļiem, un tas ir vērsts uz drošību.”

SĀK RASTIES BAŽAS

„Par laimi, mūsu pusē nav konstatēta tik bieža reisu atcelšana – Kuldīgas pusē nav dzirdēts par gadījumiem, kad tas noticis šoferu trūkuma vai slikta autobusa dēļ, kā tas nesen bija Dienvidkurzemē. Liepājas pusē autobusi kursē biežāk, bet Kuldīgas novadā tur, kur transports iet reizi dienā, tas būtu graujoši, ja cilvēki vispār netiktu ne uz darbu, ne skolu, ne citās darīšanās. Lai gan autobusi regulāri tiek pārbaudīti un tehniskā apskate ir biežāka, lūst arī jauna tehnika, un ķibele var gadīties ceļā. Tomēr tas nenotiek tik bieži kā kādreiz, kad cilvēks pieturā velti izgaidījās vairākas stundas. Agrāk nebija arī tādas iespējas noskaidrot – būs autobuss vai nebūs. Lielākas bažas rada šoferu trūkums – tas drīzumā var skart visus pārvadātājus, jo vairumam šoferu ir ap 50 gadiem un vairāk. Kaut gan autobusi ir arvien modernāki un darba apstākļi komfortablāki, jaunos atrast nav viegli.”

VISPIRMS JĀGŪST PIEREDZE

Pasažieru autobusu vadītājiem ir augstākas prasības nekā citiem šoferiem. Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas ziņām, D1 kategorijas tiesības (pasažieru pārvadāšanai ar autobusu, kurā sēdvietu skaits nepārsniedz 16 vietu) var iegūt no 21 gada vecuma, bet D kategoriju (vairāk nekā astoņas vietas) – no 24 gadiem. Izskanējuši ierosinājumi vecuma cenzu samazināt un atļaut tiesības kārtot, jau sasniedzot pilngadību, tomēr drošības nolūkos tas nebūtu vēlams – autovadītājam vispirms jāgūst pieredze ar mazākiem transportlīdzekļiem, lai tad vestu vairāk pasažieru.

ĀRKĀRTAS REŽĪMĀ

Tāpat stingrākas prasības ieviestas autobusa vadītāja darba un atpūtas laikam, lai pie stūres nesēstos cilvēks, kurš pārmēru noguris. „Var strīdēties par šo normu pareizību, jo tas nav tik vienkārši,” norāda I.Ozoliņš. „Līdz ar jaunu šoferu trūkumu bažas rada tas, ka pārvadātāji var vairāk darba uzlikt tiem, kuri vēl strādā. Pēc normatīviem šoferi varbūt ir atpūtušies, bet viņiem ir stress, jo jāstrādā tādā kā ārkārtas režīmā – jebkurā laikā var iedot papildu darbu. Būtībā šoferis brīvajā laikā nevar justies brīvs un kārtīgi atpūsties, jo viņam jādomā, ka būs negaidīts izsaukums. Attiecībā uz braukšanu dzērumā fiksēti arī tādi gadījumi, bet ne ļoti daudz. Iespējams, ka nav pieķerti. Pārvadātāji savus šoferus pirms reisa pārbauda, bet nevar jau zināt, kas notiek vēlāk. Manuprāt, mūsu autobusu šoferi tomēr ir gana apzinīgi.”

LAI NAV JĀNERVOZĒ

Pat tad, ja visas normas izpildītas, šoferis brauc profesionāli un pasažieri uzvedas kārtīgi, var gadīties neparedzētas situācijas, kas reisa izpildi kavē. Visbiežāk tie ir laikapstākļi, īpaši ziemā. Ceļi, pa kuriem brauc sabiedriskais transports, ir prioritāri, taču visus uzreiz notīrīt nevar. Pieredzējis šoferis pratīs situāciju izvērtēt kritiskāk un nepakļaus braucējus riskam, kaut gan pasažieri ar to var būt neapmierināti un izteikt pārmetumus. Speciālists braucējiem iesaka neparedzētām situācijām rezervēt laiku – drošāk ir izvēlēties tādu autobusu, kas galamērķī nonāk stundu agrāk, nekā visu ceļu nervozēt, vai paspēsiet uz lidmašīnu, nenokavēsiet tikšanos u.tml.

LĪDZ GALAM JĀTIEK

Ja autobuss reisā salūst, ja notiek avārija vai nevar turpināt braukt ceļa apstākļu dēļ, pārvadātājam tomēr jādara viss, lai pasažieris, kaut arī vēlāk, galamērķī nokļūtu. Nozīmīgs drošības aspekts ir arī pašu braucēju uzvedība. Autobusa vadītājam ir tiesības neuzņemt cilvēku reibumā, bet viņš var sadzerties brauciena laikā vai citu iemeslu dēļ sākt uzvesties neadekvāti.

