Trešdiena, 19. februāris
Vārda dienas: Zane,  Zuzanna

Pieradusi pie dažādības

Raksta autors: Jēkabs Aleksandrs Krūmiņš, Flavias Dutras arhīva foto

08:55 - 22.10.2024

Img 4400
Brazīliešu studente Flavia de Moraesa Dutra iecienījusi Kuldīgas mieru un jaukos cilvēkus.

Brazīliete FLAVIA DE MORAESA DUTRA ir viena no Latvijas Mākslas akadēmijas Erasmus Mundus maģistra programmas dalībniecēm, kas septembrī sāka studēt pakalpojumu dizainu Kuldīgas Adatu fabrikā. Viņai mājās piederēja neliels rotu dizaina uzņēmums un kafejnīca. Šo programmu Latvijā viņa izvēlējusies tāpēc, ka tā labi sakritusi ar karjeras ceļu, un, lai gan Flavia vēl prāto, kā šīs mācības vērtēt, ir jau sapratusi, ka Kuldīgā viņai pietrūkst cilvēku dažādības.

No kurienes esi?

Esmu no Brazīlijas galvaspilsētas (Braziljas – red.), kur esmu dzimusi un augusi. Mani vecāki nāk no dažādām pilsētām: tēvs ir no slavenās pilsētas Riodežaneiro, bet mamma ir no Kuričibas valsts dienvidos. Brazīlijas galvaspilsēta ir ļoti jauna – tā izveidota tikai 60. gados, un tā ir vieta, kas sniedz dažādas iespējas cilvēkiem no visām valsts malām.

AR PIEREDZI ASV

Kāda bija tava izglītība un profesionālā pieredze pirms ierašanās Latvijā?

Man ir bakalaura grāds ārlietās, antropoloģijā, esmu studējusi Ziemeļamerikas politikas zinātni. Esmu dzīvojusi Amerikas Savienotajās Valstīs trīs dažādos laikos. Pirmo reizi Čikāgā, kur studēju antropoloģiju un politikas zinātni. Es arī piedalījos aukļu apmaiņas programmā Au Pair – es palīdzu ģimenei, un tā maksā par manu izglītību. Pēc tam dzīvoju Havaju salās, strādāju par oficianti, un bija iespēja paceļot pa turieni. Tad man bija 21 gads. Kad bija 28, devos uz Ņujorku studēt dizaina menedžmentu – tā bija vasaras programma.

Pēc atgriešanās Brazīlijā izveidoju savu uzņēmumu – rotu dizaina studiju, ko vadīju 12 gadus. Uzņēmums bija mazs, bet manā pilsētā veiksmīgs, jo Brazīlijā šajā jomā bija maz konkurences un es koncentrējos uz kāzu aksesuāriem: galvassegām un juvelierizstrādājumiem. Mana pieeja bija ilgtspējīga: nevis ra-
žoju daudz jaunu rotu, bet gan remontēju un iznomāju. Līgavas tās nevis pirka, bet nomāja. Es to saucu par apļveida biznesa menedžmentu. Tas bija ļoti svarīgi, jo Brazīlijā vienmēr esmu bijusi saistīta ar dabas aizsardzību, ilgtspējīgu dzīvesveidu un to, ka jāpielāgojas nevis savām, bet dabas vajadzībām.

Kā izdomāji studēt Latvijā?

Pēc pandēmijas vadīt uzņēmumu kļuva sarežģītāk – tie bija grūti laiki visai pasaulei. Sapratu, ka vēlos karjeru pamainīt. Tāpēc nolēmu studēt tālāk un pieteicos maģistra programmai uzņēmējdarbības vadībā ar fokusu uz ilgtspēju. Sāku strādāt projektu vadībā, īpaši ilgtspējības un sabiedriskās ietekmes projektos. Pēc tam atklāju šo maģistra programmu Latvijā, kurā viss, ko esmu darījusi, apkopots un salikts vienā kursā. Labs draugs to atrada un uzrakstīja ziņu: „Šī programma ir kā radīta tev!” Sapratu, ka tā man der ideāli. Pieteicos, un te nu es esmu!

SVARĪGA DABA UN ILGTSPĒJA

Kāda ir tava izpratne par pakalpojumu dizainu, un kā to gribi lietot?

Pakalpojumu dizains mani ļoti interesē. Es to saprotu kā mijiedarbības kartēšanu: kā notiek sadarbība gan starp cilvēkiem, gan organizācijām. Mani īpaši interesē tas, kā to var izmantot valdības darbā. Es dzīvoju Brazīlijas galvaspilsētā, kur viss cieši saistīts ar politiku, tāpēc mana interese vienmēr ir saistīta ar to, kā valsts pārvalde varētu darboties ilgtspējīgāk un efektīvāk, galu galā pasauli mainot. Piemēram, mainot veidu, kā strādā uzņēmējdarbība un kā izturamies pret dabu.

Esmu studējusi arī biomīmikriju – tas ir process, kurā no dabas mācāmies, kā tā risina problēmas, un šīs dabas stratēģijas lietojam mūsu pašu problēmu risināšanā. Laika gaitā cilvēki atrod veidu, kā pasaulē izdzīvot, – daba atradusi risinājumus. Biomīmikrējot dabu, cilvēki mēģina tos lietot savās problēmās. To var lietot organizācijās, uzņēmumos un citur. Kad veido dizainu, kas balstīts dabā, veido arī dizainu, kā problēmas risina daba. Tas ir ļoti skaisti!

