Cilvēku radīti briesmoņi un jūra

Kas ir plastmadūza, izdūmonis un plaukšķuzaurs? Kādi ļaundari vēl satopami Baltijas jūrā? To var uzzināt ceļojošajā izstādē Jūras ļaundaru laboratorija, kas līdz februāra beigām apskatāma Kuldīgas novada muzejā.

„Man tas šķiet ļoti aktuāls temats, jo daudz domājam par vidi un to, cik svarīga ir tīra jūra. Visi dzīvojam pie ūdeņiem. Visi mūdži, ko te redzam, ir radīti no atkritumiem, kas izskaloti vai izzvejoti no Baltijas jūras,” stāsta muzejpedagoģe Baiba Vētrāja. „Mērķauditorija varētu būt vecāki ar bērniem, jo šī ir runājama izstāde. Ir jāstāsta, jārosina domāt un pašiem izdarīt secinājumus, uz ko vedina noslēpumainās kastes.”

Baiba uzsver, ka bērni vides jautājumos patiešām ir zinoši, un mazpilsētas priekšrocība ir tā, ka ikdiena, kuras daļa ir gan daba, gan cilvēka iedarbība uz to, ir blakus: „Kuldīgā tiek gādāts par vidi un to, lai iedzīvotāju saskare ar dabu nezustu.”

Izstādi veidojis Vides izglītības fonds, balstoties kampaņas Mana jūra datos. Pētot piesārņojumu Latvijas piekrastē, pērn fiksēts satraucošs skaitlis – vidēji 306 atkritumu vienības uz katriem 100 pludmales metriem. Lai gan noteikumi par plastmasas izmantošanu Eiropas Savienībā kļūst arvien stingrāki, Latvijā šo atkritumu daudzums pieaug. Vajadzīga paradumu maiņa.

Turpina B.Vētrāja: „Šī ir vizuāli viegli uztverama izstāde. Bērns ierauga briesmoni, kas veidots no paukšķeņu mirdzošajiem plastmasas krikumiem, un sāk veidot saikni starp it kā nevainīgu, ikdienišķu rīcību un sekām. Man šķiet ārkārtīgi svarīgi, lai bērni saprastu, ka viņi var kaut ko mainīt: paukšķenes svētkos nešaut, neizmest plastmasas dakšiņu, nelaist gaisā balonus, kas kaut kur nokritīs.”

Atkritumu briesmoņus radījušas mākslinieces Rūta Briede, Evija Stukle-Zuitiņa un Ilona Valaine-Blekte.