Izglītība kā ilgtermiņa mērķis

Īsi pirms jaunā mācību gada izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša žurnālistus informēja par skolotāju atalgojumu un profesionālo pilnveidi, izmaiņām izglītības saturā un skolēnu snieguma vērtēšanā.

Atbalsts skolotājiem

Ministre atzina, ka skolotāju atalgojums ilgstoši bijis viens no zemākajiem tautsaimniecībā nodarbināto vidū, bet situācija pamazām mainoties. Taču, lai veicinātu jaunu pedagogu ienākšanu, darbam jābūt mērķtiecīgam, sistemātiskam. Viņa uzsvēra, ka nav atteikusies no pārliecības: skolotāju algai par likmi jābūt 2500 eiro. „Uzskatu, ka tā ir summa, ar kuru varam nozarē iesaistīt labākos, profesionālākos cilvēkus,” teica A.Čakša. Tomēr esot jāvērtē arī ekonomiskā situācija valstī. Ministrija meklējusi cēloņus, kāpēc skolotāju trūkst un izglītības kvalitāte dažkārt vērtējama kritiski: „Sistēma, ka nauda seko skolēnam, Latvijas skolās rada ļoti nevienlīdzīgu situāciju. Lai programmu realizētu, skolotājus vajag visos mācību priekšmetos, bet naudas no valsts nav daudz, ja skolēnu skaits mazs. Tāpēc rosināju finansēšanas modeļa pārmaiņas.” Sagatavots jauns modelis Programma skolā, kas nosaka slodzes sadalījumu, atalgojumu, papildu atbalsta personālu, dažādus klašu dalīšanas veidus. Tam būtu jāstājas spēkā nākamā gada 1. septembrī. „Tas būs sarežģīti, jo diskusijās par budžetu jāspēj citus pārliecināt, ka blakus tādai prioritātei kā iekšējā un ārējā drošība nedrīkst tikt aizmirsta izglītība kā ilgtermiņa mērķis,” piebilda A.Čakša.

Domājot par skolotāju labbūtību, ministre uzsvēra arī viņu profesionālo sagatavošanu. 67,8 miljoni eiro atvēlēti metodiskā centra izveidei. Tas ietver trīs lielas funkcijas: mācību materiālu sagatavošanu skolām, profesionālo atbalstu pedagogiem un darbu ar talantiem. Sākot ieviest programmu Skola 2030, tas esot nepadarītais darbs, jo nesagatavo skolotājus jaunā satura ieviešanai. Ministre cer, ka šis centrs tuvākā gada vai pusotra laikā atrisinās metodisko materiālu izstrādi un pedagogu atbalstu visos līmeņos. Šogad pašvaldībām dota iespēja atbalstīt tos skolotājus, kuri nedzīvo tuvu darbavietai. Ministru kabinetā apstiprināts un Saeimā nodots likumprojekts, kas ļaus transporta vai dzīvokļa īres izdevumus kompensēt.

Izmaiņas saturā

A.Čakša uzsvēra, ka izglītības saturs jāpielāgo arī ģeopolitiskajai situācijai, lai garantētu pastāvīgu Latvijas drošību. Tāpēc projekts Vienotā skola, kurā mācības notiek tikai latviešu valodā, jau pagājušajā gadā ieviests 1., 4. un 7. klasē un šogad būs arī 2., 5. un 8. klasē. „Pēc nākamā mācību gada varēsim uzskatīt, ka vienotās skolas pamatprincipi ir ieviesti.”

Vēl vienas lielas pārmaiņas saistītas ar otrās svešvalodas mācīšanu. Lai gan likums nosaka – no krievu valodas kā svešvalodas pakāpeniski jāatsakās līdz 2026. gadam, bijusi iespēja to darīt jau šogad. To izmantojuši vairāk nekā 2500 skolēnu vecāku. Tas licis gan pašvaldībām, gan skolām meklēt atbilstošus pedagogus. Vācu un franču valodas skolotāju sagatavošanā iesaistījusies Vācijas un Francijas vēstniecība. Uz žurnālistu jautājumu, kā strādāt klasē, kurā skolēniem svešvalodā ir dažāds zināšanu līmenis, jo kāds to mācās pirmo gadu, bet kāds jau ilgāk, A.Čakša atbildēja: jaunajā finansēšanas modelī skolēnus var dalīt grupās nevis pēc vecuma, bet zināšanu līmeņa, bet tad gan darbs jāorganizē īpaši rūpīgi.

