Ledus sirds, kas sirdis silda

Valentīndienā Kuldīgā atklāts īpašs objekts – ledus ziedā iekļauta, krāsainās gaismās vizuļojoša sirds. Starptautisku ledus un smilšu skulptūru konkursu laureāts, tēlnieks Kārlis Īle Kurzemniekam sacīja – tā ir mūsu visu sirds.

Ikvienam bija iespēja vērot, kā Rātslaukumā, divas dienas zāģējot, kaļot, slīpējot, pulējot un kausējot, no ledus bluķiem tēlnieks radīja skulptūru Sirds. Interese bija liela, daudzi nāca skatīties pat pa vairākām reizēm. K.Īle saka – citu klātbūtne tieši iedvesmo, rada papildu prieku: „Katra traucēšana patiesībā ir palīdzība. Tiem, kuri interesējas, ir sava nozīme, tāpēc gribēju skulptūru veidot šeit, nevis atvest gatavu.” Par vietas izvēli mākslinieks saka: „Pavisam vienkārši – sekoju sirdij un nonācu Kuldīgā. Lielās lietas bieži ir diezgan vienkāršas, un tas arī galvenais – ieklausieties sirdī, un nonāksiet tur, kur jums jānonāk.”

Par ledu tēlnieks stāsta – tas varot arī ielūzt vai saplīst, it īpaši, ja temperatūra būtiski mainās vai strauji uzspīd saule. Tad skulptūrā var rasties termiska spriedze, un, pieskaroties ar kaltu, tā var sašķelties kā stikls. „Tomēr vairāku gadu laikā esmu guvis lielu pieredzi – protu šo materiālu diezgan labi prognozēt un savaldīt, un lielākoties tādas situācijas novēršu. Bet mazs procentiņš, ka kaut kas var noiet greizi, pastāv.”

K.Īle regulāri piedalās Starptautiskajā ledus skulptūru festivālā Jelgavā, rada tās arī citās pilsētās. Pārstāvot Latviju, guvis atzinību festivālos un sacensībās Japānā, Ķīnā, Kanādā, Vācijā, Krievijā un citur: „Ļoti liels gandarījums 2020. gadā bija dalība Aļaskā vienā no prestižākajiem ledus skulptūru konkursiem pasaulē – tur tās tiek veidotas milzīgas, māksliniekiem ir daudz ledus un labvēlīgi apstākļi. Darbs saucās līdzīgi kā Kuldīgā – Visuma sirds, un tas ieguva galveno balvu. Sirds motīvs nebija attēlots tieši, bet ideja tāda, ka savs Visuma centrs katram jāatrod pašam.”

Cik ilgi varēs vērot skulptūru Kuldīgā? Tik, cik laika apstākļi ļaus. Ledus kušanas īpatnības tēlnieks ilustrē ar sadzīves piemēru: „Ledus skulptūra dilst arī salā. Kad ziemā veļu izžaujam ārā, tā sasalst un kļūst cieta kā bruņukrekls, bet pēc dažām dienām ir sausa. Tas nozīmē, ka ledus iztvaiko – aiziet gaisā pat aukstumā. Vācijā ir ledus halle ar mīnus astoņiem grādiem cauru gadu, vēja tur nav, un esmu redzējis un mērījis – gada laikā ledus iztvaiko divarpus vai trīs centimetrus.”