Pūrs – košs un bagātīgs

„Lai mēs varētu savu pūru izpurināt!” tā Kuldīgas rokdarbu kopas Čaupe vadītāja Arita Svenča saka par to, kā radusies ideja par tekstilmākslas izstādi Krāsu nezūdamības likums jeb Tradicionālais un laikmetīgais.

Līdz pat 3. februārim Mākslas namā skatāmi rokdarbnieku darinājumi: austi, adīti, izšūti, filcēti. Izstādē piedalās Kuldīgas Tautas lietišķās mākslas studija Varavīksne un rokdarbu kopa Čaupe, Padures audēju pulciņš Andava, Snēpeles Tautas lietišķās mākslas studija Vēveri, Alsungas Tautas lietišķās mākslas studija Kangas un Jūrkalnes rokdarbu pulciņš Kodes. Idejas meklētas gan etnogrāfijas krājumos, gan mūsdienu modes tendencēs.

Izstādes ieceri atceras arī Varavīksnes un Andavas vadītāja Daiga Jansone: „Kuldīgā savus darbus kārtojām lielajai Dziesmu svētku izstādei, žūrija brauca darbiņus atlasīt, un, tā kā pašvaldības kultūras nodaļa ir blakus, tās vadītāja Dace Reinkopa redzēja, cik ļoti daudz darbu mums ir. Kāpēc nesanākt visām studijām kopā un arī tepat neparādīt, ko mēs te, Kuldīgas pusē, darām?”

Tā Arita ar Daigu un D.Reinkopu jau pirms gada vienojušās, ka izstāde būs: „Sākām laikus domāt, ko un kā parādīt no gatavā, ko darināt jaunu.”

Adījumi

Čaupes vadītāja Arita Svenča stāstīja, ka speciāli izstādei rokdarbnieces darinājušas spilvenus: „Spriedām, ka kaut ko vajadzētu citādāk, ne tā kā vienmēr, un izdomājām taisīt spilvenus. Pirms gada nopirkām visus vienādus – 40×40 centimetru, bet, kā tos apdarināt, katra varēja izpausties, kā vēlas, – te ir adīti, tamborēti, izšūti, filcēti un frivolitē tehnikā tapuši. Varam parādīt visu, ko esam mācījušās.”

Čaupes cimdi un zeķes tapuši ilgākā laikā, daudzi bijuši pērn Rīgā Dziesmu svētkos, tautas lietišķās mākslas izstādē Mēs. Bijuši arī starp 520 dūraiņiem un pirkstaiņiem starptautiskajā izstādē Latviešu rakstainie cimdi Sabiles Mākslas, kultūras un tūrisma centrā. Arita saka: „Mums patīk gan etnogrāfija, gan jaunrade. Tagad modē atgriežas uz abām pusēm valkājamie cimdi, un ir interesanti darināt tādus, kuriem ārpusē rakstiņš, bet iekšpusē bārkstiņas. Kuldīgas novada etnogrāfiskos rakstus meklējam grāmatās, esam gājušas uz muzeja krājumiem. Zeķes šeit ir etnogrāfiskās – ne tādas, ko zābakos velk. Meklējam arī citādu adīšanas tehniku, jo mums patīk apgūt ko jaunu, neparastu.”

Audēju veikums

Vairāku kolektīvu vadītāja Daiga Jansone priecājas, ka audējas pārstāvētas bagātīgi – Varavīksnei ir 109 darbi, Andavai ap 30, klāt vēl Snēpeles, Alsungas un Jūrkalnes veikums: „Prieks, ka beidzot varējām parādīt, kas mums pūrā, jo lietišķās mākslas darbi ilgāku laiku izstādēs nav bijuši. Mākslas nams ir viena no labākajām vietām, kur sevi parādīt, kuldīdzniekus un viesus iepriecināt.”

Šeit redzami ne tikai Dziesmu svētku izstādē bijušie, bet arī jauni darinājumi: „Dažas meitenes līdz pēdējam vēl steidza pabeigt.” Ir vairāki jaunrades darbi. Divus mēteļus darinājusi Varavīksnes dalībniece Līksma Pūre – audums austs no Pāces vilnas dzijas, tad pati arī šuvusi. Andavas dalībnieces Indras Visockas tērps piedalījies pašdarināto apģērbu skatē Radošais nemiers.

D.Jansone ir gandarīta: „Bija prieks sastrādāties, jo diezgan daudz darbojāmies izstādes iekārtošanā. Jāpiemin studijas Vēveri vadītāja Anita Ozoliņa, kas brauca no Snēpeles. Prieks, ka cilvēki izstādi apmeklē, – tālāk dzīvojošie man jau zvana, ka vēlas braukt skatīties. Informāciju par mums viņi liek sociālajos tīklos.”