Ar "Kalnu Tāli" – uz Dziesmu svētkiem

Maija izskaņā Vārmes amatierteātris Es un tu svinēja 16. gadskārtu. Uzvedumā Laika ceļazīmes kolektīvs atskatījās uz nospēlētajām izrādēm, fragmentus papildinot ar domugraudiem.

Šīs vasaras lielākais notikums – ar izrādi Kalnu Tāle teātris dosies uz Dziesmu un deju svētkiem Rīgā. Tie kolektīvam būs otrie.

„Esmu ielaidusi sev dziļi sirdī”

Tā par saviem bērniem – amatierteātra aktieriem – saka režisore Lida Čevere. Viņa atzīst, ka te guvusi laimi un piepildījumu: „Mēs tiešām esam ģimene. Dulli viņi gan ir, bet es jau arī tāda esmu, tāpēc mums labi saskan visās jomās. Daudz runājam, izrādes veidojam kopā. Neesmu no režisoriem-diktatoriem. Pašai ir aktrises pieredze, un zinu, kā viņi var justies. Man lielāka goda nevajag kā to, ka mani sauc par mammuku.”
Šī kolektīva repertuārā komēdiju esot maz: „Tās man pašai neiet pie sirds. Protams, esam tās mēģinājuši. Pēdējā bija Zaļā zona – gribēju, lai aktieri atvelk elpu pēc Kalnu Tāles. Vairāk izvēlamies nopietnās izrādes. Man patīk likt viņiem domāt. Vienmēr saku, lai, vērojot prototipus, tur acis un ausis vaļā. Tie var visai bieži skriet pretī – vajag piefiksēt un galvā vienā kambarītī noglabāt, pašam no sevis vēl papildināt. Tā tēlus lipinām kopā.”
Vai kāda izrāde sirdij ir tīkamāka par citām? „Man patika kā manējie spēlēja Aivas Birbeles lugu Kapusvētku PR. Leldes Stumbres Kalnu Tāle bija eksperiments. Manējiem bija jāspēlē improvizācija, piemēram, cilvēks skatās televizoru. Skatītājam zālē jāsaprot, ka tu to skaties, un redzētajam jāseko līdzi. Uz skatuves televizora nav – ir kaste. Man patīk, ka skatuve nav pārkrāmēta ar dekorācijām, jo vietu vajag arī aktieriem, un šodien man viņu ir 18.”
Kolektīvs stabils: kurš atnāk, projām vairs neaizejot. Vai aktieru noturībai ir kāds noslēpums? „Jābūt godīgam un atklātam. Mēģinājumu laikā nevajag brēkt un komandēt. Daudz jārunā. Svarīga ir pleca sajūta. Man ir divi jaunie aktieri: ja viņus kolektīvā neiesūks, viņi nejutīsies kā pie savējiem un aizies projām. Lomas jādod visiem. Galvenā ir ticība: es ticu viņiem, un viņi man.”
L.Čevere atzīst, ka neļauj kolektīvam nolaisties, jo augstā latiņa jānotur: „Abas reizes, lai mēs nokļūtu Dziesmu un deju svētkos, zvaigznes bija sastājušās pareizi. Trako kovida laiku pavadījām veselīgi – mēģinājumu nebija, zūmā gājām tikai tāpēc, ka gribējām uzturēt dzīvību: sitām klačiņu, smējāmies. Vienīgais, ko tiešsaistē sagatavojām, bija pasākums Mātes dienai un Ziemassvētkiem. Daudz kolektīvu šajā laikā pajuka, mēs noturējāmies.”

Spēlē uz pilnu klapi

Aļģimantu Zabīti pirms pieciem gadiem rudens gadatirgū režisore aicinājusi pamēģināt spēlēt teātri: „Parunājāmies. Patiesībā pats jau arī gribēju. Man patīk, jaunībā spēlēju. Visus nevar atcerēties, bet katrā izrādē pa kādam kuriozam ir gadījies. Izrādes par mīlestību spēlēt ir grūtāk, bet pielāgojos visām lomām, tāpēc lielu grūtību nav. Ar interesi mūsu izrādes noskatos ierakstā. Vārmē teātri mīl – uz izrādēm zāle vienmēr ir pilna.
Vecākiem cilvēkiem patīk komēdijas, bet arī nopietnas lugas.” Vairākas sezonas amatierteātrī darbojas Aivars Ērglis: „Arī mani atrada Lidiņa (smejas). Esmu vairākas izrādes apskaņojis. Bija kāds atgadījums. Uzvedām Ādolfa Alunāna lugu Šneiderienes. Toreiz vēl biju zaļš – tikko tik biju sācis teātri spēlēt. Iepriekšējā izrādē bija uzticēta maza lomiņa. Lidiņa saka, ka nu man būs jāuzdzied un jāuzspēlē. Labi – gatavojos. Ar izrādi jāiet arī uz skati. Te izrādījās, ka kolēģim jādodas darba darīšanās uz Jaunzēlandi. Galvenā loma tika uzticēta man. Tad gan biju pārbijies! Man patīk dažādos tēlos iejusties gan komēdijās,
gan nopietnos darbos. Daudz apmeklēju citu kolektīvu izrādes, jo blakus ir Jaunlutriņu un Šķēdes kolektīvs. Braucu uz Liepāju, Rīgu. Kad pats vēl nespēlēju, izrādi Kapusvētku PR noskatījos gan galvaspilsētā, gan Jaunlutriņos un Vārmē. Jāsecina, ka amatierteātri bija labāki, jo tie spēlē uz pilnu klapi.”
Pievienoties kolektīvam aicināta arī Ilze Lagzdiņa: „Piekritu, jo ļoti gribējās to darīt. Skolas laikā spēlēju teātrī, dziedāju un dancoju vairākos pulciņos. Man kolektīvs ļoti patīk: runājamies, izsmejamies, meitenes viena otrai izkratām sirdi. Režisore liek domāt par katru lomu un atrast iedomāto tēlu – tas ir interesanti. Viena no interesantākajām lomām bija mamma Kalnu Tālē. Viņai bērni ārzemēs, un man dzīvē arī tā ir bijis. Asaras birst pašai, skatītājiem arī.”

__________________________

Amatierteātrī darbojas:
Edīte Krasnopa, Dace Blathena, Juris Anševics, Dainis Butkus (visi 16 gadu), Agnese Mežiņa (13), Ilze Lagzdiņa, Egons Krasnops (abi deviņus), Agnese Moldovāne, Jānis Druvaskalns (abi astoņus), Aiga Lasmane (septiņus), Edīte Petrēvica, Sarmīte Zabīte, Aļģimants Zabītis (visi piecus), Aivars Ērglis, Leonards Balcers (abi četrus), Mārtiņš Vāgners (trīs), Kristīne Liepa, Kristers Zvaigzne (abi divus gadus). Režisore Lida Čevere ar kolektīvu ir kopā visus 16 gadus.