„Visus gadījumus jau nevar normatīvos paredzēt, tāpēc svarīga ir šofera pieredze,” tā I.Ozoliņš. „Īpaša uzmanība tiek pievērsta mazo pasažieru drošībai. Liepājas pusē bija skaļa rezonanse pēc gadījuma, kad bērns tumsā izkāpa nepareizā pieturā. Jāvērtē no dažādiem aspektiem. Pirmsskolas vecuma bērns nedrīkst braukt viens, bez pavadoņa, bet pēc auguma vien to nevar pateikt. Ja bērni vērstos pie šofera, noteikti saņemtu atbalstu, bet dažkārt viņi kautrējas, baidās. Tāpēc vēlams, lai vecāki mazos vienus pašus nelaistu un arī skolas vecuma bērnus pamācītu par drošību transportā. Vismaz dažas pirmās reizes maršrutu vajag izbraukt kopā, lai mazais saprastu, ka sabiedriskais transports nav skolas autobuss, kura šoferis zina, kur katram bērnam jāizkāpj. Manuprāt, pārvadātājiem vajadzētu personāla apmācībai pievērsties ne tikai tad, kad negadījums jau noticis, bet regulāri. Arī sabiedrībai pēc savas ierosmes jābūt līdzatbildīgai.”

__________________________________

AKTUĀLAIS JAUTĀJUMS

Cik droši un ērti jūtaties sabiedriskajā transportā? Vai šoferi ir laipni? Vai bijis kāds starpgadījums ar agresīvu pasažieri?

Kristaps Bērziņš, ēku pārvaldnieks:

– 1. septembrī ar autobusu iznāca braukt no veikala Elvi uz Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskolu. Šoferim rīts bija diezgan traks, jo pirms tam kāds autobusā bija izvēmies. Braucu arī citā rītā, un šis pats šoferis stāstīja: ja bērnam vēl nav e-talona, tad čeku var iesniegt pašvaldībā, kas naudu atmaksā. Par to šoferim cepuri nost – šādu informāciju neviens cits man iepriekš nesniedza. Reiz, kad no Kuldīgas gribēju aizbraukt uz Saldu ar starppilsētu autobusu, līdzi bija velosipēds. Kad kāpu iekšā pie šofera pirkt biļeti, viņš bija ļoti nelaipns – teica, ka ar riteni braukt neļaus. Beigās pierunāju riteni paņemt – piemaksāju 50 centus.

Tamāra, rendeniece:

– Mani viss apmierina: vienmēr ir gan tīri, gan ērti. Esmu novērojusi, ka autobusos uz Rīgu šoferi nav tik laipni kā uz Liepāju. Rīdzinieki, ja pasaka paldies, neko neatbild, pasažieri ignorē, izskatās neapmierināti un uzpūtušies. Ja braucu uz Rīgu, izmantoju arī drošības jostu – tur šoferi brauc asāk un nav tik droši. Vienu reizi šoferis līkumus izgrieza ļoti asi. Autobusu biļetes pērku internetā – www. bezrindas.lv, lai nebūtu tā, ka autobuss jau pilns un nākas stāvēt kājās.

Dzintra Roga, kuldīdzniece:

– Pēdējā laikā nebraucu, agrāk ar autobusu uz Rīgu braucu biežāk. Mani viss apmierina – vienmēr ir ērti. Iepriekš nekad biļeti nepērku, un nav bijis tā, ka, kāpjot autobusā, biļeti vairs nopirkt nevaru un sēdvietas nebūtu. Vienmēr bijis arī droši – šoferi brauc prātīgi, lai gan esmu lasījusi, ka transportā iekāpj kāds piedzēries pasažieris vai pat šoferis. Atceros, ka reiz kādu pasažieri autobusā no Rīgas uzņemt negribēja, jo viņam nebija naudas. Piegāju pie šofera, sakot: tā kā man, pensionārei, par biļeti jāmaksā nav, es par viņu samaksāšu. Iedevu naudiņu, pasažieris bija priecīgs, solīja labi uzvesties.

Diāna Pantjušenkova, atpūtas centra Brīnumzeme īpašniece Kuldīgā:

– Brālim bērni ar autobusu brauc no Kuldīgas uz Pelčiem. Tur tas kursē ļoti reti. Pusdienlaikā viņi uz Kuldīgu nemaz atpakaļ nevar tikt. Pati braucu vai nu ar savu automašīnu, vai pārsvarā ar velosipēdu.

Ina, strādā Ventspils slimnīcā:

– Man pagaidām nav, par ko sūdzēties. Šoferi vienmēr bijuši laipni. Bieži iznāk braukt pa Ventspili, un bērns ar skolēnu autobusu brauc uz skolu. Tur transportu nodrošina skola: autobuss pirms un pēc stundām bērnus savāc un atved uz mājām. Sabiedriskajā transportā biežāk gadās, ka iekāpj kāds agresīvs pasažieris alkohola reibumā: ja uzvedas pilnīgi neadekvāti, tad šoferis izsēdina. Neesmu redzējusi, ka aizietu tik tālu, ka būtu jāiesaista policija. Mūsu šoferi ar viņiem tiek galā paši.

Toms Grinkevičs, florbola treneris Kuldīgā:

– Mani viss apmierina. Ir ērti un droši. Parasti braucu līdz Rīgai. Drošības jostu nekad neizmantoju, un daudzos autobusos tādu nemaz neesmu redzējis. Neesmu nekad braucis pilnā autobusā, tāpēc savā norādītajā vietā nekad nesēžu. Šoferi ir laipni, arī pasažieri, un nav nekad gadījies tā, ka iekāptu kāds iedzēris vai agresīvs.

__________________________________

__________________________________

#SIF_MAF2023