Kādi ir tavi iespaidi par studijām?

Mēs, studenti, esam tikko ieradušies. Man patīk tas, ko darām, bet vajag vēl mazliet laika, lai saprastu, cik dziļi šo vielu apgūstam. Neesmu vēl 100% laimīga – vēl mēģinu visu saprast. Skaistums ir saskarsmē ar grupas biedriem, jo tie ir cilvēki no visas pasaules, kas redz dažādi. Saskarsmē ar šiem cilvēkiem ir pati galvenā dzirksts. Lekcijas šķiet labas, kaut gan gaidas bija mazliet lielākas. Pasniedzēji ir ļoti jauki, bet mazliet jūtos pazudusi, tāpēc redzēsim – šis ir tikai sākums!

Ļoti daudz kas notiek reizē: es tomēr šķērsoju okeānu, lai šeit būtu. Nāku no lielas pilsētas, un man patīk tas, cik te ir mierīgi. Es gan esmu ļoti ekstraverta, tāpēc man ir savas vajadzības. Man patīk dziedāt un dejot – patīk dažādība. To te daudz neredzu, un tas mani ietekmē.

Kursabiedri ir brīnišķīgi, bet, protams, kopā būs arī grūtības. Līdz šim mums kā komandai iet labi.

KULDĪGĀ – MIERĪGI UN AUKSTI

Kāds iespaids par mūsu pilsētu? Kādi tev dzīves apstākļi?

Man Kuldīga ļoti patīk, jo tā ir mierīga, jauka un piemīlīga. Te ir daudz dabas, un tas man ir svarīgi. Man patīk māja Jelgavas ielā, kurā dzīvoju. Tur ir ērti. Mazs dzīvoklis, kas bijis atjaunots. Apkure strādā – sākumā satraucos, jo auksts laiks man nepatīk. Dzīvokļa īre gan varētu būt lētāka. Čikāgā bija briesmīga pieredze, jo biju jauna un ziemā nebija līdzi atbilstošu drēbju. Tagad, kad līdzi ir attiecīgs apģērbs un dzīvoklī laba apkure, man aukstais laiks pat nedaudz sāk patikt. Zinu, ka būs vēl aukstāk, bet jau tagad tā šķiet – Brazīlijā tā nav. Tā ir laba zīme, ka jūtos ērti.

Kuldīgai ir daudz potenciāla, bet neredzu, ka cilvēki to izmantotu pilnībā. Esmu ievērojusi, ka daudziem te patīk sēdēt un sūdzēties. Te var izdarīt ļoti daudz, lai pilsētu padarītu labāku. Es cilvēkos arī neredzu dažādību. Saprotu, ka šī ir postpadomju valsts.

DZIEDĀTĀJA UN KAFIJAS ENTUZIASTE

Ko dari brīvajā laikā?

Esmu liela mūzikas cienītāja – Brazīlijā dziedu. Īpaši brazīliešu džeza, bosanovas un sambas stilā. Man jāturpina būt saiknē ar mūziku. Latvijā mūziku daudz klausos un mājās dziedu – trenējos un mācos. Es ceru Latvijā atrast vietu, kur varētu dziedāt kopā ar vietējiem mūziķiem. Vēl man patīk būt dabā, iet pārgājienos. Kad laiks te bija siltāks, katru dienu gāju uz Ventu peldēt.

Man patīk lasīt grāmatas un dzert kafiju. Laba kafija ir ļoti svarīga, un Brazīlijā man pat bija pašai sava kafejnīca.

Studijās jau izveidojusies draugu grupiņa, ar kuru cenšos laiku pavadīt kopā, cik iespējams. Ejam uz kafejnīcu Celms maize – tā man ļoti patīk. Mājās kopā gatavojam ēst. Dažreiz bārā Didro iedzeram alu.

Kāds tev priekšstats par Latviju? Vai esi bijusi citās pilsētās?

Latvija man ļoti patīk. Interesants fakts: nāku no mūziķu ģimenes – brālis ir profesionāls ģitārists un dziedātājs. Viņa grupas pianists ir no Latvijas. Mēs iepriekš smējāmies, ka viņš nāk no tik tālas zemes. Beigu beigās te nu es esmu! (Smejas.)

Esmu par šo valsti patīkami pārsteigta. Latvieši ir tik jauki un mīļi! Cilvēki man bija teikuši, ka latvieši ir auksti, bet es to neesmu ievērojusi. Šai valstij ir tik daudz potenciāla! Esmu bijusi Rīgā un Ventspilī. Rīga man patīk it īpaši: tur ir daudz kafejnīcu, kultūras vietu, mazliet lielāka cilvēku dažādība.

Esmu ļoti sabiedriska un Brazīlijā pieradusi pie dažādām kultūrām, etniskām grupām. Latvijā tā ir jūtama mazāk, un man tās pietrūkst. Esmu ļoti ekstraverta, man patīk dejot un dziedāt, bet šeit nav daudz iespēju to darīt.

Kādas tev nākotnes ieceres?

Es negribu šeit tikai pabeigt studijas un tad doties prom. Man ir svarīgi atstāt pozitīvu ietekmi uz vietējo sabiedrību, un es ceru atrast veidu, kā to izdarīt. Varbūt varētu organizēt pasākumus vai veicināt ilgtspējīgas ierosmes. Gribētu piedalīties projektos, kas saistīti ar jaunatni, varbūt pat pievienojot mūziku un kafiju, lai rīkotu kopienas pasākumus.

Atbildēt