Beidzies ne vien gads, bet visas skolas dzīve

Ar emocionālu pēdējo mācību dienu, ar orientēšanos Skrundā un pikniku pie Ventas savu pastāvēšanu beidzis Nīkrāces pamatskolas kolektīvs. Kuldīgas novada dome jau janvārī izlēma no 1. augusta skolu slēgt.

Audzēkņus gatavo pārmaiņām

Katra mācību gada beigās skolēniem ierasti rīkota ekskursija. Pērn apceļojuši tuvāko apkārtni. Pirms tam, kad finansējums ļāvis, braukuši ekskursijās, gājuši nelielus gabaliņus gar jūru. Šogad skolotāji rīkojuši orientēšanos, lai audzēkņi vairāk iepazītu Skrundu. „Apmeklējām tās vietas, kas turpmāk viņiem varētu būt noderīgas, – jauniešu centru, kultūras namu, sociālo dienestu, domi un ugunsdzēsēju depo, lai ir pieredze, kur meklēt palīdzību, ja vajag. Kas zina, uz kuru pusi katrs aizies,” sacīja direktores vietniece Līga Prikule. Iepriekš sociālais pedagogs ar skolēniem jau runājis par drošību un vietām, kur rast atbalstu. Šis bijis kā sarunas turpinājums, iepazīstot pašvaldības un valsts iestādes Skrundā.

Lepojas ar ekoskolas karogu

Pavadīt daudz laika dabā Nīkrāces pamatskolā bija ierasts, jo no 2015. gada tā darbojās arī kā ekoskola. Idejas aizsācēja bija kādreizējā direktore Anita Sebeža, bet darbu plānoja un skolēnus ieinteresēja dabaszinību, bioloģijas un ķīmijas skolotāja Mārīte Vanaga. Daudzas nodarbes ikdienā sasaistītas ar ekoskolas uzdevumiem. Tāpēc M.Vanagas uzņēmība un aizrautība bijusi svarīga: „Mēs šai programmā ielēcām ļoti strauji. Vispirms bija jāiegūst sertifikāts, tad katru gadu cīnījāmies par ekoskolas karogu. Ja skola atrodas dabā un iespējas apkārtnē ir, kāpēc neizmantot?”

Skolēni atcerējās Rīcības dienu novembrī, kad runājuši par neveselīgajiem našķiem un pētījuši skolas pusdienas. Ierasti bijuši braucieni uz ekoskolu forumiem. Visu atbalstījuši vecāki. Ja vajadzējis, strādājuši pat naktī. Tāpat skola ar panākumiem vairākkārt piedalījusies akcijā Šodien laukos, kur skolēniem vairākus mēnešus bija uzdevumi dabā. „Jau pirmajā gadā izcīnījām 1. vietu, un citi brīnījās, kas tā par mazo skoliņu. Bija izzinoša spēle, un beigās puiši atklāja, kā vajag darīt. Viņiem bija interesanti,” atcerējās M.Vanaga. Visi skolēni ne, bet lielākā daļa gribējusi un darījusi.

Vienoti, atbalstīti un novērtēti

Šajā mācību gadā no 1. līdz 9. klasei Nīkrācē mācījās 58 skolēni klātienē un tālmācībā un 17 bērnu pirmsskolas grupās. 9. klasē klātienē bija septiņi, bet tālmācībā pieci. Skolniece Nikola Račkauska atklāja: „Visus deviņus gadus un arī pirmsskolā mācījos te. Šobrīd jūtos ļoti emocionāli, jo skolotājas bija ļoti atbalstošas. Atmiņā paliks pārgājiens uz Joda dambi, jo visi bija vienoti. Visgrūtākie priekšmeti man bija ķīmija un fizika, bet kaut kā jau tiku galā. Es vēlos Ventspils tehnikumā mācīties par tūrisma konsultanti, tikai grūti izbraukāt. Bet jaunākajiem skolasbiedriem, kuriem jādodas uz citu skolu, novēlu izvēlēties to, kurā var justies droši, atbalstīti un novērtēti. Tieši tā es jutos šeit.”

