Tērpos no lietotajiem – dziļš pārdzīvojums

Jaunā Kuldīgas modes dizainere ALISE SEDLIŅA-BRŪDERE ar apģērbu kolekciju Zem ādas maijā Rīgā piedalījās ilgtspējīgās modes skatē Bourzma Boutique. Viņai šī ir pirmā tērpu līnija, kas nav spilgtos toņos. Tajā slēpjas stāsts par autores būtību, viņas reliģiskajiem un citiem uzskatiem.

Rudenī Alise sāks studijas Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) 4. kursā programmā Modes dizains un Rīgā strādā lietoto apģērbu veikalā Otrā elpa. Katra kursa beigās Alise veido tērpu kolekciju par noteiktu tēmu: „Pagājušogad varējām izvēlēties no vairākām vai veidot to pēc kāda iepriekšēja uzdevuma. Viens bija izdomāt cilvēku, kuram es šo kolekciju radītu. Mans tēls bija puisis no laukiem, kurš grib būt rokzvaigzne. Tērpus radīju ar domu, ko puišu rokgrupa varētu vilkt mugurā uz skatuves. Tā bija viskrāsainākā kolekcija, kurā bija vīriešu apģērbi. Centos darīt tā, lai tos varētu valkāt arī ikdienā. Bija daudz grafisku elementu, izšuvumu, arī 3D elementi. Izmantoju krāsainas kažokādas, radot mēteļus, jakas, džemperus.” Šie tērpi tiek pārdoti modes preču veikalā Butterman Rīgas centrā, un kāda kleita jau nopirkta.

Ticība Dieva apsolītajai nāvei

Ar kolekciju Zem ādas Alise Bourzmas skatē piedalījās pirmo reizi: „Gribēju jau pagājušogad, bet tērpi neatbilda noteikumiem – tiem jābūt no ilgtspējīgiem materiāliem jeb vismaz 80% audumu jābūt otrreiz izmantotiem, lietotiem. Tā kā šogad strādāju lietoto apģērbu veikalā, domāju, kāpēc izdevību neizmantot. Beigās visa kolekcija, katra pērle un diegs, bija kaut kur aizgūts – no ziedojumiem vai Otrās elpas.”

LMA tērpu tēma šogad bijusi kas personīgs no bērnības: „Kursā daudz runājām, kas mums bijis un ir svarīgs. Ar šo kolekciju stāstu par reliģijas nozīmi manā dzīvē. Bērnībā uzaugu, apmeklējot kristiešu sektu. Tur mums bieži atkārtoja, ka būs pasaules gals un Jēzus nāks glābt tikai kristīgos, svētos. Ar šo domu kļuvu apsēsta. Šķita, ka rīt viss beigsies, tāpēc gāju kristīties un mēģināju darīt visu, lai garantētu sev vietu debesīs.

Kad pēc pamatskolas aizbraucu mācīties Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā, lēnām beidzu Dievam ticēt, taču joprojām bija tā svētā sajūta, ka man ir Dieva apsolītā nāve, – doma, ko man bērnībā atkārtoja katru dienu. Šķita: ja ir apsolīts, tad notiks tāpat – ar Dieva svētību vai bez tās. Tad nāca kovida pandēmija un sākās karš Ukrainā. Visu laiku likās, ka rīt viss beigsies un tas, kas man stāstīts, notiks. Taču nenotika. Tad nogāju no ceļa: sāku lietot dažādas vielas un vienā brīdī sāku redzēt kukaiņus. Biju arī pārstājusi ticēt Dievam.

Kolekcijā rādu izjūtas no bērnības līdz pieaugšanai. Pirmie tērpi ir gaiši un gaisīgi kā baznīcas svētku kleitas. Pakāpeniski pāreju pie bēru kleitām, atspoguļojot to, kā visu dzīvi gaidīju apsolīto nāvi. Uz visiem tērpiem ir pērles un izšūti kukaiņi. Pēdējo taisīju zārka kleitu. Man bija ļoti maz laika – trīs diennaktis neizgāju no skolas, līdz bija gatava. Taisīju no spirālēm, kas iestiprinātas tērpā. Katru stiebru lauzu vaļā un šuvu klāt. Katra spirāle ir kā laika posms, ko pavadīju, gaidot nāvi.”