Ļoti svarīga drošībai ir arī valsts aizsardzības mācība, kas no 1. septembra vidusskolēniem ir obligāta. To 112 stundas divus gadus māca jaunsargu instruktori. Pēc ilgstošām diskusijām ar skolotājiem vēsture un sociālās zinības vidusskolā kopš septembra atkal tiek mācītas kā atsevišķi priekšmeti. Pētījumi liecinājuši: skolēniem nav pietiekamu zināšanu par demokrātiju un citiem procesiem sabiedrībā, tāpēc Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrība vasarā izstrādājusi programmu, kas ļaušot mācību saturu ieskicēt precīzāk. Bet vēl jāturpina izstrādāt metodiskos materiālus.

Jauna vērtēšanas kārtība

1. septembrī ieviesta vienota vērtēšanas sistēma. „Ar to bērniem mācām rūpīgāk izturēties pret to, ko un kā viņi mācās, saprast, cik tālu zināšanās un prasmēs viņi nonākuši. Sniedzam arī skolotājam atgriezenisko saiti, vai process bijis efektīvs un kvalitatīvs. Tika panākta vienošanās, ka vērtējumu skolēns var uzlabot vienu reizi mācību gada beigās. Te pedagogiem ir liels darbs, gan visu plānojot, gan izskaidrojot vecākiem un skolēniem,” atzina ministre. Taču skolām viņa teica paldies, jo daudzas jauno vērtēšanu ieviesušas jau pērn un skaidrojušas to arī vecākiem.

Šogad stājušās spēkā tādas izmaiņas, kas pērn tika atceltas: 9. klasi varēs pabeigt tad, ja eksāmenos būs iegūti vismaz 15%, bet 12. klasē – vismaz 20%. „Sistēmā neko nemainot, citādākus rezultātus nevaram sagaidīt, tāpēc tomēr virzāmies uz priekšu, izvērtējot klupšanas akmeņus iepriekš,” uzskata A.Čakša. Uz jautājumu, ko darīt tiem, kuri eksāmenu 9. vai 12. klasē nenokārto, ministre atbildēja, ka varianti ir vairāki: mācību gadu atkārtot un vēlreiz kārtot tos eksāmenus, kuros vērtējums nebija pietiekams, bet 9. klasē arī individuāli mācīties konkrēto priekšmetu un nākamajā gadā eksāmenu likt vēlreiz vai doties uz profesionālās izglītības iestādi, kur vienlaikus var apgūt vispārējo izglītību, lai eksāmenus nokārtotu. Taču ministre aicināja runāt arī par katras skolas atbildību un skolēnam piedāvāto atbalstu, meklējot problēmas cēloņus.

Lai tradīcija turpinātos

Ministre atgādināja, ka šis ir XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku gads, tāpēc liela uzmanība pievērsta interešu izglītībai. Plānots, ka no 5. līdz 13. jūlijam Rīgā pulcēsies vismaz 35 000 skolēnu. A.Čakša atgādināja: „Jāatceras, ka šie svētki klātienē nav notikuši desmit gadus un izaugusi vesela paaudze, kas nav tos piedzīvojusi. Tāpēc organizatori īpaši rūpējas, lai svētki būtu skaisti. Mums svarīgi, lai ir tādi bērni, kuri kultūras tradīcijas nes tālāk un grib tajās piedalīties.”

ĪSUMĀ

● 9. klasi turpmāk varēs pabeigt tad, ja eksāmenos būs iegūti vismaz 15%, bet 12. klasē – vismaz 20%.

● Vēsture un sociālās zinības vidusskolā kopš septembra atkal tiek mācītas kā atsevišķi priekšmeti.

● Panākta vienošanās, ka vērtējumu skolēns var uzlabot vienu reizi mācību gada beigās.

● Sagatavots jauns finansēšanas modelis Programma skolā, kas nosaka pedagogu slodzes sadalījumu, atalgojumu, papildu atbalsta personālu, dažādus klašu dalīšanas veidus.