Neparastas balss īpašniece

Aleksandra Špicberga ir viena no spilgtākajām un talantīgākajām jaunajām mūziķēm. Pagājušogad saņēmusi Kilogramu kultūras kategorijā Starts par koncertuzvedumu Nestāstot, kurā viņa gan dzied, gan dejo. Aleksandra ir Latvijas Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas 3. kursa studente. Kuldīdznieki viņas neparasti spēcīgo balsi varēs dzirdēt Sv. Katrīnas baznīcā 30. martā 16.00 koncertā Viena balss. Viens ērģelnieks. Divas ērģeles.

Ko šis koncerts jums nozīmē?

Sadarbība ar džeza ērģelnieku Ati Andersonu ilgst vairākus gadus. Spēlējam dažādu žanru mūziku, bet šajā programmā esam apvienojuši katrs sev tuvāko – klasisko un džeza mūziku. Katrai dziesmai ir garīgs centrs, visos izdziedātajos vārdos un izspēlētajās melodijās ir jēga, garīgs stiprinājums.

Ļoti aicinu atnākt un ikdienas skrējienā uz mirkli apturēt sevi, paklausīties pasaulē slavenu komponistu mūziku. Gribu, lai cilvēki sadzird žanru sadarbību, Ata Andersona radītās džeza krāsas klasiskās mūzikas skaņdarbos. Vēl īpašs tas, ka klausītāji dzirdēs divas ērģeles – Katrīnas baznīcas un Hamonda ērģeles.

Vai Kurzemē esat koncertējusi?

Jā, vairākkārt. Pagājušovasar brīnišķīgs notikums bija Rojas estrādē – koncertuzvedums Nestāstot. Ar to viesojāmies arī Ventspils Pārventas bibliotēkā un Saldus mūzikas skolā. Liepājā divus gadus ir skanējuši garīgās mūzikas un gaismas spēles koncerti ciklā Laiks. Tu. Lūgšana. Ar Ati Andersonu rudenī muzicējām Ventspils pilī.

Kur uzstāties patīk vislabāk?

Koncerts nav tikai vieta – galvenokārt tie ir cilvēki, kuri rada šo vietu un sajūtu. Man patīk dziedāt tur, kur mūziku gaida, ciena un mīl, un tā ir teju visur, jo Latvijā dzīvo sirdssilti un radoši cilvēki. Bet pavisam noteikti vissvarīgāk man ir dziedāt baznīcās. Garīgās mūzikas koncerti, piemēram, programmā Laiks. Tu. Lūgšana kopā ar vīru ansambli, ir vieni no īpašākajiem.

Ko jums mūzika nozīmē?

Mūzika ir Dieva dota valoda, un es nespēju iedomāties savu dzīvi bez tās. Mūzika un dziedāšana ir garīgs stiprinājums, tā dziedina un spēcina. Tāpēc vienmēr saku, ka dziedāt var visi un ir jādzied. Visīpašākie ir mirkļi, kad koncertos tautas dziesmām vai Imanta Kalniņa dziesmām cilvēki sāk dziedāt līdzi.

Kā dzīvi ar mūziku esat sasaistījusi?

Cik atceros, vienmēr esmu dziedājusi. Mūziku sāku apgūt Rīgas Doma kora skolā. Man bijuši brīnišķīgi skolotāji – liels paldies, jo bez viņiem nav iespējams augt. Pirmā vokālā skolotāja bija Rudīte Zariņa – viņa palīdzēja atrast manu balss tembru. Tas dziedātājam ir pats svarīgākais. Bet vislielākais paldies ģimenei, kas man šo ceļu devusi. Ģimenes atbalsts bērna dzīvē ir vissvarīgākais. Kad pati vēl neapzinājos un nebija domas par nākotni, koncertiem un uzvedumiem, vecāki uz pasākumiem veda, un bez viņu atbalsta nekas nebūtu iespējams. Mijiedarbība starp skolotāju un vecākiem bērna attīstībā ir ļoti nozīmīga.

Kādas ir jūsu ieceres?

Sadarbībā ar manu mammu, teoloģi un producenti Māru Špicbergu top jaunas koncertprogrammas. No sirds aicinu 12. aprīlī uz Rīgas Krusta baznīcu, kur skanēs un skaistās gaismās mirdzēs jaunā programma Eņģeļu dziesmas. Maijā ar ģitāristu Vladimiru Kudrinu ar krāšņu koncertu Jūrmalā svinēsim jau desmit gadu sadarbību, bet Baznīcu naktī aicinām uz Talsiem, kur Imanta Kalniņa dziesmas dziedāsim kopā ar zēnu vokālo grupu Puikas. Augustā būs jauns brīvdabas koncerts Bruknā. Šogad aicinām tajā piedalīties bērnus no mūzikas skolām.