Šī ir vismīļākā

Pirmās divas kleitas šūtas no aizkariem: „Pirmā baltā ir no aizkariem, kam ar šujmašīnu uzšuvu skudriņas. Otrā ir no dušas aizkariem – tos atradu ar visu apdruku. Šķiet, ka kāds jau mēģināja imitēt marmora motīvu, taču tas bija pikseļains un piezemēts, ar tādu kā crime scene (kriminālu skatu – aut.). Pateicoties šai apdrukai, tērps iznāca ideāls. Kolekcijai pa vidu ir ļoti kārtaini tērpi no dažādiem audumiem. Speciāli piemeklēju tādus lietotos apģērbus, kurus neviens pirkt nevēlēsies.”

Kā kolekciju vērtē pati? „Katru gadu nodomāju – nu būs tā kolekcija, šis būs mans gads. Līdzīgi domā kursabiedri. Teicu sev un citiem, ka šoreiz būs. Skolotāja vienmēr pasmejas: „Alis, tā nekad nebūs. Pēc katras tu vēlēsies sākt nākamo, jo liksies, ka kaut kas neiznāca pietiekami labi.” Un tā, protams, ir! Taču no visām, ko esmu radījusi, šī ir mana mīļākā.” Vai kaut kas neizdevās? „Plānojot dizainu, kaut ko vajadzēja mainīt vai atmest, taču pašlaik nožēlas nav. Ir lietas, ko citi neredz, bet es zinu, ka kādā tērpā vīlīte nošūta šķībi.”

Uzvilkt palīdz trīs cilvēki

Pēc Bourzmas Alise piedalījās modes skatē Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā, iepriekš arī LMA skatē. Dizainere gaida, kad tērpi tiks atvesti uz Rīgu: „Esmu saņēmusi ziņas no cilvēkiem, kuri vēlas tos īrēt pasākumiem. Arī pati domāju, ka vēlētos īrēt, nevis pārdot. Tie nav tādi, ko valkāt katru dienu.”

Uzvilkt zārka kleitu neesot viegli: „Tas ir trīs cilvēku darbs! Neviens sev pats to nevarētu. Vairāki tērpi ir gaisīgi, un tiem izmērs nebija tik svarīgs, tāpēc modeles varēju piemeklēt vēlāk. Taču kleitu no dušas aizkariem iznāca pāršūt, lai modele var uzvilkt. Diezgan vēlu to kādai mērīju, jo negribēju domāt, ka var nederēt. Taču beigās tā arī bija. Modeli mainīt negribēju, jo biju pārliecināta, ka viņa šo tērpu iznesīs ideāli, tāpēc pēdējā vakarā plēsu vīles vaļā un pāršuvu.” Visus tērpus Alise radījusi viena: „Kursabiedriem, kas dzīvo Rīgā, palīgā nāca ģimene, taču man visi ir Kuldīgā. Atradu cilvēku, kas palīdzēja ar citiem skolas darbiem, jo bija arī jāraksta referāti un jākārto vēstures eksāmens.”

Atkal būs spilgtas krāsas

Mācoties Liepājā, Alise radīja spilgtu kolekciju Van Tedd, apģērbos apvienojot trīs dažādu subkultūru – scēnu*, panku un gotu – stilu ar plīša lācīša apdruku. Mēteli, virsjaku, svārkus, šortus un kreklu Alise pārdeva savā instagrama profilā Van_tedd.

Tolaik intervijā viņa sacīja, ka šo līniju vēlas turpināt. Vai domas mainījušās? „Joprojām eju šai virzienā, bet materiālus šogad pamainīju, tāpēc nedrukāju virsū ko savu. Tā vietā tērpu grafiskos elementus izšuvu, dzīvnieku vietā izmantojot kukaiņus. Šogad izmēģināju daudz jauna, sapratu, ka visu, ko zinu, nākamgad negribu mest malā un sākt ko jaunu, bet labprāt veco un jauno apvienotu.”

Kā Alise savu stilu raksturotu? „Mani joprojām saista krāsas un viss, kas spīd. Skatos uz fliteriem, uz krāsainiem, mirdzošiem audumiem. Nākotnē mani tērpi noteikti būs krāsaini.” Bet par jaunu kolekciju viņa vēl nedomā: „Tikko beidzās modes skate, un izjūtās vēl esmu šajos tērpos.” Nākamgad jāstrādā pie bakalaura darba: „Domāju uzrunāt savu priekšnieci Otrajā elpā un sākt oficiālu sadarbību. Pēc tam noteikti stāšos maģistrantūrā. Nākotnē ārpus Latvijas sevi neredzu – domāju, ka palikšu Rīgā un izveidošu internetveikalu.”

*Alternatīvs stils ļoti košās krāsās