Pedagogu kolektīvs atceras enerģisko direktori A.Sebežu. Viņa bijusi idejām bagāta, arī stingra: ja pateikusi, ka tā vajag, tad visi centušies izdarīt. L.Prikule vērtē: „Kā jau sportiste, viņa gribēja visaugstāko rezultātu. Veda skolēnus gan uz skrējienu Kuldīgas apļi, gan taku skrējienu Stirnubuks brīvdienās. Tā skolēni iemācījās organizēt sevi un pieskatīt viens otru.” Tāpat te ilgi darbojas spēcīga jaunsargu kustība, ko iesācis instruktors Kaspars Rudītis un turpina Mārtiņš Brizga. Ar projektu atbalstu tapusi kāpelējamā siena un citi elementi, kas veicina arī pieaugušo, ne tikai skolēnu attīstību.

Lēmums ietekmē arī rezultātus

L.Prikule, kura te nostrādājusi sešus gadus, ir emocionāla: „Domes lēmums ir pieņemts, un to jau mainīt vairs nevar. Skumji arī tas, ka publiski izskanējis: mūsu skolai rezultāti nav augsti. Bet jāatceras, ka tie vienmēr atkarīgi arī no bērniem. Mazā skoliņā visi nevar būt izcilnieki, un nevar gaidīt, ka katru gadu rezultāti būs tie paši vai augstāki, jo skolēni mainās. Pat valsts līmenī viņus salīdzina pēc eksāmenu rezultātiem, bet tā darīt nedrīkst. Nebūtu bijis paziņojuma par skolas slēgšanu, nebūtu aizgājuši projām labi bērni, arī no 9. klases. Eksāmenu rezultāti būtu labāki. Tāpēc domas ir divējādas. Vecākiem ir tiesības meklēt savam bērnam vislabāko iespēju. Bet vai tāpēc mūsu skola bija slikta? Centāmies bērnus visur iesaistīt, cik vien finanses atļāva.” Arī M.Vanaga piekrīt: „Paskatos, ko esam izdarījuši, kas ieguldīts, un tad gan ir bēdīgi. Vasarās īstenojām projektus, ar kolēģiem likām kopā idejas. Laiku skolai un bērniem nežēlojām, un arī sasniegumi bija.”

Cer, ka vieta dzīvos

Sociālā pedagoģe Santa Knopkena te ir vien divus gadus, bet nīkrācniekus jau iepazinusi, strā-
dājot sociālajā dienestā: „Kad paziņoja par skolas slēgšanu, nevienam nebija viegli, bet darbojāmies kā liela ģimene. Vienam otru vajadzēja ļoti atbalstīt, lai tiktu līdz 31. maijam. Skolēniem brīžiem pazuda motivācija, arī pedagogi pagura. Direktores uz vietas nebija, tāpēc daudz organizējām paši. Centos palīdzēt, kā vien varu. Daudz viens ar otru runājām. Jauks bija mācību gada noslēgums Skrundā, bet pēdējā diena bija emocionāli ļoti smaga. Tā kā ēka un apkārtne ir skaista, ceru, ka izdosies to apdzīvot. Skola ir pagasta dvēsele. Ticēsim, ka pašvaldība nāks ar labu ideju.”

Nākotni vēl neapjauš

Droša par nākotni nav arī pirmsskolas grupas skolotāja Dace Šķiere. Ar skolas kolektīvu viņa sadarbojusies, mazie iesaistījušies pasākumos un labi iejutušies, savukārt lielie pieraduši par mazākajiem parūpēties. Jaunāko klašu skolēniem notikuši sadraudzības pasākumi ar vienaudžiem Skrundas vidusskolā, lai tur lielāka drošība. S.Knopkenai skumjākais šķiet fakts, ka dažas ģimenes pošas ne vien uz lielākām pilsētām, bet pat uz ārzemēm, jo vecākiem nav darba un trūkst transporta.

Direktores pienākumu izpildītāja, Skrundas vidusskolas (turpmāk pamatskolas) direktore Agita Grāvere-Prenclava piekrīt, ka šis ir svarīgs pagrieziena punkts: „Nīkrācniekiem ne tikai beidzas mācības konkrētā klasē, bet būs cita vide, jāmeklē citi draugi, jāmāk iejusties jaunos kolektīvos. Daļa pat neapjauš, ka šādā pulkā kopā vairs nebūs.” Skolotājiem, kurus viņa uzskata par profesionāļiem, vēlēja veiksmi atrast to, ko sirds vēlas.