JĀNIS BALTVILKS: „Kopš tu pasauli tausti ar sirdi”

Atceroties dzejnieku, rakstnieku, ornitologu un populāro bērnu grāmatu autoru Jāni Baltvilku (1944–2003), kuram būtu 80. dzimšanas diena, kabilnieks Aivars Bergmanis savā meža izziņas takā Ozolu biotops rīkoja autoram veltītu izzinošu un emocionālu pasākumu.

NO 11 TAKĀM PALIKUSI VIENA

Vairāk nekā pussimts visu paaudžu apmeklētāju, šķiet, no visas Kurzemes priecājās par meža atmosfēru (turklāt bez odiem) un novērtēja tā īpašnieka koktēlniecības darbus, kuros figurē arī baltā vilka tēls, un koka vairogus ar J.Baltvilka dzejoļiem un Daigas Mickevičas ilustrācijām, saimniekam sniedzot literatūrzinātnisku ekskursu autora daiļradē. Vienlaikus takas īpašnieks iepazīstināja ar botāniku, ornitoloģiju un entomoloģiju, savu aktiermākslas sniegumu papildinot ar dziesmām, kurām ir J.Baltvilka vārdi, brīžiem pats piedziedot līdzi.

A.Bergmanis par dzejnieku stāsta: „Viņš spēlējās ar burtiņiem un vārdiem – bērniem patika. Tā kā arī es esmu bērna prātā, man arī patīk. Meža izziņas taka sākta pirms gadiem 30, vēl mežu ministra Kazimira Šļakotas laikā, kad Latvijas Valsts meži ierīkoja kādas 11 takas. Tagad palikusi tikai šī – manā privātajā mežā, kas jau sasniedzis 73 gadu vecumu un būtu izstrādājams. Tagad bērzi finierim vēl der, bet pēc gadiem tiem jau būs brūni vidi.

Ar Jāni Baltvilku ticies nekad neesmu, bet ar viņa dzīvesbiedri Dzintru gan. Kad sāku šo taku veidot, bibliotēkā sameklēju sērijā Gribu visu zināt izdoto Baltvilka grāmatu Brālis ozols, māsa liepa, kuras lapas kopēju, laminēju un izliku pie takas. Kad šeit tika pasniegta Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva, uz lielajiem dēļiem rakstīju viņa dzeju, izkopjot savu rokrakstu. Man šis darbs patīk – vienu tādu tekstu varu uzrakstīt pusstundas laikā.”

SĀKAS AR EKSKURSIJU

Atceres tikšanās sākās ar A.Bergmaņa vadīto ekskursiju. Pār skudru apsaimniekoto tiltiņu ejot, saimnieks citē dziesmu: „Tu tikai skudru nesamin!” Pļavas malā pirms ieejas biotopā ir laukakmens ar uzrakstu: „Lauka malā laukakmens,/ pelēks laukakmens/ ik pa laikam nostenas:/ „Sen, sen, sen…”/ Saki, mīļo laukakmen,/ kas bija sen?/ „Aizmirsis to esmu sen”/ – atsten laukakmens./ Zinu tikai, ka tas bija/sen, sen, sen.”

„Šodien lietus nebūs,” paskatījies uz draudīgajiem mākoņiem pamalē, saka Aivars. „Skudras nebija uzrāpušās kokos un pūžņa ejas arī nebija aiztaisījušas.”

Pasākuma ievadā – dzejolis Sirds no krājuma Saule met loku, kurā ir rindas: „Kopš tava sirds/ieguvusi/ redzi un dzirdi,/ aizvien biežāk/ viņa tev sāp./ Tava sirds,/ kas ieguvusi/ redzi un dzirdi,/ Tava sirds/ vairs nepārstās/ sāpēt./ Tu esi glābts.”

Zem dzejoļa uzskaitīti visi vārdi, kā dzejnieks reiz dēvēts: Baltais Vilks, Džo, Džonītis, Baltzaķis (tā viņu sauca kolēģis Aivars Neibarts (1939–2001), kurš arī gāja bojā traģiski).

VIENU GRĀMATU ATROD

Vēstījuma beigās A.Bergmanis ar viņam raksturīgo humoru pierakstījis: „Šī dēle ir no Kabiles kalpu mājas griestiem, kas celta 1650. gadā.” Un piebilst: „Tātad tā priede ir vēl kādus 100 gadus vecāka.” Šķiet, ka Aivars izzinājis J.Baltvilka dzīvesstāstu līdz vissīkākajām niansēm – kā viņš pamatskolā, ornitologa Kārļa Griguļa ietekmēts, kļuva par putnu pētnieku, 30 gadu vecumā pārkvalificējoties par dzejnieku. Bet, runājot par izsūtīšanu, stāstītāja balss aizlūst. „Kad Kuldīgā Indriķa Zeberiņa grāmatnīcā prasīju visu par Jāni Baltvilku, pēc ilgas meklēšanas man vienu grāmatiņu iedeva,” Aivars atceras.

SKULPTŪRAS VEIDOT VAIRS NEGRIB

„Koka skulptūras vairs taisīt negribu – ir nopietnākas lietas, ko darīt,” uzskata A.Bergmanis, „bet tad atradu divus varenus, atlūzušus ozola zarus, un tapa pūces spārni – tās galva ir dobumā, jo pūce baro bērnus. Lūdzu daudzām bibliotēkām, lai atsūta dzeju par pūcēm, bet tāda nemaz apkārt nemētājas. No Druvas atsūtīja dzejoli Kur dienu mans miedziņš mīt no krājuma Meža malas mazais knauķis, ko tagad lasu, midzinot vecāko mazdēlu.” Katrs pats to var izlasīt uz planšetes līdzās kokam ar pūci barotāju.

Aivaram tuvs J.Baltvilka humors, un takas malā lasāms dzejolis Nozagtā Parīze par veco vārnu Lavīzi un viņas avīzi, bet tālāk – skaitāmpants Slīteres tītariem: „Slīterē tītariem zītara svīteri./ Slīterē tītariem zītara cītaras./ Slīterē zītara tītari vīterē./ Zītara Slīterē zītara tītari.”

Nemanot aizritējusi pusotra aizraujoša izziņas stunda, un sākas saviesīgā daļa ar ģitārista koncertu, fantastisku zupu un jubilejas torti, pieticīgi dēvētu par rausi. „Ekonomiska pamatojuma šim biotopam nav. Vienkārši mans dzīves princips ir Dzirdi, redzi, sajūti ar sirdi,” saka A.Bergmanis.