Sestdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms,  Tomass,  Saulcerīte

Stikla tēma Kuldīgai piedien

Raksta autors: Lāsmas Veigeltes teksts un foto

10:41 - 07.08.2024

25

Vecpilsētas svētkos, kā nu jau vairākus gadus ierasts, Kuldīgu kā vietu radošām izpausmēm izmanto Latvijas Mākslas akadēmijas studenti un vietējie mākslinieki. Šoreiz Kaļķu ielā stikla mākslas izstādi Aizmirstais dārzs bija iekārtojušas Iveta Brence, Solvita Bruže, Džeina Mieze, Diāna Bodniece un Inta Priede.

Idejas autore Dž.Mieze slimības dēļ diemžēl nevarēja ierasties, bet kursabiedrene I.Priede pastāstīja, ka doma bijusi atveidot to pasauli, kādā droši vien reiz dzīvosim: skābekli nāksies ražot mākslīgi, jo apkārt viss būs ļoti piesārņots. Tāpēc stikla mājiņā bija cilvēks ar daudzām caurulītēm, uz muguras skābekļa aparāts, kam iekšā zaļie augi. „Arī kukaiņi droši vien būs savairojušies, un mums nāksies ar tiem konkurēt,” par stikla un citu materiālu kukaiņiem saka I.Priede. Tā esot vīzija par cilvēku esību. Autores izmantojušas arī dažādu augu lapas.

S.Bruže atklāja, ka tēma par aizmirsto dārzu lolota vairākus gadus, šogad beidzot saņēmušās to realizēt: „Visu, kas aizmirsts, kam cilvēki nepievērš uzmanību vai ko met ārā, mākslā var parādīt no cita rakursa. Aicinām par to aizdomāties.”

Projekta vadītāja Ilze Zariņa skaidro, ka sadarbība ar I.Brenci un S.Bruži esot ilgstoša. Viņa uzrakstot projektu, iegūstot finansējumu un pasakot tēmu. „Ar daļu mākslinieču sadarbojamies vairāk nekā 15 gadus, bet katru gadu iesaistām kādu jaunu. Pirmais projekts bija 2012. gadā, kad darbus izlikām domes sētā un viesojās franču mākslinieki. Tie vienmēr ir stikla darbi. Cenšamies, lai katru gadu vismaz viena tāda izstāde būtu, jo stikla māksla Kuldīgā ir iederīga. Mums taču ir smilšu alas, kur iegūtas pareizās smiltis, no kā izgatavoja senās logu rūtis,” saka I.Zariņa.

Izstādes laikā bija manāms, ka stikla mākslai Kuldīgā jau ir vietējais fanu pulks. Radošā atmosfērā te katrs varēja radīt savu darbu. I.Brence saka – cilvēki nākuši jau iekārtošanas laikā un vērojuši ar interesi, dažs uzdevis jautājumus. „Tas dod jauku kopības izjūtu,” mākslinieces ir vienisprātis. Viņām patīk vismaz reizi gadā te atbraukt un radīt neierastus darbus. Vieta katru gadu mainoties, un vienmēr rodoties idejas nākamajām izstādēm. Šis bija kultūras centra projekts Stikla mākslas retrospektīva „Aizmirstais dārzs” Kuldīgas vecpilsētā, kas realizēts ar Valsts kultūrkapitāla fonda Kurzemes kultūras programmas atbalstu.

Atbildēt