Pirmdiena, 20. janvāris
Vārda dienas: Oļģerts,  Orests,  Aļģirds,  Aļģis

Desmitajā gadskārtā – ceļā uz Dziesmu un deju svētkiem

Raksta autors: Inta Jansone, Lailas Liepiņas foto

08:00 - 18.05.2023

Audējas Andava
Desmitās gadskārtas svinībās aušanas pulciņa "Andava" dalībnieces: (no kreisās) Iveta Reinberga, vadītāja Daiga Jansone, Gunita Agriņa, Naira Lācīte, Alise Volanska, Indra Visocka, Inga Ķezbere. Aizkadrā palikušas Līga Veide, Tatjana Stepanova, Lineta Zīberga un Agnese Užāne.

Nupat pagasta aušanas pulciņš jeb kopa Andava nosvinēja desmito gadskārtu, un vislielākais tā notikums – 15 darbi būs skatāmi Dziesmu un deju svētku izstādē.

Andava pagasta Liepziedos – 12 darbojas kopš 2013. gada oktobra. Kopas vadītāja ir Daiga Jansone, dalībnieces auž lupatdeķus, tautiskos svārkus, lina pirts dvieļus, spilvenus, seģenes un nepārstāj apgūt ko jaunu.
Aprīļa izskaņā Andava bija sarīkojusi dzimšanas dienas svinības, sveikt apaļajā gadskārtā bija ieradušās audējas no Snēpeles un Alsungas. Muzikālu sveicienu bija sagatavojis pagasta sieviešu vokālais un instrumentālais ansamblis Harmonija, kas arī šopavasar nosvinēja desmito gadskārtu.
Maija brīvdienās vairākas dienas audēju paveikto un keramiķes Madaras Atiķes darbus pagasta pārvaldē varēja aplūkot ikviens interesents.

Kā viss sākās?

Viena no Andavas dalībniecēm Indra Visocka pastāstīja: „Vienmēr lepojos ar vietu, no kuras nāku, – Snēpeles pagastu un pamatskolu. Patiesībā Andava tur arī sākās! Kopā mācījos ar vēl vienu tagadējo Andavas audēju Gunitu Agriņu. Pirmajai klasei blakus bija austuve. Esam piemērs tam, cik svarīga ir vide, kurā mācies. Mums blakus klaudzēja stelles. Mēs nezinājām, ka var arī neaust. (Smejas.) Paldies skolotājai Margai Vizbulei, kura mums iemācīja ne tikai aust, bet arī kārtību, disciplīnu, attieksmi pret darbu un kolektīvu. Audu līdz devītajai klasei, šķiet, biju vienīgā Snēpeles pamatskolā, kura to beidza ar personālizstādi. Lepojos ar saviem darbiem, tie visi aizgāja tautās!

Sākās projekta Pūrlāde laiki, satiku lietišķās mākslas speciālisti Ingu Vīksnu. Reiz viņa man sacīja, ka tautastērpa brunči un villaine būs jāpasūta. Nodomāju, es taču pati varu noaust. Ina Celitāne ielaida Kūravā, tur noaudu mēleni un brunčus. Ejot pa ielu, I.Vīksna bija pamanījusi kādā sētā stelles. Tās dabūjām, izžāvējām.
Tad vajadzēja visus pārliecināt, ka Padurē vajag aušanas pulciņu; šeit tradicionāli šāda pulciņa nekad nav bijis. Tomēr ideju izdevās īstenot. Vēl no humānās palīdzības mums uzdāvināja piecas stelles. Nosaukums Andava ir tāpēc, ka pagastā ir upe ar šādu nosaukumu.”
„Tās stelles bija manā sētā,” klātesošajiem atzinās Kuldīgas novada pašvaldības kultūras nodaļas vadītāja Dace Reinkopa. „Iegādājāmies īpašumu ar visām stellēm. Iepriekšējie saimnieki tās līdzi ņemt negribēja. Man atkal šķita, ka tās salabojot var lietot. Priecājos, ka stelles nonāca Andavā un ielika pamatus aušanas
tradīcijām Padurē. Daigas Jansones vadībā ir augušas audēju prasmes. Ļoti labi pazīstu žūriju, kas jūsu darbus vērtēja, par jums un citiem novada kolektīviem dzirdēju labas atsauksmes. Lietišķā māksla arī ir viena no nemateriālā kultūras mantojuma sastāvdaļām, prasmes tiek pārmantotas no iepriekšējām
paaudzēm.”


Tikai uz gadiņu

Pulciņa vadītāja D.Jansone secina – nebūtu Indras, tad 2013. gadā arī pulciņš netaptu: „Un pēc trim gadiem, kad Inga gāja projām, iespēju vadīt Andavu piedāvāja man. Sākumā teicu, ka tikai uz gadiņu, jo man vēl ir savs kolektīvs – Varavīksne.
Bet nu sanācis tā, ka esmu te vēl šodien. (Smejas.) Man ir prieks par meitenēm, jo laika gaitā viņas ļoti pilnveidojušas savas prasmes. Aušanas profesija ir sena, pulciņa pirmie desmit gadi ir tikai ieskrējiens. Andavā ir gan jaunās, gan vecās audējas, piemēram, Alise Volanska un Tatjana Stepanova. Darbu skatē žūrija bija ļoti stingra. Prieks, ka esam kļuvuši par Dziesmu un deju svētku dalībniekiem. Tas ir stimuls strādāt tālāk. Tomēr līdz tam tikt nebija viegli, gāja visādi.”

Aušana ir arī meditācija

Pēc profesijas Inga Ķezbere ir friziere: „Man klientes sacīja, ka viņas aužot Padurē. Man arī gribējās, bet bija bail, šķita, ka tur visas ir lielas meistares. Saņemot iedrošinājumu, nolēmu tomēr aizbraukt. Iepatikās, tā arī šurp no pilsētas braucu vairākus gadus. Lielu zināšanu man nebija – tik, cik savulaik draudzenes mamma, kura Liepājā bija daiļamata meistare, ļāva lakatu noaust. Man patīk koši toņi, to jau var redzēt arī manos darbos. Aušana prasa pacietību, esmu vairākkārt ielaidusi kļūdas, tās jālabo. Darbus dāvinu, neturu mājās.”
Gunita Agriņa Andavā darbojas trīs gadus: „Aust sāku 5. klasē Snēpeles pamatskolā. Kādu laiku to nedarīju, jo bija citi projekti un darbošanās. Pēc dabas neesmu ļoti pacietīga, bet aušana ir izmācījusi būt rūpīgai un pacietīgai. Aužot redzi rezultātu – sava darba augļus. Tie brīžos, kad gribas visu mest pie malas, piespiež pie stellēm atgriezties. Aušana ir sava veida meditācija.” Gunita darbojas arī Kuldīgas kultūras centra Tautas lietišķās mākslas studijā Varavīksne.


Sarūpē pārsteigumu

Andavas audējas sveikt jubilejā bija ieradusies arī pagasta pārvaldes vadītāja Irita Riķīte: „Pēc sarunām Kuldīgas novada pašvaldībā ar izpilddirektores vietnieci Agnesi Buku ir radies risinājums par labākām un piemērotākām telpām aušanai. Pēc Jāņiem dosieties ceļojumā – no Padures Liepziediem uz pagastmāju Deksnē. Radošajam ceļojumam pagasta pārvalde dāvina arī 100 eiro.”

Atbildēt